Regulāra vēža profilaktisko pārbaužu veikšana ir ļoti būtiska, jo pirmsvēža izmaiņas nerada sūdzības un tām nav simptomu. Pārbaudes sniedz iespēju būt pārliecinātam par savu veselības stāvokli vai slimības gadījumā savlaicīgi uzsākt ārstēšanu.

Latvijā darbojās vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kas paredz valsts apmaksātas dzemdes kakla vēža, krūts vēža un zarnu (kolorektālā) vēža profilaktiskās pārbaudes. Dzemdes kakla un krūts vēža pārbaužu veikšanai Nacionālais veselības dienests (NVD) izsūta uzaicinājuma vēstules. Uzaicinājums dzemdes kakla pārbaudei tiek nosūtīts sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem (reizi trijos gados), savukārt krūts vēža pārbaudei (ar mamogrāfijas metodi) sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem (reizi divos gados). Uzaicinājums tiek nosūtīts uz sievietes deklarētos dzīvesvietas adresi trīs mēnešu laikā pēc personas dzimšanas dienas un tas ir derīgs trīs gadus. Tomēr, ja sievietei ir sūdzības par veselības stāvokli, bez nosūtījuma var vērsties pie jebkura ginekologa, kas sniedz valsts apmaksātas konsultācijas.

Minētās vecuma grupas noteiktas pamatojoties uz ārstu profesionālo asociāciju rekomendācijām, kā arī Eiropas Komisijas rekomendācijām par valsts organizētā un apmaksātā krūts dziedzera un dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programmas ieviešanu dalībvalstīs. Pēc Eiropas Komisijas rekomendācijām, katrai dalībvalstij ieteicams ieviest valsts organizētu vēža skrīningprogrammu, kuras ietvaros vēlams veikt mammogrāfijas izmeklējumu sievietēm vecumā no 50 – 69 gadiem.

Jau 125 limfomas pacienti labo mērķu programmas „Dzīvo tālāk!” darbības rezultātā bez maksas saņēmuši mūsdienīgos un terapijas noteikšanai kardināli nepieciešamos pozitronu emisijas tomogrāfijas jeb PET/CT diagnostikas izmeklējumus. Latvijas Hematologu asociācijas vitāli nozīmīgo konsilija slēdzienu dinamika norāda uz lielāku nepieciešamība pēc PET/CT diagnostikas izmeklējumiem, nekā iekļauts sākotnējos šīs metodes nepieciešamības aprēķinos.

Pusgada laikā kopš programmas “Dzīvo tālāk!” aizsākuma bezmaksas pozitronu emisijas tomogrāfijas jeb PET/CT diagnostikas izmeklējumi veikti 125 limfomas pacientiem. Pēc PET/CT pielietojuma 30–40 % gadījumu tiek mainīta turpmākā pacientu ārstēšanas taktika, kas kopumā ļauj uzlabot pacienta iespējas uz pilnīgu atveseļošanos. Programmas ietvaros veikto izmeklējumu rezultāti 40 pacientiem ietekmējuši tālākās terapijas taktikas izvēli. Taču, neskatoties uz daudzajām PET/CT izmeklējuma priekšrocībām un ekonomisko efektivitāti, no valsts budžeta tas apmaksāts netiek. Programmu „Dzīvo tālāk!” īsteno veselības uzņēmumu grupa „Repharm” un pacientu atbalsta fonds “O fonds”. Kopumā limfomas pacientu PET/CT diagnostikai „Repharm” ziedo 350 000 eiro.

Vilnis Sosārs, „O fonds” padomes loceklis, onkologs ķīmijterapeits, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs: “Vispirms jārunā par pacientiem, kuriem tehnoloģiju sniegtās iespējas ir nepieciešamas gan precīzai diagnostikai, gan ārstēšanas rezultātu novērtējumam. Būtiski, ka slimniekiem, nav jāmēro ceļš uz citām valstīm, lai apstiprinātu faktu, ka ārstēšana bijusi sekmīga, tā jāturpina vai arī jākoriģē. Limfoma daudzos gadījumos ir sekmīgi ārstējama un izārstējama, bet tās precīzu novērtējumu var sniegt tikai PET/CT, kurai pēc būtības ir jābūt standartprocedūrai. Pusgada laikā ir izmeklēti jau 125 pacienti. Tas ir Latvijā unikāls gadījums, kad tik liela mēroga ziedojums diagnostikā precīzi novirzīts noteiktai pacientu grupai, ļaujot nezaudējot laiku naudas meklējumiem PET/CT izmaksām. Saskatu programmu kā līdz šim nebijušu vietējā kapitāla uzņēmumu grupas, jauno tehnoloģiju diagnostikas pakalpojumu sniedzēju un nevalstiskas organizācijas sadarbības piemēru mūsu iedzīvotāju veselības labā. Tomēr šādos gadījumos ir jārunā par valsts, daļēju vai pilnu finansiālo atbalstu progresīvo diagnostikas inovāciju ieviešanai Latvijā. Tas vienmēr atmaksājas, jo runa ir par mūsu līdzpilsoņu labklājību un pat dzīvību.”

Programmas “Dzīvo tālāk!” īstenošanai „Repharm” izveidojis sadarbību ar pacientu atbalsta fondu “O fonds”, kas nodrošina limfomas pacientu koordinēšanu PET/CT diagnostikas izmeklējumiem, balstoties uz hematologu konsilija lēmumu un atzinumu par pacientu nosūtīšanu PET/CT diagnostikai, izvērtējot katra pacienta datus un nozīmēto terapiju. Bezmaksas PET/CT diagnostikai limfomas pacientus nozīmē pēc Latvijas Hematologu asociācijas, kā arī Latvijas Pediatru onkohematologu asociācijas konsilija slēdziena. Lielākā daļa pacientu ir Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas pacienti Latvijas Onkoloģijas centrā, kā arī ir pacienti no P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Liepājas, Daugavpils slimnīcas un Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas. Izmeklējumus ir iespējams veikt Rīgas Stradiņa universitātes Nukleārās medicīnas centrā un arī LJMC Diagnostiskās radioloģijas nodaļā.

Limfoma jeb limfmezglu vēzis ir ļaundabīgs audzējs – katru gadu Latvijā nomirst vairāk nekā 100 limfomas pacientu. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem ik gadu Latvijā tiek diagnosticēti ap 50 jaunu Hodžkina limfomas audzēju un pat līdz 200 ne Hodžkina limfomas audzēju. Visbiežāk nāves cēlonis ir novēlota diagnostika un neefektīvas ārstniecības metodes izvēle.

Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki sadarbībā ar partneriem Eiropā ir izstrādājuši vēl nebijušu mobilo lietotni “PASYFO”, kas prognozē cilvēku reakciju uz putekšņu koncentrāciju gaisā. Aplikācija sniegs iespēju alerģiskiem iedzīvotājiem saņemt individuālas prognozes par iespējamiem simptomiem, ļaus izvairīties no smagām alerģiskām reakcijām un aicinās laikus vērsties pie ārsta.

Putekšņu alerģijas simptomu prognozes aplikācija veido, balstoties uz individuāli ievadītiem datiem par katru cilvēku, viņa atrašanās vietu, gaisa kvalitātes, meteoroloģisko un putekšņu (bērzu, graudzāļu, alkšņu, un vībotņu) datiem.

Gan Pasaules Veselības organizācija, gan Eiropas Alergoloģijas un klīniskās imunoloģijas akadēmija uzsver pieaugošu tendenci putekšņu un sporu ietekmei uz cilvēku veselību – pašlaik tā ietekmē ap 30% Eiropas iedzīvotāju. Ietekme izpaužas kā polinoze, siena drudzis, alerģija un vēlāk pat astma, taču ne visi cilvēki, kuri izjūt šos simptomus, vēršas pie ārsta vai apzinās, ka cieš tieši no alerģijas.

“Bīstamība, runājot tieši par putekšņu izraisītām alerģijām, saistāma ar to, ka, pēc ārstu teiktā, tā sekmē astmas attīstību, turklāt arvien biežāk no dažādām alerģijām cieš tieši bērni,” norāda LU pētniece, projekta vadītāja Latvijā Olga Ritenberga. “Eiropas dati liecina – ja putekšņu alerģijas un astmas gadījumā notiktu laicīga terapija, tā ļautu ietaupīt pat 14 miljardus eiro gadā. Tātad alerģijām ir ne vien ietekme uz cilvēka veselību, bet arī ekonomisko situāciju naudas izteiksmē,” turpina pētniece.

Viņa uzsver, ka visbiežāk simptomi novērojami laika posmā no februāra līdz septembra beigām, kad gaisā virs Latvijas regulāri konstatē ap 35 dažādu putekšņu veidu, no kuriem aptuveni trešdaļa izraisa alerģiskās reakcijas.

Lai saņemtu personalizēto simptomu prognozi, lietotājam būs jāreģistrējas PASYFO lietotnes sadaļā “Putekšņu dienasgrāmata” un katru dienu jāievada informācija par savu pašsajūtu. Sākot ar trešo dienu, lietotājs sāks saņemt prognozes par sava organisma iespējamo reakciju. Sistēma rezultātus pārrēķina vienreiz diennaktī, prognozi piedāvājot pat nākamajām trim dienām.

Prognozi varēs saņemt arī lietotnē nereģistrējoties, bet tādā gadījumā tā nebūs pielāgota katra cilvēka organisma individuālai reakcijai. Dati, kas tiek ievadīti sistēmā, tiek vairākkārt kodēti un aizsargāti, tādējādi ievērojot visus datu aizsardzības noteikumus.

Vispārīgā simptomu prognoze būs pieejama vietnēs www.pasyfo.lu.lv un www.pasyfo.lt. Bezmaksas lietotni no aprīļa varēs lejupielādēt Google Play un iTunes lietotņu platformās. Lietotne veidota Latvijas un Lietuvas teritorijām četrās valodās – latviešu, lietuviešu, krievu un angļu.

Baltijas valstu projektu “Personalizētā putekšņu simptomu prognozēšanas sistēma PASYFO” finansē Kopernika atmosfēras monitoringa serviss (European Comission ECMWF CAMS). Lai sasaistītu visas sistēmas detaļas, tika piesaistīti modelētāji no Somijas un Latvijas, datu bāzes atbildīgie no Vīnes Medicīnas Universitātes, mājas lapu programmētāji no Lietuvas, savukārt mobilo aplikāciju veidoja speciālisti no Austrijas.

No šīs nedēļas tirdzniecības tīkla Rimi veikalu plauktos pieejami īpašie Rimi privātās pre-ču zīmes produkti ar Dziesmu un deju svētku dizainu, kurus iegādājoties, 3 eiro centi no katra iepakojuma tiks novirzīti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pacientu ērtību uz-labošanai un svētku sajūtas radīšanai, iegādājoties televizorus nodaļu palātās.

Kā pirmie veikalu plauktos no īpašās Rimi Dziesmu un deju svētku līnijas nonākuši piens un kefīrs, kā arī Rimi groziņi ar iebiezinātā piena krēmu. Taču tuvāko nedēļu laikā šīs līnijas produktu klāstu papildinās Rimi pilngraudu un ātri pagatavojamās auzu pārslas, dažādi konditorejas izstrādājumi, gāzēts un negāzēts ūdens 0,5 un 1,5 l tilpuma pudelēs. Tāpat arī dabai draudzīgais papīra iepirkuma maisiņš tiks noformēts ar īpašo Rimi Dziesmu un deju svētku saukli – Mēs esam kopā no visas sirds. Ziedošanas akcija norisināsies līdz šī gada 20. jūnijam, lai būtu iespējams pagūt televizorus iegādāt un uzstādīt, taču produkcija ar īpašo svētku dizainu būs nopērkama visa gada garumā.
No ziedojumu naudas sarūpētie televizori tiks izvietoti dažādas slimnīcas nodaļās, tostarp, infekcijas nodaļā, kurās bērni drīkst uzturēties tikai pa vienam, vai palātās, kur traumu dēļ bērni nevar nokļūt līdz rotaļlietu istabai, kur šādi televizori jau ir. Tos slimnīcas iemītnieki varēs jo īpaši izmantot Dziesmu svētku laikā, kad tiks translēts svētku tradicionālais gājiens un koncerta programmas.

