Dakteri Klauni pirms Ziemassvētkiem pirmo reizi organizēs labdarības Pop – up veikalu, kurā jebkurš aicināts pievienot savus radošos darinājumus. Iegūtie līdzekļi, kā ziedojums biedrībai Dr.Klauns, nonāks mazo pacientu atbalstam, iedrošinājumam, iepriecinājumam un ātrākai veselības atgūšanai Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcā Rīgā, kā arī reģionu slimnīcās – Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Cēsīs, Rēzeknē un Daugavpilī.

Dakteru Klaunu Pop – up labdarības veikalu tirdzniecības centrā “Spice”, blakus Informācijas stendam būs iespējams apmeklēt no 9. līdz 11. decembrim un no 16. līdz 18. decembrim.

Savus radošos darinājumus – dažādus rokdarbus, sveces, adījumus, Ziemassvētku kartiņas un citas – pašu rokām veidotas un darinātas lietiņas Dakteru Klaunu Pop – up labdarības veikala darbībai līdz 15. decembrim katru darbdienu no pulksten 7.00 līdz 23.00 (sestdienās, svētdienās no pulksten 9.00 līdz 21.00) iespējams atnest uz jebkuru no sporta klubiem “Atlētika”, Rīgā (Krišjāņa Barona ielā 46, Brīvības gatvē 434 B, Prūšu ielā 46, Anniņmuižas bulvārī 40A, Anniņmuižas ielā 17). Darinājumi jāiedod sporta kluba administratoram, kā arī jāaizpilda anketa, lai Dakteri Klauni varētu pateikt paldies. Anketa pieejama mājaslapā www.drklauns.lv

Vēl Pop – up labdarības veikalam paredzētos darinājumus var katru dienu no pulksten 14.00 – 20.00 Liepājā aiznest uz Jauniešu māju, Kungu ielā 24. Savukārt Saldus novada Lutriņu pagastā katru dienu no pulksten 7.30 – 18.00 tie būs gaidīti Skolas ielā 2, pirmsskolas iestādē “Kāpēcītis”.

“Pop – up veikals ir īpaša koncepta veikals, kas atvērts uz īsu brīdi, un tādu pirms gaidāmajiem Ziemassvētkiem nolēmām izveidot arī mēs. Būsim priecīgi par jebkuru, kurš iesaistīsies mūsu radošo lietu veikala veidošanā! Tādējādi kopīgi ar savu izdomu, talantu – pašu rokām darinātām lietām atbalstīsim bērnu labsajūtu slimnīcā. Savukārt Dakteru Klaunu Pop – up labdarības veikala apmeklētājiem tā būs iespēja dāvināt ar siltumu un mīļumu gatavotas neatkārtojamas lietas, lai arī pie bērniem Latvijas slimnīcās ienāktu silti un mīļi Ziemassvētki. To gaidīšanas laikā īpaši svarīga ir tuvāko cilvēku uzmanība, kas ne vienmēr slimnīcās ir pietiekama. Ar savu darbu vislielāko uzmanību Dakteri Klauni pirmssvētku laikā velta bērniem, kuriem kādu iemeslu dēļ slimnīcā līdzās nevar atrasties tuvinieki,” stāsta biedrības Dr.Klauns dibinātāja un vadītāja Marianna Milovska.

Kopā ar ģimeni radot rokdarbus, akcijai jau pievienojusies arī astoņgadīgās Keitas un divgadīgā Klāva mamma Ilze Melberga: “Svētkos ļoti svarīgs ir kopā būšanas prieks. Tieši tādēļ es pievienojos akcijai, jo ar tās palīdzību es varēšu pavadīt vairāk laika kopā ar saviem bērniem un kopīgiem spēkiem radīt mūsu skaistos meistardarbus, kurus pēc tam mēs ziedosim labdarības veikalam. Manuprāt, ļoti svarīgi ir tas, ka bērni, gatavojot šos rokdarbus, var apzināties, ka arī viņi ar savu ieguldīto darbu, laiku, enerģiju un labajām domām var atbalstīt tos bērnus, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Īpaši man sāp sirds par tiem bērniem, kas atrodas slimnīcā bez vecākiem. Un es ļoti vēlētos, lai Dakteriem Klauniem būtu iespējams šos bērnus slimnīcā apmeklēt biežāk.”

Daudziem bērniem ir vitāli nepieciešama Dakteru Klaunu klātbūtne – jo īpaši tiem, kurus dzīve ir piespiedusi slimnīcā būt vieniem pašiem – bez vecāku klātbūtnes. Tie ir mazie pacienti, kuri slimnīcā nonākuši no bērnu namiem vai nelabvēlīgām ģimenēm. Piemēram, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcā no bērnu namiem vien gadā ārstējās aptuveni 80 bērni. Tāpat šeit daudzi tiek ievietoti no reģioniem, un tuvinieki ne vienmēr var palīdzēt ar savu klātbūtni. Un šajā brīdī Dakteris Klauns ir tas, kurš viņam spēj būt blakus, palīdzēt, mierināt, uzmundrināt, apstiprina biedrības Dr.Klauns vadītāja Marianna Milovska.

Dakteru Klaunu Pop – up labdarības veikals ir lieliska iespēja ģimenēm kopā ar bērniem pavadīt laiku un līdz ar saviem radošajiem darbiem dalīties mīlestībā ar tiem bērniem, kuriem ikdienā šī ģimeniskā siltuma tik ļoti pietrūkst.

Šodien ikviens novērtē to, ka Dakteri Klauni slimnīcu palātās un gaiteņos ienes neviltotu prieku, procedūru laikā novērš mazo pacientu uzmanību no bieži vien tik ļoti nepatīkamajām manipulācijām, bet – reizēm tikai saprotoši paklusē kopā ar mazajiem pacientiem, lai mierinātu un kopīgiem spēkiem pārvarētu viņu satraukumu, bailes un neziņu. Šobrīd septiņās Latvijas pilsētās strādā 45 Dakteri Klauni, no tiem visvairāk – 28 – Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcā Rīgā. Ja savā pirmajā darbības gadā 17 Dakteri Klauni nostrādāja 2650 stundas, 8740 reizes iepriecinot bērnus un piedaloties 80 procedūrās, tad attiecīgi šogad 45 Dakteru Klaunu kolektīva veikums ir 5845 darba stundas – 18 000 reizes satiekot bērnus un klātesot 230 procedūrās.

Biedrība “Dr. Klauns” kā sabiedriska labdarības organizācija darbojas kopš 2012. gada, un tās pārstāvji – 45 profesionāli medicīnas klauni – katru dienu dodas uz Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcu un citām slimnīcām Latvijā, lai psiholoģiski palīdzētu bērniem, atvieglojot mazo pacientu ikdienu, kamēr tie uzturas slimnīcā. Dakteru Klaunu projektu biedrība “Dr.Klauns” īsteno sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu un ar Izraēlas vēstniecības, Latvijā vadošā piena pārstrādes uzņēmuma “Food Union“ un Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” atbalstu.

Tie, kuri regulāri aizstaigā līdz savam ģimenes ārstam, apzinās: pat ja nav jūtamu veselības problēmu, vismaz reizi gadā ieteicams nodot asinsanalīzes un pārbaudīt savas sirds veselību, veicot elektrokardiogrāfiju.

“Elektrokardiogramma (saīsināti – EKG) ir sirds elektrisko notikumu grafisks attēls, ko reģistrē ar elektrodiem, kas telpiski dažādās plaknēs novietoti dažādā attālumā no sirds,” paskaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Diagnostikās kardioloģijas nodaļas un Capital Clinic Riga kardioloģe, ehokardiogrāfijas speciāliste Ilze Zandarte.

*

Izmeklējuma nosaukums cēlies no grieķu valodas. Cardia nozīmē – sirds, graphein – rakstīt. Pirmo cilvēka elektrokardiogrammu tālajā 1887. gadā ieguva britu fiziologs Augusts D. Volers. Mūsdienās šo metodi izmanto dažādu sirds slimību diagnostikai, un tā ir viena no nozīmīgākajām sirds izmeklēšanā.