“Ne visiem slimnīcas pacientiem ir pieejamas viedierīces, kas palīdz kliedēt garlaicību un novērst domas, tāpēc papildu televizori būs lieliski sabiedrotie. Jo īpaši svarīgi tas ir šogad, kad Latvija svin savu 100 gadu jubileju. Iespēja sekot līdzi gan Dziesmu un deju svētkiem, gan citiem svinību pasākumiem, ienesīs svētku sajūtu arī pie mums slimnīcā, vairojot prieku un smaidus bērnu sejās,” Rimi un visiem akcijas atbalstītājiem pasakās Inita Stūre-Stūriņa, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsmāsa.

“Jau daudzu gadu garumā Rimi sniedz atbalstu Bērnu slimnīcai un Bērnu slimnīcas fondam. Lai arī līdz šim esam vairāk rūpējušies par atbalstu tieši dažādu medicīnisku aspektu nodrošināšanā, šoreiz gādāsim par mazo pacientu labsajūtu, jo tā atveseļošanās procesā ir ļoti svarīga. Kopīgiem spēkiem rūpēsimies par to, lai svētku sajūta būtu ne tikai Mežaparka lielajā estrādē vai Daugavas stadionā, bet arī slimnīcas palātās gan pašu Dziesmu un deju svētku laikā, gan arī pēc tam, kad svētki pagājuši,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa.

Dziesmu svētku līnijas produkti būs nopērkami Rimi veikalos visā Latvijā, un tajā ietilps tādas plaša patēriņa pārtikas preces kā ūdens, piens, kefīrs u.c. Tās atšķirsies no pārējā veikala sortimenta ar īpaši dizainētu Dziesmu un deju svētku etiķeti Mēs esam kopā no visas sirds.

Jaunākie “Seesam” apkopotie dati par bērnu nelaimes gadījumu pieteikumiem 2017. gadam liecina, ka bērnu traumatisms Latvijā joprojām ir nemainīgi augsts, saglabājot iepriekšējo gadu tendenci – aptuveni 1100 pieteikumu gadā.

“Neapšaubāmi bērni ir kustīgi un traumas gūst dažādās situācijās – gan braucot ar riteni, gan spēlējot futbolu, gan rotaļājoties spēļu laukumā. Taču eksperti un bērnu ārsti norāda, ka aptuveni 70% no visām traumām varētu arī nenotikt, ja bērniem tiktu veltīta atbilstoša uzmanība vai iepriekš viņi tiktu brīdināti kā rīkoties dažādās nestandarta situācijās,” stāsta apdrošināšanas sabiedrības “Seesam” bērnu nelaimes gadījumu produktu vadītājs Arnolds Linītis.

Tuvojoties Lieldienu brīvdienām, eksperti aicina vecākus pievērst uzmanību bērnu drošībai šūpojoties, kā arī šūpoļu atbilstībai drošības normām.

“Tradīcijas nosaka, ka Lieldienās ir jāšūpojas, lai nekostu odi, taču pirms steidzat to darīt un mudiniet bērnus, pārliecināties par drošu šūpošanos. Pēdējo trīs gadu laikā esam saņēmuši 30 negadījumu pieteikumus, kuros bērni ir cietuši šūpojoties. Bērni nespēj novērtēt, cik drošas ir šūpoles un pati šūpošanās, bet pēc tam gūtās traumas nereti ir ļoti smagas, ne tikai lūzumi, bet arī arī galvas traumas,” norāda A. Linītis.

Latvijā bērnu traumatisms ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā un neskatoties uz to, ka bērnu skaits valstī samazinās, šis rādītājs nemainās. Kopumā Latvijā, balstoties uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datiem, ik gadu traumu gadījumā palīdzību saņem aptuveni 18 tūkstoši bērnu. Mediķi norāda, ka visbiežāk bērni gūst galvas traumas, tām seko pirkstu, rokas un kāju traumas.

Šodienas dzīves temps kļūst aizvien straujāks, savukārt dzīvesveids – aizvien mazkustīgāks. Turklāt pieaug stresa līmenis pagūt visu: veidot veiksmīgu karjeru, atrast laiku privātajai dzīvei un ģimenei, interesēm un aktīvam dzīvesveidam. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, veselīga dzīvesveida virzienā pasaulē un Latvijā sevi aizvien aktīvāk piesaka biohakeri, kas ir jauna, mūsdienu cilvēkiem piemērota kustība labākas pašsajūtas veicināšanai.

Pēc Amerikas Psiholoģijas asociācijas datiem, stress var saasināt esošās veselības problēmas un izraisīt jaunas saslimšanas, jo stresam pakļautie cilvēki biežāk tieši ar kaitīgo paradumu palīdzību cenšas no tā atbrīvoties. Vai no šī loka ir iespējams izrauties un justies labāk, nemainot apkārtējo vidi, profesiju un ikdienas dzīvi?

Viens no 21. gadsimta risinājumiem ir biohakings – sistēmiska pieeja, kā veikt izmaiņas savā dzīvesveidā, lai bioloģiski “uzlauztu” jeb uzhakotu, runājot datoru terminoloģijā, savu ķermeni un justos pēc iespējas labāk šeit un tagad. Kustības sekotāji, biohakeri transformē savu ķermeni, lai justos enerģiskāki, produktīvāki un spējīgāki. Un kļūtu par sevis labāko versiju ar dabas, zinātnes un mūsdienu tehnoloģiju palīdzību.

Tēmu Arina (Teemu Aarina), Somijas Biohakinga centra vadītājs un grāmatas “Biohakera rokasgrāmata” līdzautors uzsver: “Kļūt par supercilvēku homo sapiens ir gribējis jau sen. Cilvēces vēsturē tas ir ticis fiksēts mākslas un literatūras darbos. Arī mūsdienās cilvēks ik dienas vēlas labi justies, būt spēcīgs un vesels. Tagad tas viss ir sasniedzams reālāk nekā jebkad agrāk, jo mums ir lieliska iespēja savienot trīs stūrakmeņus: modernās tehnoloģijas, zinātni un gadu simtiem uzkrātās zināšanas par dabu.”

Šī transformācija un sevis uzlabošana iespējama, izmantojot veselu virkni dažādu līdzekļu un instrumentu, no kuriem daudzi netiek plaši izmantoti, tiek novērtēti par zemu vai pat ir nezināmi. Efektīvākie un lielāko iespaidu sniedzošie rīki biohakera “instrumentu kastē” ir vienkārši un vispārzināmi:
– Miegs, kas atjauno spēkus. Tā uzlabošanai un pilnvērtīgai izmantošanai lietojot dažādas viedierīces un mērītājus, lai atrastu sev optimālāko režīmu;
– Uzturs, izmantojot tā saucamos superfūdus jeb īpaši vērtīgas uzturvielas un ieklausoties organisma reakcijās;
– Atbilstoša darba vide un gudra laika plānošana, pielāgojot darba ritmu un mazinot stresa klātbūtni;
– Fiziskās aktivitātes atbilstoši iespējām un patikai pret konkrētiem sporta veidiem;
– Rūdīšanās, izmantojot aukstuma priekšrocības, lai aktivizētu imūnsistēmu un justos labāk.

Turklāt būtiska daļa biohakinga kustības ir eksperimenti, jo nav gatavas matricas labākai pašsajūtai, to iespējams gūt, izmēģinot dažādas metodes, mērot savus rezultātus un eksperimentējot.

Kā norāda Māris Žunda, Latvijas biohakeru kustības Biohaking.lv līdzdibinātājs, Baltijas “Wim Hof” elpošanas metodes sertificēts treneris, “Rūdīšanās skolas” un “Aukstummīļu kustības” dibinātājs, apvienojot dažādas metodes un pieejas, eksperimentējot ar veselīga dzīvesveida virzieniem, iespējams atrast sev piemērotāko. “Latvijas iedzīvotāji gadsimtiem praktizē spēku atgūšanu dabā, pirts zinības un rūdīšanos kā pieeju labākai pašsajūtai. Redzam, ka, piemēram, ziemas peldes un iegremdēšanās āliņģī Latvijā gūst aizvien lielāku popularitāti. Apvienojot šos elementus ar piemērotu uzturu un vienkāršiem tehnoloģiju risinājumiem, iespējams panākt lielas, pozitīvas pārmaiņas. Turklāt mūsdienu tehnoloģiju laikmets dod arī iespēju ātri un vienkārši atrast informāciju un dalīties pieredzē ar citiem, lai atrastu sev piemērotāko labsajūtas veicināšanas “darbarīku” komplektu.”

Starp biohakera galvenajām vērtībām ir atbalsts katra atbildībai par savu veselību, labsajūtu un produktivitāti ikdienā un dalīšanās ar zināšanām. Tāpēc Latvijas biohakeru kopiena 26. aprīlī ikvienu interesentu aicina uz pirmo konferenci “Biohacking 2018”, kur ar lekcijām un praktiskām nodarbībām piedalīsies pasaules un Latvijas vadošie biohakeri – Somijas Biohakeru centra vadītājs Tēmu Arina, veselīga dzīvesveida eksperts urbānajā vidē Skots Kornejs no ASV, Natālija Avsejenko, Krievijas arktisko ūdeņu nirēja un rūdīšanās speciāliste, biologi, uztura speciālisti, veselības veicināšanas profesionāļi un citi eksperti.

Eiropas Savienībā ir aptuveni 50 miljoni cilvēku ar invaliditāti, kuru iespējas vienlīdzīgi piedalīties visās dzīves jomās lielā mērā nosaka arī apkārtējās vides pieejamība. Tieši tā, kā nozīmīgs priekšnosacījums vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanai, ir noteikta arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ko ratificējusi arī Latvija.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību apkārtējās vides pieejamības problēmai, Labklājības ministrija ir izveidojusi dokumentālu filmu “Vai varu?”

Filma ir dokumentāls stāsts par dažāda vecuma cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un viņu iespējām dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Filmas nosaukums koncentrētā veidā atklāj tās būtību un mērķi, proti, parādīt vai noskaidrot, kādas ir filmas varoņu iespējas pilnvērtīgi integrēties sabiedrībā un izmantot tās iespējas, kādas ir visiem citiem cilvēkiem. Filmas pamatā ir varoņu stāsti par pieredzēto, pārdzīvojumiem, vēlmēm un viedokļiem.

“Sabiedrībā kopumā mainās attieksme pret invaliditāti, veidojot atbalstošu vidi šo cilvēku pilnvērtīgai līdzdalībai. Taču darāmo darbu šajā ziņā vēl ir ļoti daudz. Tāpēc es ceru, ka filma tam pievērsīs cilvēku uzmanību un dos skatītājam iespēju izdzīvot līdzi tām grūtībām un izaicinājumiem, ar kādiem ikdienā jāsaskaras tās galvenajiem varoņiem”, uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Filmas mērķis ir popularizēt personu ar invaliditāti sasniegumus izglītībā un nodarbinātībā. Parādīt, ka personas ar invaliditāti var uzstādīt sev augstus mērķus un tos sasniegt. Filma ļaus caur šiem pozitīvajiem stāstiem mazināt sabiedrībā pastāvošos stereotipus par personu ar invaliditāti spējām un vienlaikus informēs ES fondu projektu īstenotājus un sabiedrību par veidiem, kā nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un veicināt izpratni par vides pieejamības nodrošināšanas nepieciešamību ikvienam sabiedrības loceklim.

Lai uzlabotu ēdiena garšu, mēdzam rīkoties dažādi – pievienojam sīpolus un ķiplokus, pētersīļus un dilles, garšvielu maisījumus vai buljona kubiņus.

Devāmies uz lielveikalu un pēc nejaušības principa izvēlējāmies divu veidu buljona kubiņus – “Maggi” un “Gallina Blanca”. Jāpiebilst, ka šā produkta izvēle veikala plauktos bija diezgan plaša. Piedāvājumā vēl arī “Kucharek”, “Knorr” un “Favorit” buljona kubiņi, turklāt ar dažādām garšām – vistas, vistas ar dillēm un pētersīļiem, bekona, dārzeņu, sēņu, liellopa kaulu, gaļas un vēl cita veida. Bet ekoloģiski audzētas pārtikas produktu veikalā “Biotēka” atradām trīs veidu “Rapunzel” buljona kubiņus – dārzeņu, dārzeņu buljona ar zaļumiem un dārzeņu buljona bez sāls. Ieskatīsimies, kas ir šo buljona kubiņu sastāvā.