*

Elektrogardiogramma ir sirds aktivitātes elektroniskais liecinājums, kas tiek veikts uz pacienta ķermeņa virsmas – augšējām un apakšējām ekstremitātēm (rokām un kājām) un krūšu kurvja.

*

Izmeklējuma laikā pacienta ķermenim tiek piestiprināti 10 elektrodi (vadiņi), kas saistīti ar elektrokardiogrammas aparātu.

*

Ar īpašu iekārtu – elektrokardiogrāfu – nodrošina pierakstu, kurā redzamas sirds muskuļa darbības izraisītas elektriskā potenciāla svārstības uz ķermeņa virsmas. Viss elektrokardiogrammas pieraksta laiks aizņem 5–10 minūtes.

*

Pierakstu veic speciāli apmācītas medicīnas māsas, bet slēdzienu dod elektrokardiogrammas metodē sertificēts ārsts. Šī diagnostika ir absolūti nekaitīga, samērā vienkārša un lēta, pietiekami informatīva.

*

Elektrokardiogramma ir tests, kura pieraksts ļauj iegūt vērtīgu informāciju par sirds stāvokli. Šī metode reģistrē un uz displeja vai papīra grafiski attēlo sirds elektronisko potenciālu, kas rodas sirds darbības laikā.

*

Neraugoties uz mūsdienu medicīnas un izmeklēšanas iespēju strauju attīstību, elektrokardiogrāfija sirds veselības stāvokļa izvērtēšanā joprojām ir ļoti svarīga.

*

Elektrokardiogramma ir spēcīgs un pieejams diagnostiskais instruments, tomēr šai metodei ir vājās vietas. Viena no tām ir pieraksta īslaicīgums – aptuveni 20 sekunžu. Otra – ja pacientam ir aritmija, elektrokardiogrammas pieraksts to var neparādīt. Jāņem vērā, ka pieraksts tiek veikts miera stāvoklī, nevis pierastās darbības laikā, tāpēc vairāk informācijas sniedz slodzes tests.

Vai iespējams novērst cukura diabēta komplikāciju – diabētisko retinopātiju? EDĪTE VALKĀ

Diabētiskā retinopātija attīstās aptuveni 85% cukura diabēta slimnieku, kuri ar to sirgst vismaz 15 gadu. Tas nozīmē, ka paaugstinātā cukura līmeņa dēļ asinsvadi bojājas un kļūst caurlaidīgi, asinis izplūst ārpus tiem un veidojas tūska. Bojātie asinsvadi nespēj apgādāt tīkleni ar skābekli, tāpēc rodas jauni asinsvadi, kas ir trausli un viegli plīst, radot asiņojumus stiklveida ķermenī.

Par cukura diabēta radītām pārmaiņām acīs var liecināt mainīgs redzes asums un tās pasliktināšanās, miglošanās, kā arī peldoši apduļķojumi acu priekšā.

Diabētisko retinopātiju atzīst par vienu no galvenajiem novēršama akluma cēloņiem. Tās agrīna noteikšana un ārstēšana samazina akluma risku par 90%.

Kā stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas acu ārste Lāsma Volksone, vieniem nevēlamas pārmaiņas acīs sākas pavisam drīz pēc saslimšanas ar cukura diabētu, bet citiem – pēc ļoti ilga laika, un tas atkarīgs no slimības kompensācijas pakāpes. Dažiem ir laba redze pat pēc 60 gadu ilgas slimošanas. Tiesa, citiem slimība norit agresīvi un grūti padodas kontrolei.

Lai nepalaistu garām diabētiskās retinopātijas sākumu, vismaz reizi gadā nepieciešama acu pārbaude ar zīlītes paplašināšanu. Medikamenta ietekmē vairākas stundas pēc apskates var būt pasliktināta redze, tāpēc nedrīkst vadīt automašīnu. Vēlams paņemt līdzi saulesbrilles, lai gaismā nežilbtu acis.

Diabētisko retinopātiju ārstē ar lāzerkoagulāciju, piededzinot tīklenes zonas, kurās trūkst skābekļa, un tādējādi asiņu piegāde uzlabojas arī pārējai tīklenei. Tālu progresējošas slimības gadījumā acīs ievada zāles, kas neļauj augt jauniem, trausliem asinsvadiem.

“Gadiem ilgi cietu no kāju salšanas un pēdu dedzināšanas, naktīs ik pēc 10–30 minūtēm pamodos. Beidzot Stradiņa slimnīcā man konstatēja veģetatīvi sensitīvo polineiropātiju rokās un kājās, ir arī ļoti lielas problēmas ar muguru. Vēlos zināt, kā ar šo reto slimību saslimst un vai var izārstēties. Vai tiešām visu mūžu jādzer zāles? Lietoju tās jau trīsarpus gadus, un, tiklīdz pārtraucu, pēdās atkal parādījās dedzināšanas sajūta un citas nepatīkamas izpausmes…”
 Dzintra Limbažos

Polineiropātiju cēloņi var būt iekaisīgi, toksiski, iekšējo orgānu slimību, audzēju vai funkciju traucējumi. Tā var būt slimība pati par sevi vai citas slimības pavadone. Visbiežāk tas ir cukura diabēts, autoimūni vairogdziedzera iekaisumi, sistēmiskas slimības un dažkārt arī onkoloģiskas slimības.

Veģetatīvi sensitīvo polineiropātiju neizraisa neiroloģiski traucējumi, tā pati ir hroniska neiroloģiska slimība vai sindroms. Par citu organisma slimību (vairogdziedzera, plaušu, aknu, aizkuņģa, nieru, prostatas, krūts vai ginekoloģiska vēža) pavadoni tā parasti kļūst pakāpeniski un nemanāmi – bieži vien pat vairākus gadus pirms pamatslimības diagnozes kā pirmā tās izpausme. Simptomi ir nepatīkamas sāpes, tirpšana, dedzināšanas vai salšanas sajūta, reizēm arī tūska. Sāpes ir ļoti mokošas, apnicīgas, it īpaši miera stāvoklī.

P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe un algoloģe Ilze Supe piebilst, ka vienam no polineiropātiju veidiem var būt motoras (ar locekļu paralīzi), sensoras (ar dziļiem jušanas traucējumiem, kad var būt arī gaitas traucējumi, īpaši tumsā, kad apgrūtināta redzamība) un reti – tikai veģetatīvas (ar ādas krāsas pārmaiņām, tūsku, svīšanu vai sausu ādu, ļoti nepatīkamām sāpēm) izpausmes. Bieži vien tās kombinējas, kā acīmredzot ir noticis vēstulē aprakstītajā situācijā.

Šādā gadījumā diagnozi parasti nosaka pēc elektromiogrāfijas rādītājiem, bet cēloņus spēj atrast vienīgi speciālisti.

I. Supe uzsver, ka veģetatīvi sensitīvo polineiropātiju var izārstēt, ja tā ir autoimūna slimība un ir izvēlēta pareiza imunoloģiska terapija, ir izārstēta pamatslimība vai ir likvidēts kāds deficīta sindroms organismā, piemēram, B vitamīnu trūkums, ja tas bijis slimības cēlonis.

Ārstēšanas pamatā ir medikamentoza terapija, kombinējot dažādas zāles atkarībā no slimības izcelsmes. Dažreiz nākas operēt, ja ir, piemēram, audzējs. Ja nav onkoloģiskas slimības, pēc rūpīgas izmeklēšanas var izmantot arī fizikālo terapiju.

Neiroloģe spriež, ka vēstulē aprakstītajā gadījumā pacientei acīmredzot kombinējas šī specifiskā diagnoze ar spondilozes un artrožu izraisītajām sāpēm, kam papildu problēmas droši vien rada aterosklerotiski asinsvadi.

Tādēļ I. Supe iesaka vērsties pie ģimenes ārsta un speciālista – neirologa, imunologa, algologa vai cita ārsta, kurš ieteiks, ko darīt tālāk. Ar ārsta nosūtījumu var pierakstīties uz konsultāciju arī pie dakteres Supes, taču rindas garums šīs slimības gaitu neietekmēs, lai gan sim­ptomi rada lielu diskomfortu.