“Gallina Blanca” liellopu kaulu un gaļas garšas buljons. Sastāvdaļas: 51,5% sāls, garšas pastiprinātājs (E 621, E 631, E 627), kukurūzas ciete, augu tauki, maltodekstrīns, cukurs, aromatizētāji (ar pienu), saulespuķu eļļa, krāsviela (E 150d), skābuma regulētājs (E 330), pētersīļi, liellopu gaļa (0,2%), ķiploki. Produkts var saturēt sojas, olu, kviešu, selerijas, zivju un vēžveidīgo daļas.

“Maggi” vistas buljons ar pētersīļiem un dillēm. Sastāvs: 47,5% jodētā sāls, maltodekstrīns, hidrogenēti augu tauki (augu tauki, stabilizētāji, saulespuķu lecitīns, rozmarīna ekstrakts), kukurūzas ciete, garšas pastiprinātājs (mononātrija glutamāts, dinātrija 5 – ribonukleotīds, cukurs, kaltētas dilles (0,8%), kaltētas pētersīļu lapas (0,7%), garšvielas, aromatizētāji (ar glutēnu un pienu), diļļu ekstrakts (ar glutēnu), skābuma regulētājs (citronskābe), vistas gaļas pulveris (0,1%). Var saturēt soju, olas, selerijas un zivis minimālos daudzumos.

“Rapunzel” dārzeņu buljons bez sāls
. Bez hidrogenizētiem taukiem un E piedevām. Sastāvdaļas: rauga ekstrakts, bioloģiskie: nerafinēta palmu eļļa, 6% dārzeņu (sīpoli, burkāni, selerijas), pētersīļi, kurkuma, maca.

Cik veselīgi cilvēka organismam ir buljona kubiņi? Dietoloģe LAILA MEIJA:

– Vielas, kas pievienotas “Maggi” un “Gallina Blanca” buljona kubiņiem, ir atļauts lietot pārtikas rūpniecībā, bet zinātnieki joprojām turpina pētīt iespējamās negatīvās sekas, ko tās var radīt. “Maggi” buljonam pievienots garšas pastiprinātājs mononātrija glutamāts, kas, lietots lielos daudzumos, var izraisīt centrālās nervu sistēmas traucējumus, alerģiskas reakcijas, veicināt aptaukošanos. Savukārt termins “hidrogenētie augu tauki” sevī slēpj transtaukskābes. Tās cilvēkiem veicina sirds un asinsvadu slimību, Alcheimera slimības, cukura diabēta un dažu onkoloģisku saslimšanu rašanos. Satrauc arī lielais sāls daudzums “Maggi” un “Gallina Blanca” buljona kubiņos. Ja tiešām ļoti gribas virumam pievienot buljona kubiņu, tad labāk izvēlēties to, kam nav pievienots sāls un pārtikas piedevas. Lai gan arī tiem var būt pievienota palmu eļļa, kas satur piesātinātās taukskābes un organismam labu nedara.

Pirmajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Uzturs un veselība”, kas Latvijā notika šā gada septembrī, uztura zinātniece profesore Elizabete Virfelta no Lundas universitātes Zviedrijā iepazīstināja ar kādu nozīmīgu pētījumu.

Zinātnieki konstatējuši, ka sievietēm, kuras uzturā lieto sausos buljona maisījumus, būtiski pieaug risks saslimt ar krūts vēzi. Kaitīgās vielas, iespējams, rodas ražošanas procesā ļoti augstās temperatūras ietekmē.

Vienīgais skaidrojums buljona kubiņu lietošanai ir nezināšana un slinkums. Šo produktu noteikti neizvēlas cilvēki, kas ir pietiekami izglītoti un domā par savu un bērnu veselību. Labāk ēdienam pievienot svaigus, pašu kaltētus vai saldētus garšaugus bez E vielām, hidrogenētiem augu taukiem, garšas pastiprinātājiem, mākslīgajiem aromatizētājiem, citām piedevām un ar prieku baudīt mājās gatavotu buljonu.

Ne vienai vien sievietei gadījies izjust diskomfortu – niezi, dedzināšanas sajūtu – maksts apvidū, kā arī pamanīt, ka izdalījumi pastiprinājušies, turklāt nepatīkami ož. Šie simptomi var liecināt par bakteriālo vaginozi – visbiežāk sastopamo vaginālās infekcijas slimību sievietēm reproduktīvajā vecumā.

Kolīdz ar ko tādu gadījies saskarties, un, ja tas ir pirmo reizi, nereti pārņem satraukums: sieviete var domāt, ka viņu skārusi kāda seksuāli transmisīva slimība vai arī partneris spēris sānsoli un ievazājis viņas makstī ko nelāgu. Taču tā tas nav – bakteriālā vaginoze ir infekcija, kas saistīta ar izmaiņām maksts dabiskajā mikroflorā.

Pārlieku savairojušies mikroorganismi

“Bakteriālā vaginoze ir makstī esošo baktēriju savstarpējā līdzsvara izmaiņas. Ir pavisam normāli, ja sievietes maksts mikroflorā sadzīvo pieci, septiņi vai pat divpadsmit dažādu sugu mikroorganismi. Ja to attiecības veidojas tā, ka noteicošās ir tā sauktās labās laktobaktērijas, kas ražo pienskābi un aizsargā maksts epitēlija šūnas no patogēnas infekcijas, vienlaikus izpildot baktēriju piesaisti, sievietes organismā viss ir līdzsvarā un mierīgi. Turpretī, ja savairojas tā sauktās anaerobās baktērijas, sieviete sāk izjust diskomfortu: niezi, dedzināšanu, kā arī manīt pastiprinātus izdalījumus,” vaginozes veidošanās mehānismu apraksta ginekoloģe Vēsma Kažociņa.

Parasti bakteriālās vaginozes noteicošais simptoms ir izdalījumu nelāgā smaka. Sievietei šķiet, ka viņa ož pēc zivīm, ka visi to jūt, bet parasti tā nav – tas nojaušams vien viņai pašai.

Otrs būtiskākais simptoms ir kairinājuma un dedzināšanas sajūta urinējot, ko rada urīns, nokļūstot uz sievietes dzimumorgānu gļotādām. Bakteriālā vaginoze parasti neizraisa sāpes, lielākoties ir niezēšana, sūrstēšana un pastiprināti, nedaudz putaini izdalījumi.

Katra sieviete parasti jūt, vai ar viņas dzimumceļiem viss ir kārtībā vai arī kaut kas ir mainījies. Teiksim, dažādu iemeslu dēļ izmainījies maksts pH (tā ir skala, kas parāda skābumu un sārmainību) līdzsvars. Sārmaina vide ir ideāli piemērota nelabvēlīgajām baktērijām, to skaitā tām, kas izraisa bakteriālo vaginozi: Gardnerella vaginalis un Mobiluncus species.

Cītīga mazgāšanās par labu nenāk

Biežākie bakteriālās vaginozes rašanās cēloņi ir sadzīviski. Viens no tiem – pārspīlēta higiēna vai nepareizu ziepju (ar augstu sārmu saturu) lietošana. Vaginozes rašanos var rosināt arī putota vanna, kurai pievienotas skaistās smaržbumbas un ziedlapiņas, – sieviete kādu laiciņu tādā paguļ, un pēc tam izrādās, ka viņai ir izmainīts maksts un ārējo dzimumorgānu pH līmenis. Var būt vainojama arī taisnā zarna, no kuras sievietes dzimumceļos var tikt ievazāti nevēlami mikroorganismi.

Sliktu ietekmi var atstāt baseini. Lai arī peldēšanās ir veselīga, ieteicama un patīkama nodarbe, baseina ūdenim dezinfekcijas nolūkos parasti tiek pievienots hlors. Tieši tā dēļ nereti pēc baseina apmeklējuma sieviete jūt diskomfortu dzimumceļos un uzskata, ka baseinā noķērusi kādu infekciju. Visticamāk, tā nebūs tiesa, jo tādā hlorētā ūdenī baktērijas nemaz nevar izdzīvot. Taču hlors izmaina dabīgo pH līdzsvaru sievietes iekšējos un ārējos dzimumorgānos. Līdzīgi maksts mikrofloru ietekmē arī antibiotiku lietošana, stress, cukura vielmaiņas traucējumi vai nomākta imunitāte.

Runājot par bakteriālo vaginozi, jāmin arī epilācija, ja to izdara kosmētiskajā kabinetā, piemēram, ar vasku. Arī tā bieži izraisa kairinājumu, iekaisumu, kas savukārt spēj veicināt vaginozi.

Ginekoloģe piebilst, ka ir vēl kāda lieta, par kuru diezgan reti kurš iedomājas, bet kas lielākoties var būt bakteriālās vaginozes cēlonis, proti, orālais sekss. Mikroflora, kas ir normāla mutes dobumā, var nebūt vēlama dzimumceļos, taču šādā veidā tā var nonākt orālā seksa saņēmējas makstī. Šajā sakarībā veikti dažādi pētījumi, piemēram, par bakteriālās vaginozes izplatību lesbietēm, kuru vidū kunilings tiek bieži lietots. Daudzām konstatēta vaginoze; tiesa, arī heteroseksuālām sievietēm tā ir viena no biežākajām dzimumceļu saslimšanām: pastāv viedoklis, ka to piedzīvo trešā daļa sieviešu, taču ne vienmēr tā noris tik izteikti, lai tiktu pamanīta.

Ņemot vērā, ka pirmā dzimumkontakta laikā notiek divu cilvēku baktēriju apmaiņa, diskomforts un bakteriālajai vaginozei līdzīgas pazīmes var parādīties arī pēc tam, kad mīlējušies divi pilnīgi veseli, bet līdz šim sveši partneri. Tā var būt arī tad, ja pēc garāka pārtraukuma atkal ir sekss ar pastāvīgo partneri, piemēram, tā mēdz būt jūrnieku sievām, kurām vīrs vairākus mēnešus nav bijis mājās, bet nu pārradies un ir tikpat kā svešs cilvēks ar savām baktērijām. Jāpaiet vairākām dienām, kamēr sieviete ar tām aprod, piemēru min Vēsma Kažociņa.

Vispirms – saudzīga higiēna

Uz jautājumu, ko sievietei darīt, ja viņa sajūt bakteriālās vaginozes pazīmes, daktere Vēsma Kažociņa atbild: “Primārais būtu pareiza intīmā higiēna ar atbilstīgiem līdzekļiem, lai varētu atjaunot vajadzīgo pH līmeni. Ir sievietes, kas apmazgājas tikai ar tīru ūdeni, citas lieto vai nu bērnu, vai parastās ķermeņa ziepes. Vēlamāk, protams, būtu izmantot piemērotus intīmās higiēnas līdzekļus, kas paredzēti tieši dzimumorgānu apmazgāšanai, – tie veicinās pH līmeņa normalizēšanos un labo baktēriju vairošanos.”

Sievietei, kurai ir vēlme būt pārlieku tīrīgai, jāizvairās no maksts skalošanas, piemēram, ar zilajiem graudiņiem (vāju kālija permanganāta šķīdumu), kumelīšu vai kliņģerīšu koncentrātiem, tējaskoka piedevām, jo šie līdzekļi makstī iznīcinās labās baktērijas, kuras to aizsargā. Jāņem vērā, ka iznīcināt mikrofloru ir vieglāk nekā to atjaunot.

“Manā praksē ir bijis gadījums, kad sieviete, kura tikusi izvarota un kurai šķiet, ka viņa tagad ir pārāk netīra, sāk izmantot dažādus dezinficējošus līdzekļus,” atklāj daktere. “Tā vietā, lai makstī būtu normāla mikroflora, tajā iestājas bezmaz vai mikrobu trūkums. Tādā situācijā ir diezgan grūti atjaunot normālu maksts vidi.”