“Kā aprēķināt, vai uzņemtais un patērētais enerģijas daudzums ir pietiekams, lai nomestu svaru, bet organisms normāli strādātu bez pārslodzes?
” Arnita

Diētas ārsts Andis Brēmanis skaidro, ka organisma dzīvības procesu (sirdsdarbība, nemainīga ķermeņa temperatūra, elpošanas muskuļu darbība, nervu impulsu pārvade utt.) nodrošināšanai patērēto enerģijas daudzumu sauc par pamatvielmaiņu. Tās aprēķināšanai izmanto dažādas formulas.

Ja pieņem, ka cilvēka orga
nisms dzīvības procesu norisei guļus stāvoklī komforta temperatūrā tērē 1 kcal/h uz vienu kilogramu ķermeņa svara, tad cilvēks, kurš sver 60 kg, neko nedarot, diennaktī patērē aptuveni 1440 kcal, jo 1 × 60 × 24 = 1440.

Pamatvielmaiņu ietekmē vecums, ķermeņa uzbūve un dzimums. Jaunākiem cilvēkiem pamatvielmaiņa ir aktīvāka, bet ar vecumu tā kļūst gausāka. Lielāka muskuļu masa patērē vairāk enerģijas nekā tauku uzkrājumi, un vīriešiem tā ir augstāka nekā sievietēm.

Papildu kaloriju daudzums nepieciešams, veicot ikdienas darbus. Patērētā enerģija ir atkarīga no darba intensitātes un ilguma. Protams, astoņās stundās kalējs smēdē patērē krietni vairāk nekā tikpat ilgā laikā sekretāre pie 
datora klaviatūras.

Enerģija tērējas arī brīvā laika nodarbēs. Fiziskās aktivitātēs, piemēram, pastaigājoties svaigā gaisā vai braucot ar velosipēdu, patēriņš ir lielāks, nekā lasot grāmatu, darinot rokdarbus 
vai skatoties televizoru. Vēl 
vairāk enerģijas vajag inten
sīvā treniņā sporta zālē vai peldbaseinā.

Ja darbs ir sēdošs un brīvā laika pavadīšana – neaktīva, dienā patērēto aptuveno enerģijas daudzumu var aprēķināt, pamatvielmaiņas patēriņu reizinot ar koeficientu 1,4. Strādājot smagu fizisko darbu un vairākas reizes nedēļā trenējoties sporta zālē, koeficients var būt pat 2,5. Tādējādi atkarībā no dzīvesveida diennaktī patērētās enerģijas daudzums var būt no 2000 līdz 4000 kcal.

Par nosacītu līdzsvaru starp uzņemto un patērēto enerģiju liecina stabils ķermeņa svars. Ja tam ir tendence palielināties, tātad ar uzturu uzņemtā enerģija pārsniedz ikdienas patēriņu. Tāpēc A. Brēmanis mudina nozīmīgu vietu ēdienkartē atvēlēt dārzeņiem, augļiem, pilngraudu produktiem un lietot daudz šķidruma, taču ierobežot treknus un sāļus produktus. Organisma vielmaiņu aktivizē un uzņemtās kalorijas palīdz tērēt iešana, skriešana, nūjošana, dejošana, peldēšana, sporta spēles vai fitnesa klubu nodarbības. Tās mazina arī darbā uzkrājušos stresu, uzlabo gan garastāvokli, gan apetīti un miegu.

Mēģinot izskaidrot divos vārdos, ar ko nodarbojas geštaltterapija, var teikt – tā ir nepabeigtu situāciju pabeigšana. Dažādu – emocionālu, mentālu, ķermenisku. Kaut kas tiek pārdomāts un izsvērts, kaut kas apzināts, kaut kas pārdzīvots. Katrs cilvēks, kuram ir geštaltterapijas pieredze, atceras to atvieglojuma izjūtu, kad beidzot “puzle ir salikta”, stāsts ir beidzies, situācija noslēgusies. Vairs nav sāpju, trauksmes, nekas netraucē gulēt un neatņem miegu. Tā geštaltterapiju mēģina aprakstīt geštatltterapeite Jeļena Bartoša.

Trauma ir nepabeigts geštalts. Kaut kas ir neviļus noticis un cilvēks nav paspējis tam sagatavoties. Gribēja reaģēt, bet kaut kāda iemesla dēļ viņam tas neizdevās. Nepaspēja, neprata, nebija iespējas. Trūka atbalsta pārdzīvojumos, jūtas viņam svarīgie cilvēki neņēma vērā, ignorēja.

Kustība ir apturēta, satraukums apspiests, tomēr aktivitāte palikusi ķermenī un grib izspraukties. Cilvēks ir viegli aizkaitināms, var sekot izvirdums, asaras, dusmas par sīkumiem – tādā veidā traumatiskā situācija meklē izeju. Var būt otrādi – cilvēks sastingst, saspringst, rodas fobijas – cilvēks cenšas izbēgt no jaunām traumatiskām situācijām, bet pašreizējiem pārdzīvojumiem viņam trūkst spēka.

Ja trauma ir nesena, pieauguša cilvēka, saprotama, tad ar to ir vieglāk strādāt, jo ķermenī vēl nav uzkrājies tik daudz traumatiskās aktivizācijas, lai tā kļūtu par daļu no rakstura un pašu par sevi traumatisko notikumu var atcerēties, un tad nepabeigtās ķermeniskās reakcijas ir vieglāk pabeigt. Bet, ja tā ir agra trauma, piemēram, gūta dzimšanas brīdī vai bērnībā, kad mazulis vēl nerunā? Par kuru nav atmiņu apziņā, tādēļ, ka vēl nebija apgūta runa, nebija izpratnes un atmiņas palikušas tikai ķermenī?

Tad nākas atdurties pret simptomu, novērot uzvedību, kustības un meklēt, kas tajā visā meklē pēc pabeigtības. Ķermeniskās sajūtas kalpo kā ceļa rādītāji, traumas marķieri un tie palīdz atrast izeju no tās, tur rodama pieeja instinktīviem resursiem.

Es izstāstīšu piemēru no sava darba, kurā bija jāpabeidz traumatiskā reakcija. Situācija bija ar klientu bērnu.

Ar bērniem ir vieglāk strādāt, jo ar viņiem situācijas var izspēlēt, var muļķoties, piedāvāt dažādas idejas. Bērni nav tik kritiski un sasaistīti kā pieaugušie. Toties no viņiem nesagaidīsi atgriezenisko saiti – bērniem nav tieksmes aprakstīt savu stāvokli un kur nu vēl to analizēt. Bērniem patīk terapeita patiesums un spontanitāte, viņi novērtē kustīgumu un drosmi. Jābūt uzmanīgiem, elastīgiem, iesaistītiem un godīgiem. Principā – tāpat kā ar pieaugušajiem.

Haizivs un lifts

Pie manis atveda brīnišķīgu astoņgadīgu puisēnu no labas ģimenes. Viņš mācījās labā skolā, apmeklēja pulciņus. Viņam bija attīstīta valoda, bagātīga iztēle un mīloši vecāki. Tikai nezin kāpēc viņam neizveidojās normālas attiecības ar klasesbiedriem. Viņš neprata ar viņiem iedraudzēties, nezināja, kā viņus ieinteresēt. Viņš sabēdājās, vecāki pārdzīvoja… Tādēļ arī atnāca pie manis.

Mēs spēlējāmies, zīmējām, runājāmies. Izspēlējām dažādas situācijas, runājām par skolā notiekošo. Viņš bija apķērīgs un smalks, pats izdarīja daudzus secinājumus un izmēģināja jaunus veidus. Tā nu skolā apstākļi sāka mainīties un mūsu darbs sāka iet uz beigām, taču man tā arī nebija skaidrības par vienu tēmu. Proti, visās mūsu spēlēs, īpaši aktīvajās (cik nu mans kabinets pieļauj aktīvu darbošanos), bija jūtams, ka puisēns it kā tur sevi rāmjos, ir piesardzīgs. It kā viņš ir izveicīgs un kustīgs, bet tajā pašā laikā pārāk piesardzīgs, bieži apstājas. Tas atspoguļojas gan mūsu kopā būšanā, gan spēlēs. Pagaidām nesapratu, kāpēc tas tā bija.