Bet kas jādara, ja sieviete sajūt nepatīkamo smaku un saprot, ka vairs nav labi? Vai uzreiz jādodas pie ginekologa?

“Vispirms sievietei jāizvērtē sava intīmā dzīve,” teic ārste. “Ja ir bijušas kādas aizdomīgas dzimumattiecības, tad, protams, jāvēršas pie speciālista, ilgi nevilcinoties. Otrkārt, jāsaprot, vai šī ir pirmā reize viņas dzīvē, jo ir sievietes, kuras jau zina, ka šādas problēmas mēdz piemeklēt.

Jāatgādina, ka īpaši jutīga maksts mikroflora ir īsu brīdi pēc mēnešreizēm, jo menstruācijas laikā sievietes organismā ir zemāks hormonu līmenis un maksts epitēlijs ir neaizsargāts. Ja viņai jau bijusi pieredze un viņa zina, ka tas pāriet, un prot to novērst ar atbilstīgu intīmo higiēnu, tad pie ārsta var arī nedoties.

Pareiza intīmā higiēna būtu apmazgāšanās ar speciālu tam paredzētu līdzekli. Papildus ir krēmi – arī tie ir ieteicami, turklāt krēmu var palietot gan pirms, gan pēc mīlēšanās.”

Īpaša grupa ir sievietes menopauzē, kurām no hormonu deficīta ir maksts sausums, – viņām mitrinošo intīmo zonu krēmu būtu ieteicams lietot pirms katra dzimumakta.

Aptiekās diezgan plašā klāstā pieejamas maksts mikrofloru uzlabojošās probiotikas – pārsvarā svecīšu veidā. Ir arī iekšķīgi lietojamās – tās ir uztura bagātinātāji, un tās var iegādāties bez receptes. Probiotikas lielā daudzumā satur labās un maksts mikroflorai vajadzīgās baktērijas. Tās lietojot, sieviete var atveseļoties un atgūt līdzsvaru dabīgā ceļā bez medikamentu, piemēram, antibiotiku, lietošanas. Īpaši šīs probiotikas vajadzētu lietot, ja sievietei kādu iemeslu dēļ nav iespējas (teiksim, ir brīvdienas) vērsties pie ginekologa.

Kad noteikti jāvēršas pie ārsta

Pēc dakteres Vēsmas Kažociņas teiktā, ja sievietei ir aizdomas par bakteriālo vaginozi, viņa, ievērojot visu minēto, var nogaidīt kādas piecas, augstākais septiņas dienas. Ja šajā laikā problēma nepāriet, tad gan jāvēršas pie ārsta. Ja bijušas dzimumattiecības ar jaunu partneri, tad gaidīt nevajadzētu – pie ginekologa jādodas uzreiz.

Kā notiek diagnostika? Ginekologs paņems uztriepi, lai laboratorijas apstākļos zem mikroskopa noteiktu, kas izraisījis saslimšanu.

Ārstēšanas nepieciešamība un tās taktika katrā gadījumā apsverama individuāli. Bakteriālās vaginozes ārstēšanas pamatā ir divi principi. Pirmais ir iznīcināt pārlieku lielo daudzumu nelabvēlīgo baktēriju. Otrs ir maksts vides jeb mikrofloras uzlabošana. Nereti ginekologs var nozīmēt sievietei antibakteriālo terapiju.

Ja bakteriālā vaginoze parādās grūtniecības laikā, tā obligāti ārstējama. Pretējā gadījumā tā var izraisīt augļapvalka iekaisumu un tālāk dažādas nevēlamas parādības, piemēram, priekšlaicīgu augļūdens pūšļa plīsumu vai iekaisumu pēcdzemdību periodā (endometrītu).

Vai arī vīrietim jāuzmanās?

Ja sieviete pamana bakteriālās vaginozes izpausmes, viņa parasti koncentrējas uz izveseļošanos, bet tajā pašā laikā no dzimumattiecībām cenšas izvairīties. Kāda varbūt atklāti par to pasaka savai otrajai pusītei, cita noklusē.

Bet kā ar vīriešiem – ja sievietei ir vaginoze, vai viņiem var parādīties kādas nelāgas sajūtas? “Tas ir individuāli – attiecībā uz vīriešiem viedokļi ir atšķirīgi,” teic daktere Vēsma Kažociņa. “Ja ir pastāvīgas partnerattiecības, tad mikroflora būtībā ir kopīga kā sievietei makstī un starpenē, tā vīrietim. Pusē gadījumu notiek pašizveseļošanās, bet, ja to nemana, ginekologs mācēs ieteikt zāles, kuras būs jālieto abiem. Īpaši to vajadzēs darīt, ja vīrietim ir urīnizvadkanāla apsārtums vai nieze, dedzināšana. Arī situācijā, ja bakteriālā vaginoze šķietami bez iemesla parādās atkārtoti, ginekologs parasti nozīmē terapiju abiem partneriem.”

Savukārt, ja notikusi partneru maiņa, sievietei jāpārliecinās, vai tā tiešām ir tikai vaginoze un vai nav vainojama kāda seksuāli transmisīvā slimība, kāda infekcija, kas var noritēt slēptā formā.

Bakteriālās vaginozes tipiskākie simptomi:

* pastiprināti izdalījumi no maksts (bālgani, zaļgani, iepelēki, šķidri);

* nepatīkama smaka;

* nieze, kairinājums;

* dedzināšana urinējot.

! Bieži vien bakteriālā vaginoze norit bez īpašām pazīmēm.

Ko nevajadzētu darīt

Ne bakteriālās vaginozes profilaksei, ne tad, ja tā sākusies, nekāda labuma nebūs no maksts skalošanas. Tieši otrādi – pārmērīgi bieža apmazgāšanās un maksts skalošana var izjaukt baktēriju līdzsvaru un veicināt vaginozes attīstību.

Kad doties pie ārsta 

* Ja ir maksts izdalījumi, kas slikti ož, vai arī tie ir kombinācijā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

* Ja vaginālas infekcijas bijušas jau agrāk, bet šoreiz izdalījumi šķiet citādi.

* Ja ir kādi no bakteriālās vaginozes simptomiem, bijuši vairāki seksa partneri vai ir jauns partneris (reizēm seksuāli transmisīvo slimību simptomi ir līdzīgi vaginozes pazīmēm).

* Ja pašārstēšanās ir bez panākumiem un slimības pazīmes nemazinās.

Dažādās brošūrās un reklāmas lapiņās, arī internetā var lasīt par preparātiem, kuri sola, ka veselība uzreiz vai pēc dažiem mēnešiem kļūs ievērojami labāka, liekais svars vai sāpes pazudīs kā uz bur­vja mājienu. Turpretī ārsti mudina mainīt uztura paradumus, vairāk kustēties, ilgstoši vai pat visu mūžu lietot medikamentus, veikt operāciju. Kādēļ gan pūlēties vaiga sviedros, ja loterijā jau spīd lielais laimests?

Zāles – tikai aptiekā

“Internetā izlasīju par vienkāršu metodi locītavu skrimšļa atjaunošanai. Bija minēts arī bankas konts, kurā pārskaitīt naudiņu, un tad jau pēc mēneša varēšu saņemt šo dabiskas izcelsmes brīnumlīdzekli savā pasta nodaļā. Daudziem cilvēkiem pasaulē tas jau esot palīdzējis. Tomēr šaubos, jo nauda nav nekāda mazā un ārsts teica, ka līdzēt varot tikai locītavas protezēšana,” raksta pensionāre Anna Birka no Alūksnes. No zāļu iegādes viņu attur arī tas, ka farmaceite vietējā aptiekā par tām neko nebija dzirdējusi.

Reimatoloģe profesore Daina Andersone skaidro, ka visbiežākā locītavu slimība ir osteoartroze. Tā ir lēni progresējoša deģeneratīva slimība, kas parasti skar slodzi nesošās locītavas – ceļus un gūžas. Slimības gaitā tajās noārdās un aiziet bojā skrimšļa kārta, kas klāj kaulu virsmu, un rodas jauni kaula veidojumi jeb osteofīti. Slimībai raksturīgas sāpes locītavā kustību laikā, ierobežots kustību apjoms, stīvums, gaitas izmaiņas, klibošana.

“Fitoterapijas, augu valsts preparātu ārstnieciskais efekts varbūt nav liels, taču arī pozitīvai pārliecībai ir liels spēks. Arī glikozaminoglikānu preparāti baro locītavu skrimsli, aizkavējot tā nodilšanu. Taču, ja skrimslis jau ļoti izdilis, to atjaunot vairs nevar,” uzsver profesore. Tā kā sāpes locītavās var būt arī daudzu iekšķīgu, infekcijas un onkoloģisku slimību izpausme, vispirms noteikti jādodas pie ārsta, lai noskaidrotu to iemeslu.

Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību vadītāja Egita Diure uzsver, ka Latvijā visas zāles drīkst pārdot tikai aptiekās, bet bezrecepšu zāles – arī interneta aptiekās, kuras saņēmušas licenci. Savukārt uztura bagātinātājus, medicīnas ierīces un kosmētiskos līdzekļus iespējams nopirkt arī ārpus aptiekām dažādās mazumtirdzniecības vietās vai šim mērķim izveidotās interneta vietnēs. Pašlaik Latvijā ir septiņas licencētas interneta aptiekas (“Aphoteka.lv”, “Internetaptieka.lv”, “Webaptieka.lv”, “Pilsaptieka.lv”, “Medikaments.lv”, “Aptiekafigaro.lv”, “E–menessaptieka.lv.”). Iegādājoties zāles kādā no tām, pircēji var būt droši, ka tās nebūs viltojums, jo zāļu izplatīšanu stingri uzrauga veselības inspekcija.

“Bezrecepšu zāļu reklāmai vienmēr seko frāze: “Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu pirms zāļu lietošanas.” Arī uztura bagātinātāju reklāmai ir jāpievieno norāde, ka tie neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Papildus vēl būtu jānorāda arī produkta sastāvs – aktīvā viela un palīgvielas, kā arī ražotāja nosaukums, devas un citi lietošanas ieteikumi. Ja līdzās produktam šādu norāžu nav, visticamāk, tas nav ne bezrecepšu medikaments, ne uztura bagātinātājs,” uzsver E. Diure.

Informāciju vajag pārbaudīt

Visi Latvijā reģistrētie medikamenti iekļauti Zāļu reģistrā, kas atrodams aģentūras interneta mājas lapā. Ja reklamētais līdzeklis tajā nav atrodams, to var meklēt uztura bagātinātāju reģistrā, ko uztur Pārtikas un veterinārais dienests.

“Ja produkts, par kuru cilvēks ir uzzinājis reklāmā, nav iekļauts šajos reģistros, par tā kvalitāti un drošumu neviens, izņemot pašu ražotāju, atbildību neuzņemas. Nākamais jautājums, kas pircējiem sev jāuzdod: vai šim ražotājam var uzticēties? Te būtu lietderīgi rūpīgi izpētīt visu pieejamo informāciju par ražotāju: kurā valstī tas atrodas, vai tam ir uzticami kvalitātes sertifikāti, kādus citus produktus tas ražo. Beigu beigās – vai ražotāja pārstāvji, ārsti, profesori, kas iesaka šo līdzekli, ir reālas personas. Mūsdienās ir ļoti vieglprātīgi uzticēties tikai vienam informācijas avotam, it īpaši, ja runa ir par tādiem līdzekļiem, kuri nav ne zāles, ne uztura bagātinātāji un kuru kvalitāti valsts uzraugošās institūcijas apstiprināt nevar,” turpina E. Diure.

Lai arī bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju reklāmā nedrīkst norādīt īpašības, kuras tiem nepiemīt, realitātē mēdz būt citādi. Piemēram, 2016. gadā Veselības inspekcija, kas uzrauga zāļu reklāmu, veica 129 plānveida kontroles un 44 gadījumos konstatēja pārkāpumus. Visbiežāk (42% gadījumu) šī reklāma bija negodīga un maldinoša.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs regulāri konstatē tirgū nezināmas izcelsmes preces, kuras nav reģistrētas kā zāles vai medicīniskas ierīces, bet kurām piedēvētas ārstnieciskas īpašības. Bieži vien to izcelsmi nav iespējams noskaidrot, jo pārdevējs nav norādīts vai atrodas kaut kur, piemēram, Panamā. Centra interneta mājas lapā atrodams arī aizdomīgo interneta vietņu saraksts. Vienā no tiem tiek piedāvāts brīnumlīdzeklis acīm, otrā ar neticamiem apgalvojumiem reklamēts aerosols pret krākšanu, vēl kādā – līdzeklis pret alkoholismu ar maldinošu informāciju par sastāvā esošo vielu iedarbību.