Bet vienā no mūsu nodarbībām es piedāvāju jaunu spēli – piedzīvojumi jūrā un tikšanās ar haizivi. Un bija jāizspēlē trīs veidu reakcijas pret haizivi – bēgšana, cīņa un sastingšana. Šādā spēlē bieži vien kļūst skaidrs, tieši kāda stratēģiskā reakcija uz stresu klientam piemīt un kāda ir “atpalikusi”, nav pabeigta.

Puisis sastinga jo prasmīgi, arī sita haizivi ar patiku. Bet kad viņam bija jābēg, viņš no sākuma it kā sāka skriet, bet pēc tam apstājās: “Man ir astma, es nedrīkstu skriet, jo tad nomiršu”. Es zināju par astmu, bet nezināju par šādu uzstādījumu. Bet haizivs negaida. Es viņam atbildēju: “Tagad var. Ja tu neskriesi no haizivs, viņa tevi apēdīs un tad tu tiešām nomirsi.” Un puisēns sāka skriet – apļus pa manu kabinetu. Un – tik viegli, ātri, tik viegli!

Savulaik es skolā rakstīju referātu par brāļu Strugacku darbiem. Atceros, mani īpaši iespaidoja viens teikums viņu darbā: “Laime visiem ir bez maksas un lai neviens nepaliek apbižots!” Kur tad īsti tā laime ir?

Atveru savu dienasgrāmatu, kuru rakstu jau no septiņu gadu vecuma. Man teica, ka laime būs tad, kad uzvedīšos godīgi, lai mamma būtu apmierināta. Es uzvedos labi, cik nu vien spēju, bet laime tā arī neatnāca un mamma vienalga palika neapmierināta. Tad man teica, ka laime ir, ja ir labas atzīmes. Es mācījos labi, cik vien spēju, pabeidzu skolu, saņemot medaļu, bet laime tā arī nepienāca. Pēc tam man teica, ka laime ir tajā, ja iestāšos prestižā augstskolā un atradīšu cienījamu darbu. Es iestājos augstskolā, atradu darbu, sāku pelnīt pieklājīgu algu un virzīties pa karjeras kāpnēm – bet laimes tā arī nebija.

Es domāju, ka man līdzās nav cilvēka, kurš darītu mani laimīgu. Nu, protams! Lūk – problēmas risinājums. Tāds cilvēks uzradās, paņēma mani aiz rokas, aizveda pie sevis uz mājām, uzvilka man pirkstā gredzenu un  liecinieku klātbūtnē apsolīja dalīt ar mani priekus un bēdas līdz nāve šķirs. Bet laime tā arī neatnāca, tā vietā pienāca grūta un mokoša depresija. Ko man tagad domāt? No kura vai kā gaidīt laimi? Varbūt man piedzims bērni un, lūk, tad…

Tad es sāku iet psihoterapijā un sapratu, ka nav nekādas laimes paslēptuves un nav nekādu tās apsargu ar smagām, jau zaļganām atslēgām. Šīs durvis neatvērs ne vecāki, ne draugi, ne priekšnieks, ne vīrs, ne bērns. Atslēga no tās vienmēr ir bijusi pie manis, tika es to neredzēju un nepratu ielikt slēdzenī un atvērt. Tagad es to protu, esmu laimīga, ka tik agri atradu veidu, ka negaidīju bērnu piedzimšanu, vēl vienu paaugstinājumu darbā, algas pielikumu vai jaunu, dārgu mēteli.

Kas priekš manis ir psihoanalīze? Tas ir pats aizraujošākais ceļojums un smags darbs, tā ir citādāka metode. Kāpēc citādāka?