Centra patērētāju informēšanas un komunikācijas nodaļas vadītāja Sanita Gertmane uzsver, ka reklāma nedrīkst maldināt un, ja tajā tiek izteikti apgalvojumi, reklāmdevējam jābūt spējīgam tos arī pierādīt. Pretējā gadījumā to var uzskatīt par negodīgu komercpraksi. “Dažādu brīnumlīdzekļu reklāmas devēji bieži vien reģistrēti tālu ārpus Latvijas un Eiropas Savienības robežām, kas ļoti apgrūtina uzraudzības darbu un piekļuvi šiem uzņēmējiem. Patērētājiem jābūt ļoti uzmanīgiem un kritiski jāizvērtē dažādu brīnumlīdzekļu iegādes nepieciešamība,” viņa saka.

Padomi uztura bagātinātāju pircējiem

* Apdomā, vai solītais efekts vispār ir iespējams, vai tomēr tas neizklausās pārāk labi, lai būtu patiesība!

* Kritiski izvērtē arī reklāmā publicētās atsauksmes, jo tās var būt neīstas. Vērtīgāk būtu interneta vidē pameklēt atsauksmes, ko rakstījuši patērētāji, kuri jau šo produktu patiešām ir iegādājušies un lietojuši. Pievērs uzmanību tieši ne­glaimojošām atsauksmēm.

* Ja tas ir uztura bagātinātājs, apskaties Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapā, vai tas ir reģistrēts Latvijā un ES. Ja ne, šādu preparātu labāk neiegādājies, jo tā sastāvu nav pārbaudījuši speciālisti. Šādu uztura bagātinātāju lietošana var būt pat bīstama.

* Vai tas ir iekšēji lietojams preparāts (kapsulas, tabletes vai šķidrums) vai ārēji lietojams, piemēram, ziede, gels, pirms iegādes noteikti konsultējies ar ārstu vai farmaceitu, kurš spēs izprast konkrētā līdzekļa sastāvu un iespējamo efektu. Speciālista ieteikumi pasargās no liekiem tēriņiem.

Pēdas pierod pie konkrētiem apaviem, tāpēc, mainoties sezonām un uzvelkot citus, vairs nejūtamies ērti. Kāpēc tā notiek, un kā izvēlēties piemērotus apavus ikdienai? AT Latvia tehniskais ortopēds Raivis Bukolovskis apstiprina, ka glaunās, šikās kurpes ne vienmēr būs ērtākas.

Jāsāk ar bērniem

Runājot par piemērotu apavu izvēli, vispirms jādomā par bērniem, jo ļoti svarīga ir pareiza augšana un attīstība.

“Katram vecumam savas īpatnības. Vēlams bērnam izvēlēties apavus, kam var izņemt iekšzoli. Bērns uz tās uzkāpj ar pilnu pēdu, un tad var redzēt faktisko izmēru,” stāsta tehniskais ortopēds Raivis Bukolovskis. “Sēžot pēda ir īsāka, stāvot – garāka, ejot tā pagarinās vēl vairāk. Svarīgi, lai pirkstgali neaizstiepjas līdz zoles galam, bet paliek aptuveni centimetru brīvs laukums, kur pēdai augt un attīstīties. Vēlāk vecāki var atkārtoti izņemt iekšzoli un nomērīt bērna kāju, lai saprastu, kā tā paaugusies. Ja mazajam ļoti iepatīkas kādi apavi, viņš ievelk pirkstiņus uz iekšu, lai tikai turpinātu nēsāt par mazu palikušās kurpes.”

Bērnu apaviem jābūt stabilam papēžu atbalstam. Sandalēm līdz 26. izmēram parasti ir slēgts papēdis. Pēcāk var izvēlēties ražotājus, kas vaļējās sandalēs papēža daļā iestrādā padziļinājumu ar atbalstu papēža kaulam. Tas neļauj pēdai sašķiebties uz iekšpusi vai ārpusi.

Nevajadzētu nēsāt kāda cita iepriekš valkātus apavus. Tie parasti ir nomīti, nodeldēti, pēdai netiek nodrošināts pareizs atbalsts. Protams, bērns aug strauji: līdz četru gadu vecumam pēda gadā izaug par diviem izmēriem lielāka, vēlāk – aptuveni par izmēru. Tomēr uz veselības rēķina naudu taupīt nevajadzētu.

Ja apavi nav piemēroti

Velkot nepiemērotus apavus, rodas ādas nobrāzumi, tulznas, varžacis. Var attīstīties locītavu deformācijas, muskuļu disbalanss, kas izraisa gaitas un stājas pārmaiņas un lielo locītavu pārslodzi. Pirmie cieš ceļi, gūžas, muguras lejasdaļa. Ja apavi neelpo, pieaug ādas infekciju risks.

“Studiju gados rādīja piemēru, kā cilvēks ar diabēta neiropātiju gumijniekos pagalmā tīrījis sniegu un, atnākot mājās, zābakus novilcis kopā ar ādu. Pēc tam nācies ārstēties slimnīcā. Skaidrs – ir ļoti būtiski izvēlēties laikapstākļiem atbilstīgus apavus,” atgādina ārsts.

Sāpes ir pirmā pazīme, kas liecina par pēdu problēmām. Tās maina kustību un rada muskuļu pārslodzi noteiktās ķermeņa zonās. Ja ir aizdomas par nepareizu gaitu, var vērsties pie podiatrijas speciālista vai fizioterapeita, kurš novērtē stāju un kustību.

Pēdas izmērs mainās

Iegādājoties apavus pieaugušajiem, jānosaka pareizais izmērs. Lielie ražotāji piedāvā pusizmērus, kas ļauj izvēlēties vispiemērotāko. Būtisks ir arī kurpju platums. “Daudzi nevēlas pieņemt domu, ka pēda vairs nav tāda kā jaunībā. Piemēram, 18 gadu vecumā sievietei bija 37. izmērs, un arī pusmūžā viņa izvēlas to pašu. Pieaugot svaram, palielinās arī pēdas platums. Muskulatūrai kļūstot vājākai, pēda paliek garāka. Tad jāmeklē atbilstīgi apavi,” rekomendē Raivis Bukolovskis.

Problēmas rodas, ja ir ļoti šaurs papēdis un samērā plata pēdas priekšējā daļa. Tas novērojams aptuveni 25% sieviešu. Tad piemērotus apavus atrast ir ļoti grūti. Noder ortopēdiskās zolītes, kas papēža daļā aizpilda lieko telpu un padara pēdu stabilāku, vienlaikus nesaspiežot pēdas priekšdaļu.

Elastīgi un stingri

Kvalitatīvus apavus nav nepieciešams ievalkāt, jo tie jau sākumā ir ērti un pilda savu funkciju. Stīvu, neelastīgu materiālu izvēlēties nevajadzētu. Saskarsmes materiālam jābūt ādai draudzīgam un mīkstam. Ārsts iesaka valkāt dabiskās ādas apavus.

Zoles atbalsta laukumam jābūt pietiekami platam, lai pēda stabili turētos uz zemes. Zolei jābūt arī elastīgai, lai amortizētu triecienus, un stingrai, lai, ejot pa grants ceļu, nesāpētu pēdas.

Nevajadzētu izraudzīties apavus, kam pamatne zoles virzienā sašaurinās, arī augstpapēžu kurpes. Tās rada pēdas nestabilitāti, un ne velti modeles, ejot pa mēli, mēdz grīļoties un krist.

Ko iesākt, ja svīst

Pēdās ir sviedru dziedzeri, tāpēc tās svīst, bet, kur sviedri, tur baktērijas. Ja apavu materiāls neļauj izvadīt mitrumu, iespējams ātrāk tikt pie sēnīšu slimības. Tas, vai materiāls ir gaisa caurlaidīgs, parasti norādīts marķējumā. Nozarē ir nostiprinājušies dažādi zīmoli, piemēram, Gore-Tex materiāli, kam ir īpaša membrāna, kas vienlaikus izvada mitrumu un neļauj iekšpusē iekļūt slapjumam.

Svīšanu var regulēt, iegādājoties piemērota materiāla zeķes un kopjot pašas pēdas.

Ja kājas svīst, apaviem jāļauj atpūsties un izžūt. Izņemamas iekšzoles var izmazgāt. Bet ne visus apavus ieteicams mazgāt veļas mašīnā. Starpzolē ir vairāki slāņi, un kāds no tiem mitrumu uzsūc vairāk un pēcāk bojā pārējās apavu daļas. Ir nopērkami arī aerosoli, kas atsvaidzina apavus.

Katru dienu ieteicams pēdas mazgāt siltā ūdenī ar neitrālām ziepēm. Pēc tam tās var ieziest ar mitrinošu krēmu vai eļļu. Ja pēdas ļoti svīst, ir speciāli pulverīši, kas uzsūc lieko mitrumu.

Katram sportam savi apavi

Veikalos pieejams plašs sporta apavu klāsts, tomēr visām fiziskām nodarbēm neatbilst viena tipa apavi. Spēlējot basketbolu ar skriešanas kurpēm, pastāv lielāka iespēja gūt traumas, proti, skriešanas apavi nodrošina stabilu taisnvirziena kustību, bet basketbolā notiek lēcieni, strauja kustību maiņa, bremzēšana, tāpēc apaviem jābalsta pēda no sāniem, kā arī potītes.

Izvēloties sporta apavus, jābūt brīvai vietai purngalos, jo fizisku aktivitāšu laikā pēdas nedrīkst būt saspiestas.

Jāņem vērā

Izvēloties apavus, jāņem vērā to platums, purngalu forma un papēža augstums. Pamatnei jābūt stabilai, elastīgai (jālokās vietās, kur dabiski lokās pēdas). Apavu materiālam jābūt elpojošam, virspuses materiālam jāizvada mitrums, iekšpuses oderei jābūt bez izteiktām vīlēm, lai nebojātu ādu.

Nē pirkstiņčībām!

Vasarā jāvairās ikdienā valkāt tā dēvētās pirkstiņčības (sauc arī par flipflopiem vai jēzenēm). “Ja apava virsma ir pavisam gluda un vienīgo atbalstu nodrošina maza saitīte starp pirkstiem, čību saķere ar pēdu nav stabila. Cilvēks sasprindzina muskulatūru, lai apavus noturētu pie pēdām. Muskuļi tiek noslogoti nepareizi, mainās atbalsta punkti un spiediens pēdu zonās, rodas pārslodze. Rudenī, pārejot uz citiem apaviem, pēdas sāk sāpēt, jo vairs nekustas tik labi kā iepriekš,” stāsta ārsts.

Sākoties pavasarim, arvien vairāk cilvēku pievēršas jautājumam par to, kā atbrīvoties no ziemas laikā uzkrātajiem kilogramiem. Protams, daudz veselīgāk būtu sekot līdzi savam uzturam un fiziskajai formai visa gada garumā. Tomēr, ja šoziem tas nav izdevies, pirms ķeries pie kārtējās diētas vai nebeidzamiem treniņiem sporta zālē, atceries, ka pastāv daudz greizu pieņēmumu, kam tic daudzi, bet kas patiesībā var kavēt mērķu sasniegšanu un pat nodarīt tev pāri.

Tāpat ņem vērā, ka ne visiem cilvēkiem ir nepieciešams notievēt. Jā, liekais svars ir ļoti izplatīta problēma mūsdienās, kas negatīvi ietekmē veselību, tomēr tas neskar pilnīgi visus. Pirms ķeries klāt notievēšanas mēģinājumiem, noskaidro, kāds ir tavs ķermeņa masas indekss, kā arī vai tas vispār ir nepieciešams.

Ja tomēr esi nolēmusi atbrīvoties no kāda kilograma, dari to apdomīgi un neļaujies visādiem māņiem, kas var nodarīt tev pāri. Iedvesmojoties no “Huffingtonpost”, “Healthline” un “Health”, piedāvājam iepazīties ar sešiem mītiem, kas saistīti ar tievēšanu un kam ticēt noteikti nevajadzētu.

Tu nevari būt pārāk tieva

Ja uzskati, ka tu nevari būt pārāk tieva, tu ļoti maldies! Ikviens cilvēks tāds var būt. Atceries, ka ķermeņa masas indekss var būt ne tikai pārāk liels, bet arī pārāk mazs. Ja cilvēks uzskata, ka nevar būt pārāk tievs, var rasties nopietnas veselības problēmas, jo, mēģinot zaudēt svaru, var rasties ļoti nopietni ēšanas traucējumi, piemēram, anoreksija vai bulīmija.

Lai arī aptaukošanās tiek saistīta ar veselu virkni dažādu slimību un veselības problēmu, būt tievai nebūt nenozīmē būt veselai. Šie vārdi nekādā veidā nav un nevar būt sinonīmi. Arī formīgi cilvēki var būt veselīgi, jo jāņem vērā ne tikai tauciņu daudzums, bet arī to novietojums uz ķermeņa. Ja tauki uzkrājas vēdera apvidū un ap orgāniem, tas var liecināt par vielmaiņas problēmām un arī veselībai par labu nenāk. Neliels zemādas tauku slānis ir uzskatāms vairāk par kosmētisku jautājumu, ko par problēmu padara tava un līdzcilvēku attieksme pret cilvēka ķermeni.

Alkohola lietošana būtiski neietekmē rezultātus

Ja, mēģinot atbrīvoties no liekā svara, ievēro diētu, paturi prātā, ka jāmaina ne tikai ēšanas, bet arī dzeršanas paradumi. Kafija ar cukuru, limonāde un pat augļu sula var dāvāt tev milzum daudz kaloriju, bet ne sāta sajūtu. Atbrīvošanos no liekā svara var apgrūtināt ne tikai saldinātu dzērienu lietošana, bet arī alkohols. Tas var būtiski ietekmēt tavus rezultātus.

Uztura speciāliste Jeļena Pavlova ir norādījusi: “Tievētājiem neiesaka lietot alkoholu trīs iemeslu dēļ: pirmkārt, tās ir papildu kalorijas, otrkārt, alkohols palielina ēstgribu un, treškārt, tā ietekmē cilvēks atslābinās un mazāk sāk domāt par to, ko un cik daudz liek mutē.” Ņemot vērā, ka alkoholiskie dzērieni praktiski nekad nesatur organismam vajadzīgos mikroelementus, tos var uzskatīt par tukšajām kalorijām. Turklāt kalorijām bagāti ir visi alkoholiskie dzērieni – gan vīns, gan alus, gan dažādi kokteiļi, gan degvīns, viskijs un citi stiprie dzērieni.

Ogļhidrāti un tauki ir tavi ienaidnieki

Ļoti daudzu tievētāju lielākais “ienaidnieks” ir ogļhidrāti. Maize, bulciņas, makaroni un vesels lērums citu produktu, kas par nevēlamiem tiek uzskatīti tieši ogļhidrātu dēļ. Tomēr ne visi ogļhidrāti ir nevēlami. Tieši otrādi – tavam organismam par labu var nākt arī ļoti daudzi produkti, kas satur ogļhidrātus. Tie ir dārzeņi, rieksti, pilngraudu produkti, dažādas sēkliņas un citi. Ir jāpievērš uzmanība ogļhidrātu veidam, jo bez vienkāršajiem ogļhidrātiem un cukura tavs organisms var iztikt.

Tāpat izplatīts ir arī uzskats, ka veselīgs uzturs ir tāds, kurā nav tauku. Arī šāda pārliecība ir mīts. Protams, trekni, taukos cepti ēdieni var negatīvi ietekmēt gan tavu figūru, gan sirds veselību, tomēr atteikties no taukiem pavisam nav prāta darbs, jo organismam tie ir nepieciešami hormonu ražošanai, ādas mitrināšanai un citu funkciju nodrošināšanai. A

Sporta zāles abonements – neaizstājams līdzeklis cīņā ar lieko svaru

Izkustēšanās tev noteikti nāks par labu arī tad, ja nevēlies atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, tomēr arī ar sportošanu pārspīlēt nevajadzētu. Ja sevi spīdzināsi sporta zālē, neieklausīsies savā ķermenī un speciālista padomos, vari novest sevi līdz ievainojumiem vai izdegšanai, liedzot iespēju kādu laiku veikt arī vienkāršākās fiziskās aktivitātes.

Ja neesi fiziski īpaši aktīva, nemeties sportošanā ar milzu sparu, bet sāc pamazām. Ļauj ķermenim pielāgoties slodzei, ka arī muskuļiem veidoties pamazām. Tāpat neaizmirsti, ka izkustēties ir iespējams arī ārpus sporta zāles, īpaši vasaras sezonā. Dodies regulārās pastaigās, brīvdienās izmanto iespēju piedalīties kādā pārgājienā vai noorganizē to sev un saviem draugiem, aizvieto braukšanu sabiedriskajā transportā ar velosipēdu vai atrodi citu veidu kā izkustēties. Viena nodarbība sporta zālē reizi nedēļā nenesīs gaidītos rezultātus, ja visu pārējo laiku pavadīsi biroja krēslā vai dīvānā pie televizora.

Neliela sāncensība var nākt par labu

Daudziem cilvēkiem, lai kaut ko sasniegtu, ir nepieciešama veselīga konkurence. Tomēr, ja mērķis ir saistīts ar tavu ķermeni, nekāda veselīga konkurence vai sāncensība vienkārši nav iespējama. Tev taču nav divu ķermeņu, ko pārveidot, bet, ja katrs pārveido savu ķermeni, jūs vienmēr būsiet atšķirīgās kategorijās.

Ir ļoti svarīgi nesalīdzināt sevi ar citiem, jo katra cilvēka ķermenis (tāpat kā pirkstu nospiedumi) ir unikāls. Mēģinot sevi salīdzināt ar citiem, tu vari izvirzīt nereālus ideālā svara mērķus, tāpat tas var likt zaudēt motivāciju uzlabot savu figūru un pašsajūtu. Vislabākais atskaites punkts esi tu pati un tas, kā tu jūties savā ķermenī.

Maltīšu izlaišana var palīdzēt

Izlaista maltīte nozīmē mazāk uzņemtu kaloriju un slaidāku vidukli – tā ir mantra, kas tev nodrošinās izsalkumu un kašķīgu noskaņojumu, nevis sapņu figūru un lielisku pašsajūtu. Starp citu, izlaista maltīte var likt uzņemt krietni vairāk kaloriju vēlāk. Ja tevi moka izsalkums, ir daudz grūtāk kontrolēt to, kas un cik daudz tiek apēsts.

Ja tavs vēders rūc visas dienas garumā, pastāv daudz lielāka iespēja, ka vakarā apēdīsi kaut ko neveselīgu. Kārdinoši var šķist ēdieni, kas satur daudz vienkāršo ogļhidrātu un maz olbaltumvielu. Tas rada straujas cukura līmeņa svārstības asinīs, liekot tev justies nelaimīgai un izsalkušai. Regulāra maltīšu izlaišana ir arī viena no pazīmēm, kas liecina – tu ēd pārāk maz, lai notievētu.

“Atteikšanās no piena uzturā ir liela kļūda,” raksta mūsu lasītājs, tulkotājs un veģetārietis ar 40 gadu stāžu Gedimins Krūmiņš.” Tikai Korejā, Ķīnā un Japānā cilvēki dzīvo garu mūžu, jo lieto sojas pienu, savukārt rietumniekiem visvērtīgākais uzturprodukts ir govs piens, taču kazas piens dod dzīvības spēku novājinātiem slimniekiem.”

Un piebilst, ka vegāni, kas atsakoties no piena lietošanas, pieļauj lielu kļūdu.

Zinām, ka pienam ir liela nozīme kaulu stiprināšanā, taču tiek arī uzskatīts, ka tas nav pieauguša cilvēka ēdiens. Kā tas ir patiesībā, jautāju uztura speciālistei Astrai Sabulei-Leitei.

Kazas pienā vairāk labuma

Piens satur daudz vērtīgu bioloģiski aktīvu vielu, kā arī pilnvērtīgas olbaltumvielas un visas neaizstājamās aminoskābes ideālās attiecībās, taču diemžēl daudziem organismā trūkst fermentu, kas sašķeļ laktozi. Tās nepanesības galvenās pazīmes ir smaguma sajūta, vēdera uzpūšanās un caureja. Šādos gadījumos uzturā ieteicami skābpiena produkti, kuros ir tās pašas vērtīgās vielas, kas svaigā pienā, un tikai pavisam nedaudz laktozes.

Maziem bērniem bieži vien ir alerģija pret piena olbaltumvielām. Parasti tā pāriet pēc trīs gadu vecuma. Šādiem bērniem govs pienu neiesaka dot, jo zarnu trakts ir ļoti jutīgs. To var aizstāt ar kazas pienu, ko mazie var dzert jau līdz gada vecumam.

Svaigā kazas slaukumā atšķirībā no govs piena tauku lodītes ir ļoti mazas, tāpēc vieglāk uzsūcas gremošanas traktā un retāk izraisa alerģisku reakciju. Govs pienu var uzskatīt par smagu barību, taču veikalā pārdotais ir homogenizēts, kas nozīmē, ka tās pārstrādes procesā ir sadalītas.

Parasti alerģiju izraisa tikai noteikti piena olbaltumi, piemēram, ja tā ir pret alfa kazeīnu, var droši dzert kazas pienu, kurā to ir mazāk, taču, ja organisms nepieņem imuno­globulīnus, būs nepanesība pret abiem.

Kazas piens īpaši ieteicams sirds, elpceļu, plaušu un kuņģa čūlas slimniekiem. Tas ir bagāts ar veselībai labvēlīgajām, vidēji garajām taukskābēm un satur 3 – 5 reizes mazāk holesterīna nekā govs slaukums. Tā pievienotā vērtība ir oligosaharīdi – prebiotikas, kas baro labās baktērijas – probiotikas, tādējādi uzlabojot kuņģa un zarnu mikrofloru.

Kazas pienā to ir vidēji desmit reizes vairāk nekā govs slaukumā. Tas satur arī imunoglobulīnus un citas imunitāti spēcinošas vielas. Ar to var uzņemt vairāk kalcija, A un D vit­amīna, kā arī antibakteriālu vielu lizocīmu.

Sojas pupiņu noslēpums

Ja cilvēka organisms nepanes laktozi, var lietot sojas pienu – saldenu, dzeltenīgu dzērienu, ko iegūst, izspiežot sulu no sojas pupiņām. To var iegādāties gan šķidrā, gan pulvera veidā. Šis produkts nesatur holesterīnu, tādēļ ir piemērots sirds un aterosklerozes slimniekiem.

Vērtīgākais sojas pienā ir antioksidanti un fitoestrogēni, tāpēc to iesaka sievietēm ilgākai jaunības saglabāšanai un krūts vēža attīstības riska mazināšanai, kā arī karstuma viļņu atvairīšanai menopauzes vecumā. Tiesa, pēc dažu zinātnieku domām, sojas piens nav labvēlīgs, jo var veicināt šā audzēja attīstību. Turklāt vairākums pētījumu liecina, ka šis dzēriens spēj stiprināt veselību vienīgi tad, ja lietots jau kopš pusaudža gadiem.

Sojas pienā nav kalcija. Gatavajos pakās nopērkamajos produktos tas ir pievienots, taču uzsūcas sliktāk nekā no govs un kazas piena. Dzēriens tiek bagātināts arī ar B12 vitamīnu, ko satur tikai dzīvnieku valsts produkti.

Šis īpatnējais piens satur šķiedrvielas, kas uzlabo gremošanas trakta darbību. Tajā ir visas neaizstājamās aminoskābes, taču uz pusi mazāk nekā govs un kazas pienā, arī vit­amīnu nav tik daudz.

Sojas piens nav ieteicams cukura diabēta slimniekiem, jo tajā ietilpst nedaudz saharozes. Tas var pasliktināt veselības stāvokli arī ar locītavu slimību podagru sirgstošajiem.

Fakti

* Sojas piens (100 g) satur 54 kilokalorijas (kcal), govs un kazas piens (0,5%) – 36 kcal, 2,5% – 54 kcal un 3,8% – 66 kcal.

* Govs pienā (100 g) ir vidēji 4,78 g laktozes, kazas pienā mazāk – 4,08 g, tomēr cilvēkiem, kuri to nepanes, arī tas ir par daudz.

Acs asarošana ir dabiska funkcija, tomēr pārmērīga vai pat nevaldāma asarošana var liecināt par aizsprostotiem kanāliem, alerģisku reakciju vai pat infekciju. Kādi faktori ietekmē acu asarošanu, kā no tiem izvairīties un kā acis pasargāt no pavasara vēstnešiem – putekšņiem – skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Alerģiska reakcija

Viens no izplatītākajiem acu asarošanas iemesliem ir alerģija uz kādu noteiktu lietu vai vielu. Gadījumā, ja ķermenis kādu alergēnu atpazīst kā kaitīgu, asaru izdalīšanās kalpo kā viens no pretreakcijas veidiem. Lai arī lielākā daļa alerģiju nav ārstējamas, ir dažādi līdzekļi, kas var mazināt to cēloņus un arī sekas. Alerģijas aizdomu gadījumā noteikti jādodas pie ārsta, kurš centīsies noskaidrot kaitīgo alergēnu, no kura nepieciešams izvairīties, un piemeklēs atbilstošāko ārstēšanu.

Svešķermenis acī vai ķīmiskas vielas iekļūšana acī

Objekti, kas var kairināt acs ābolu, ir daudz un dažādi. Pašam nemanot, acī var iekļūt, piemēram, dzīvnieka spalva, cilvēka mats, kā arī dažādi kukaiņi. Lai svešķermeni dabūtu ārā no acs, jāīsteno pāris vienkārši soļi. Nomazgā rokas un, skatoties spogulī, atrodi kairinošo elementu. Kad tas ir atrasts, mirkšķini acis tik ilgi, līdz kairinošais svešķermenis ar asarām izlīst. Gadījumā, ja svešķermenis ir aiz plakstiņa, izgriez plakstiņu uz āru un kustini acs ābolu pa labi un pa kreisi, līdz tas izkrīt vai ir redzams, un to var izņemt ar tīru salveti. Kā arī, lai atbrīvotos no nevēlamā objekta, acis var mazgāt remdenā, tekošā ūdenī, svešķermeni vienkārši izskalojot no acs. Acs dedzināšanu var izraisīt arī ķīmiskas vielas, piemēram, sadzīves tīrīšanas līdzekļa iekļūšana acī. Lai arī kairinājums var izpausties vien kā neliels diskomforts, ķimikāliju nokļūšana acī jāuztver nopietni. Kā pirmā palīdzība noteikti kalpos acs izskalošana tekošā, remdenā ūdenī. Acs zem ūdens jātur vismaz 15-30 minūtes. Pēc tam acs jāparāda ārstam, lai noskaidrotu, vai ķīmiskā viela nav nodarījusi nopietnu kaitējumu.

Saaukstēšanās

Nereti saaukstēšanās gadījumā “tek” deguns. Taču tikpat biežs saaukstēšanās simptoms ir acu asarošana, kuru izraisa bieža šķaudīšana. Nereti no biežās acu asarošanas acu kaktiņi sāk sūrstēt. Lai izvairītos no šīs nepatīkamās sūrstošās sajūtas, aptiekā iespējams iegādāties smēres vai pilienus, kas mazina kairinājumu.

Sausās acs sindroms

Stāvoklis, kad acis ir nepietiekami mitrinātas, sauc par sauso acu sindromu. Šis sindroms veidojas, piemēram, retas mirkšķināšanas vai nepietiekamas acu mitrināšanas dēļ. Visbiežāk to var atpazīt tad, kad acis ir nogurušas, iekaisušas un apsārtušas. No šīs saslimšanas biežāk cieš tie cilvēki, kuri ilgas darba stundas pavada, strādājot pie datora. Sauso acu sindromu iespējams mazināt ar speciāliem acu pilieniem, kuri ilgstoši mitrina aci, un veido uz tās aizsargplēvi.

Nepiemērota redzes korekcija

Acu asarošanu var izraisīt ne vien netīra vai pārāk ilgu laiku lietota kontaktlēca, bet arī nepiemērota stipruma briļļu nēsāšana. Ja ikdienā redze tiek piepūlēta un līdz ar to acis ir sasprindzinātas, tās kļūst sausas un biežāk asaro. Lai nebojātu redzi, reizi gadā nepieciešams apmeklēt acu ārstu vai optometristu. Kontaktlēcu vai briļļu lietošanas gadījumā jāpārliecinās par pareizu to kopšanu. Nepareizi vai reti tīrīti redzes korekcijas līdzekļi negatīvi ietekmē redzes kvalitāti un acs pašsajūtu.

Konjunktivīts

Konjuntivītu var radīt bakteriāla vai vīrusa infekcija. Tas izplatās, saskaroties ar inficētās personas acs vai deguna izdalījumiem, un ir ļoti lipīgs. Biežākie simptomi ir nieze, kairinājuma sajūta acīs, acs apsārtums, izdalījumi no acīm. Pie konjunktivīta ļoti svarīgi ievērot pastiprinātus higiēnas pasākumus. Ja konjunktivīta “vaininieks” ir vīruss, tad palīdzēt var pretiekaisuma pilieni, kā arī acu mitrinātāji. Savukārt, ja kairinājuma ierosinātājs ir bakteriālas dabas, tad vislabāk līdzēs antibakteriāla terapija, kuru nozīmēs ārsts.

Bērna patstāvības veicināšana ir sabiedrībā aktuāls temats, kas nereti vecākus sadala divās frontēs – tie, kuri atbalsta bērnu spēju pašiem pieņemt lēmumus un tie, kas bērnu no visa vēlas pasargāt. Vecāki kopā ar bērniem mācās un izdzīvo ikdienas situācijas, mēģinot iemācīt bērnam justies droši un patstāvīgi. Par bērna patstāvību un laimīgas dzīves veicināšanu stāsta Domina Shopping semināra “Gaidību 4diena” lektors, bērnu ārsts Dr. Artis Žeigurs.

Bērns vai pieaugušais?

Ja bērns ir nepatstāvīgs, bezatbildīgs un jūtas lieliski, kā palīdzēt kļūt patstāvīgam? Artis Žeigurs paskaidro: “Lielākā daļa pieaugušo jūtas laimīgi tikai tad, kad jūtas patstāvīgi. Biežākais priekšnoteikums tam ir atbildība par uzņemtajām saistībām. Bērnam ir līdzīgi – svarīgs priekšnoteikums, kā palīdzēt bērnam kļūt patstāvīgam – nedarīt bērna vietā to, ko viņš spēj izdarīt pats.” Bērnam sākumā var ļaut uzticēt pavisam ikdienišķas lietas, kā piemēram, mēģināt iemigt pašam vai pirms tam ļaut sagatavoties miedziņam – iztīrīt zobus, uzvilkt pidžamu un iekārtoties gultā. Ikviens pienākums, kurā dalāmies ar bērnu ir svarīgs un nedrīkst to novērtēt par zemu.

Kas ir laime bērnam?

Artis Žeigurs saka: “Visbiežāk laime ir kā kontrasts pacietīgi izturētām grūtībām, ciešanām un ierobežojumiem, kurus cilvēks pārvar vai, ievērojami retāk, laimīgā kārtā tie izgaist paši. Bet cilvēki pie ērtībām pierod un sāk tās uztvert kā pašas par sevi saprotamas.” Konkrēti šādas situācijas ir attiecināmas uz bērnu, kad vecāki cenšas izdabāt it visā, sniedzot it kā laimes sajūtu bērnam, kas, iespējams, pašiem tika liegta. Šādu sajūtu sniegšana ir īslaicīga un gala rezultātā nesniedz ilgstošu laimes sajūtu ne bērnam, ne vecākiem. Bērni, kam vecāki izdabā it visā, šādu attieksmi sāk gaidīt arī no sabiedrības. Ja viņi to nesaņem, seko konflikti un vilšanās.

Ja ļoti, ļoti gribas, tad var, vai ne?

Vecāki bieži piekopj divus pretējus bērnu audzināšanas modeļus – pilnīgu ierobežošanu un simtprocentīgu brīvību, bet neviena no galējībām nav laba. Nav divu vienādu bērnu, tāpēc nav vienas vispārējas receptes. Piemēri rāda, ka pārspīlējumi abos virzienos rada nevēlamas sekas, veiksmīgākais risinājums ir vidusceļš – mērenas, izpildāmas prasības un mērenas izklaides iespējas pēc savas gaumes.

Plašāku informāciju par bērna patstāvību un laimi, kā arī citām jaunajām māmiņām noderīgām tēmām varēs uzzināt “Gaidību 4dienas” seminārā. Tas notiks 2018.gada 29.martā no plkst. 11:00 līdz 13:00 tirdzniecības centrā Domina Shopping, Ieriķu ielā 3, Rīgā (centrālajā laukumā pie restorāna Vairāk Saules). Dalība seminārā ir bezmaksas.

Ja esat pamanījis savas vai Jūsu tuvinieku dzirdes pasliktināšanos, tad 5. un 6. aprīlī Jums noteikti jāapmeklē konsultācijas Labākas Dzirdes Centrā, kur šajās dienās pacientus pieņems dzirdes speciālists ar 20 gadu pieredzi dzirdes tehnoloģiju jomā Pols Lems, kurš palīdzēs Jums atrast veidu, kā uzlabot Jūsu dzirdi, ieteiks tieši Jūsu problēmai atbilstošās jaunākās dzirdes tehnoloģijas, pielāgojot tās Jūsu dzirdes īpatnībām. Laba dzirde – tas ir iespējams.

Tāpat pirmo reizi Latvijā tiks prezentēta jaunā viedo dzirdes aparātu sērija Muse™ iQ no ASV ražotāja Starkey. iQ – dzirdes aparātu sērija, kuru pamatā ir aktuālākie pētījumi virtuālās realitātes, neirozinātnes un skaņas apstrādes jomā.

Tās ir daudzfunkcionālas smalkas dzirdes tehnoloģijas, kas nodrošina dabisku skaņas kvalitāti un tagad ir pieejamas arī lādējamā komplektācijā. Šī dzirdes aparātu sērija ir izstrādāta, lai apmierinātu pilnīgi visas dzirdes vajadzības un palīdzētu ikvienam uzturēt kvalitatīvu saikni ar mīļotiem cilvēkiem un ierastām lietām.

Dzirdes pasliktināšanās var notikt jebkurā vecumā un visdažādāko iemeslu dēļ. Parasti dzirdes pasliktināšanās ir neatgriezenisks process, kas nav uzlabojams pat ar medikamentiem. Taču jebkādus dzirdes traucējumus var veiksmīgi kompensēt ar digitālajiem dzirdes aparātiem, jo tie ir individuāli pielāgojami Jūsu dzirdes stāvoklim.

Piesakieties bezmaksas konsultācijai pa tālruni 205-502-86, vai Labākas Dzirdes Centrā pēc adreses Brīvības iela 169, Rīga. Iepriekšējais pieraksts ir obligāts, jo vietu skaits ir ierobiežots.

Latvijas iedzīvotāji sākuši atbildīgāk izturēties pret savu veselību un imunitātes stiprināšanu – secinājuši BENU Aptiekas pārstāvji, analizējot šī un pērnā gada pieprasījumu pēc imunitātes un pretsaaukstēšanās līdzekļiem. Kā liecina apkopotie dati – Latvijas iedzīvotāji BENU Aptiekās šogad ir iegādājušies par 27 % vairāk imunitāti stiprinošo un pret saaukstēšanās līdzekļu nekā pērn, pretsaaukstēšanās un pretgripas kompleksu kategorijas pārdošanas rādītāji vien februārī auguši par teju 85 %.

Salīdzinot šī un pagājušā gada februāra otrās puses uztura bagātinātāju un medicīnisko ierīču pārdošanas datus, secināts, ka imunitātes un pretsaaukstēšanās kategorijas līdzekļu pārdošana augusi vidēji par 27 %. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji cenšas arvien atbildīgāk izturēties pret savu veselību, savlaicīgi domājot par imunitātes un veselības stiprināšanu, kā arī veiksmīgu atveseļošanās procesu.

Aplūkotajā periodā visvairāk auguši pretsaaukstēšanās un pretgripas kompleksu kategorijas pārdošanas rādītāji, kas palielinājušies par 84,5 %. Savukārt otrā populārākā kategorija bijusi pretklepus līdzekļi, kuru pārdošana šajā periodā augusi par 35,6 %, bet trešā – pretiesnu kategorija, kurā attiecīgi vērojams 29,6 % pieaugums.

Savukārt analizējot bezrecepšu medikamentu pārdošanu šajā periodā, secināts, ka saaukstēšanās kategorijas ir palielinājusies par 12,3 %. Visstraujāk augusi kakla preparātu kategorija (27 %). Vienlaikus secināts, ka Latvijas iedzīvotāji atbildīgāk izturas pret savu veselību un stiprina savu imunitāti, jo imunitātes stiprināšanas kategorija vērojams 16,5 % pieaugums.

Tuvojoties Lattelecom Rīgas maratona Rimi Bērnu dienai – Baltijā lielākajam bērnu skriešanas festivālam, katru svētdienu ikvienam ķiparam ir iespēja doties uz bezmaksas treniņiem Mežaparkā. Savukārt 1. aprīlī ikviens skrējējs ir gaidīts uz īpašo Lieldienu treniņu ar Lattelecom Rīgas maratona Rimi Bērnu dienas, treneri Kārli Birmani un Rimi talismaniem – ābolu un bumbieri. Šajā Lieldienu treniņā notiks arī olu kaujas un īpašā Lieldienu orientēšanās.

Par to, kāpēc arī pašiem mazākajiem ir svarīgi treniņi un kā tas var ietekmēt viņu veselību skaidro Rimi Bērniem fiziskās sagatavotības eksperts Kārlis Birmanis.

Fiziskās sagatavotības un maņu attīstīšana

Treniņi un sporta nodarbības, kas paredzētas bērniem, bieži ir caurvītas ar rotaļu elementiem, kur bērnam jāizmanto galvenās maņas (redze, dzirde un tauste). Šādas fiziskās aktivitātes nodarbina ne tikai prātu un uzmanību, bet arī attīsta maņas. Tā kā šie treniņi visbiežāk norit grupās, kur bieži ir nepieciešams komunicēt uzdevumu gaitā – tas veido arī grupas saliedētību un savstarpēju sapratni.

Sportošana uzlabo imunitāti

Regulāra sportošana uzlabo vielmaiņu un prāta spējas, stiprina imunitāti un mazina slimošanas iespējamību. Sportisko aktivitāšu regularitātei ir ļoti liela nozīme, jo tieši fizisko aktivitāšu regularitāte nodrošina ciklisku enerģijas patēriņu un atjaunošanās ritmu nedēļas gaitā, kā arī stimulē organisma vielmaiņu, tai skaitā, skābekļa apgādi muskuļos un smadzenēs.

Prasme sadraudzēties un sastrādāties

Sportojot grupu treniņos, bērniem rodas lieliska iespēja komunicēt ar citiem vienaudžiem un iepazīt jaunus draugus, kuri ir arī domubiedri – sports vieno! Ja salīdzina bērnu sporta treniņus ar pieaugušo sportošanu, kur sistemātiska fizisko spēju attīstīšana ir treniņa galvenais mērķis, bērniem viens no svarīgākajiem aspektiem treniņos ir regulāra kustība, bieži arī darbs grupās kā vienotai komandai. Pulcēšanās pirms un pēc treniņiem mēdz būt arī papildu stimuls apmeklēt nodarbības.

Mērķtiecība

Sportošana veido stipru pašapziņu, mērķtiecību un pārliecību par savām spējām. Pozitīvi disciplinētas ikdienas gaitas un ar pozitīvām emocijām izpildīti fiziskie vingrinājumi un uzdevumi palīdz attīstīt arī emocionālās un rakstura īpašības. Nepadošanās pie pirmās neveiksmes, pašapziņa un izpratne par to, ka sasniegumi nenāk tā pat vien – šīs īpašības turpmāk dzīvē bērnam būs ļoti nepieciešamas.

Stāja

Nav noslēpums, ka bieža uzturēšanās nemainīgā pozīcijā un mazkustīgums (skolas sols, digitālo ierīču lietošana mājās un transportā) nodara kaitējumu stājai. Sportošana no mazotnes samazina iespējamos riskus stājas problēmām un citām potenciālajām kaitēm. Praktiski visu sporta veidu nodarbībās mazajiem sākotnēji tiek attīstīta vispārēja fiziskā sagatavotība – veiklība, koordinācija un līdzsvars. Šādi tiek nodarbināta praktiski visa ķermeņa muskulatūra, kas palīdz arī ārpus nodarbībām kustēties tā, kā treniņos apgūts, un saglabāt muskulatūras attīstību balansā.

Gatavojoties Lattelecom Rīgas maratonam, paši mazākie sportisti aicināti pievienoties treniņiem Mežaparkā katru svētdienu, no 11. marta līdz pat 13. maijam (ieskaitot), kur par bērnu sportiskajām aktivitātēm un gatavību startiem Rimi Bērnu dienā rūpēsies sertificēts treneris Kārli Birmanis un bērnu draugiem – Rimi talismaniem – ābolu un bumbieru. Treniņā bērni var izskrieties atbilstoši savām spējām un mērķiem, savukārt vecāki – gatavoties saviem startiem lielajā maratonā.

Aicinām reģistrēties Lattelecom Rīgas maratona Rimi Bērnu dienai

Lattelecom Rīgas maratona divu dienu programmu arī šogad atklās Rimi Bērnu diena, jau tradicionāli piedāvājot skriešanas piedzīvojumu izbaudīt arī pašiem mazākajiem skrējējiem un ģimenēm. Sagaidāms, ka kopā šogad 19. maijā skriešanas priekus varēs izbaudīt līdz pat 12 000 mazo skrējēju, izvēloties saviem spēkiem piemērotāko distanci – “Mazie”, 300m, 600m vai 4,2km garo Ģimeņu skrējienu un baudot plašas bērnu aktivitātes visas dienas garumā.

Dalība Rimi bērnu dienas skrējienos un aktivitātēs, izņemot Ģimeņu skrējienu, ir bez maksas. Dalības maksa Ģimeņu skrējienā par vienu skrējēju ir 4,00-5,00 EUR, atkarībā no pieteikto dalībnieku skaita. Taču dalībnieki tiek aicināti pieteikties laicīgi, jo dalībnieku limits aktivitātēm 11. novembra krastmalā būs 10 000 dalībnieku, savukārt Ģimeņu skrējienam 5 000 dalībnieku.

No šī gada 1. aprīļa valsts kompensējamo zāļu saraksts papildināts ar vairākiem nozīmīgiem medikamentiem, kas paredzēti pacientiem ar mirdzaritmiju jeb sirds aritmiju, kā arī medikamenti sirds mazspējas ārstēšanai. Valsts šīm zālēm piešķirs kompensāciju 75 % apmērā.

“Varu teikt, ka sirds un asinsrites sistēmas invaliditātes un mirstības novēršanā šis ir gada svarīgākais notikums. Latvijā liela pacientu daļa jau lieto šīs zāles, taču vairums pacientu lieto vecāku medikamentu versiju, kas prasa ļoti striktu asinsrādītāju kontroli, kā arī tā efektivitāte var būt atkarīga no pacienta ģenētikas, uztura un citiem faktoriem. Pacientiem ir nepieciešams vērsties pie sava ārsta un jautāt, vai viņš kvalificējas šai zāļu kompensācijai, jo tās tiek kompensētas gadījumos, ja pacienta veselības rādītāji atbilst noteiktiem kritērijiem. Par šo sasniegumu vēlamies teikt lielu paldies Veselības ministrijai, Sabiedrības veselības apakškomisijai, ko vada Romualds Ražuks, Nacionālās veselības dienestam, kas ir piešķirto finansējumu ļoti profesionāli un prasmīgi novadījuši līdz pielietojumam,” skaidro Kārlis Trušinskis, Medicīnas zinātņu doktors, Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs, Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības prezidents.

Mirdzaritmija ir biežāk sastopamais aritmijas veids, kad sirds priekškambari saraujas haotiski un neritmiski – tie mirdz jeb mirgo, radot nepareizu sirds ritmu. Aptuveni 60 tūkstoši cilvēku Latvijā slimo ar mirdzaritmiju, aptuveni trešā daļa no viņiem par savu slimību nav informēti, tā liecina statistikas dati. Savukārt, sirds mazspēja ir sindroms, kad strukturālu vai funkcionālu izmaiņu vai bojājumu dēļ tiek traucēta sirds muskuļa spēja sarauties un iepumpēt asinis asinsvados. Abas diagnozes ir ļoti izplatītas sirds slimnieku vidū Latvijā. Saslimstība palielinās līdz ar vecumu, taču joprojām cilvēkiem trūkst izpratnes par diagnozes patiesajiem cēloņiem, kā arī rūpēm, ko prasa mūsu dzīvei tik svarīgais orgāns.

Par zāļu piemērotību vislabāk konsultēties ar savu ārstu.

Kā apgalvo pazīstamais psihologs, līderis psiholoģijas bioloģiskajā virzienā, bioloģiskās tipoloģijas ieviesējs Hanss Aizenks, ir divu veidu slimības – ķermeniskās un dvēseliskās. Viena saistīta ar otru. Tās nedzīvo viena bez otras. Dvēseliskie traucējumi veidojas no fiziskajiem, bet fiziskie – no dvēseliskiem traucējumiem.”

Bet cits ārsts, Ronalds Grosārts-Matičeks, kurš ir ungāru onkologs, veicis garu longitudinālo pētījumu par psihosomatiku. Viņš saka: “Stress spēj palielināt saslimšanas iespēju, ja cilvēkam ir atbilstošs personības tips.”

Protams, tipoloģijas ir visdažādākās tipoloģijas, bet, lūk, lielāks iedalījums –  trīs veida personības. Skaidro psiholoģe Olga Podoļska.

A tips

Ir nosliece uz sirds slimībām, hipertoniju

40% populācijas

Šāds cilvēks ir orientēts uz darbu, karjeru, nepacietīgs, viņam nepatīk “velti tērēt laiku”, nereti viņš var būt agresīvs. Nervozs, saspringts, nepacietīgs, profesionāls darbā. Viņš grib visu darīt ātri, ar maksimālu atdevi un ir ar noslieci uz emocionālu uzsprāgšanu. Ēd ātri un īsti bez iedziļināšanās, ko. Kustas enerģiski, kustīgi, ar iekšēju saspringtību.

Šie cilvēki ir redzami vai slēptie līderi.

B tips

Bez noslieces uz psihosomatiskām slimībām

30% populācijas

Mierīgi, apmierināti, atslābināti, relatīvi veseli, ar normālu reakcija tipu. Ja kaut ko sasniedz, tad – bez saspringuma. Kustas atslābināti un plūstoši. Gūst baudu no dzīves.

Tie ir neformālie.

C tips

Nosliece uz vēzi

20% populācijas

Drīzāk par sevi nepārliecināti, nav ar sevi apmierināti, depresīvi, atbildīgi, par visu satraucas pirms laika. Pārlieku pacietīgi, izdabā visiem, aizmirstot par sevi, liek sabiedrības prasības pirmajā vietā, nerēķinās ar savām vēlmēm. Nekad vai reti ļauj sev dusmoties, bet tikai dziļi sevī apvainojas, gadiem auklējot sevī negatīvas jūtas, taču pat sev tajā baidās atzīties.

Viena no nedaudzajām baudām, ko viņi sev atļauj – šokolāde, ko viņi ēd daudz. Kustas ne pārāk pārliecināti, sažņaugti, bez lielas amplitūdas.

Avots: psy-practice.com