Es nesen runāju ar kolēģi. Viņam ir vairāk nekā 40 gadu, viņš daudz dzīvē sasniedzis, bet katra diena viņam ir mocības. Tēvs armijnieks iemācījis, ka pret skumjām palīdz disciplīna un tā nu viņš ceļas pulksten piecos no rīta, iet skriet, nodarbojas sporta zālē, vienmēr laikus nāk uz darbu, ēd pēc saraksta un tikai veselīgu maltīti. Es viņam jautāju: “Un ko – palīdz?” “Nē, nepalīdz,” viņš atbildēja, “vienkārši es nepietiekami cenšos. Varbūt man vajag celties pulksten piecos no rīta arī brīvdienās, kā tu domā?” Un kā domājiet jūs?

Veselam.lv lasītāji pamanījuši, ka aptiekās vairs nevar nopirkt aerosolu “Flixonase”, kas bija vienīgais efektīvais bezrecepšu medikaments alerģisko iesnu un aizlikta deguna ārstēšanai. To nereti iesaka sākt lietot pirmajās saaukstēšanās dienās hroniskiem LOR pacientiem, vēl negaidot vizīti pie ārsta, kas ne vienmēr ātri ir iespējama, tomēr hronisku slimību gadījumā sarežģījumos var iedzīvoties ātrāk. Atšķirībā no preparātiem, kas “dabū degunu vaļā” un kurus drīkst lietot tikai pāris dienas, lai nebūtu neatgriezenisku seku, šo medikamentu drīkst lietot ilgstoši.

Zāļu valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Dita Okmane skaidro, ka saskaņā ar šo zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieka sniegto paziņojumu Zāļu valsts aģentūrai bezrecepšu zāles ar aktīvo vielu fluticasone propionate GSK 50 mikrogrami deguna aerosols, suspensija (reģistrācijas apliecības īpašnieks ir GlaxoSmithKline Latvia SIA) Latvijā nebūs pieejamas līdz 2017. gada 1. aprīlim. Atsevišķās Latvijas aptiekās varētu būt pieejami atlikušie aerosola “Flixonase” krājumi. Saskaņā ar internata portālā visaszales.lv pieejamo informāciju, tās šobrīd vēl pieejamas desmit “Euro aptieka” tīkla aptiekās Rīgā, Daugavpilī un Venspilī.

Otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga norāda, ka “Flixonase” ir viens no daudziem topisko steroidu līdzekļiem alerģisku iesnu ārstēšanai, bet vienīgais, kas Latvijā bija nopērkams bez receptes. “Tas noteikti bija ieguvums pacientiem, lai gan ārsti un farmaceiti neieteica šo aerosolu lietot bez iepriekšējas ārsta konsultācijas. “Iesaku doties pie ģimenes ārsta, kurš izrakstīs pacientam piemērotu līdzekli alerģisko iesnu ārstēšanai, turklāt recepti var izsniegt ilgstošai ārstēšanai. Tas nozīmē, ka to uzrādot pacients varēs iegādāties vairākus aerosolus. Cerams, ka pēc e-receptes ieviešanas, problēmas ar recepšu medikamentu saņemšanu izzudīs pavisam,” saka ārstes, atgādinot, ka Latvijas aptiekās pieejams plašs citu deguna aerosolu klāsts, kas satur topiskos steroidus un ir efektīvi alerģisko iesnu ārstēšanā.

Lasītājs jautā: “Man pastāvīgi tek deguns. Rentgenā nekāda vaina nav atklāta. Zāles pret alerģiju nepalīdz. Kā mazināt mokošās sajūtas?”

Atbild ausu, kakla un deguna ārsts Dins Sumerags.

Ja deguna izdalījumu iztriepes analīzes neliecina par alerģiju, visticamāk, pilēšanas iemesls ir bojāts gļotādas skropstiņepitēlijs. Parasti skropstiņas kustas pretēji izelpojamā gaisa virzienam un gļotas no deguna virzās uz rīkles pusi, taču, kad tās neuzvedas kā nākas, šis process nenotiek un deguns nemitīgi tek.

Ūdeņaino izdalījumu iemesls varētu būt arī gļotādas asinsvadu pavājināts tonuss. Tad nereti aizkrīt tā nāss, uz kuru pusi cilvēks guļ.

Mazināt tūsku, uzlabot gļotu drenāžu un atjaunot bojāto deguna gļotādu ir iespējams, lietojot ārsta izrakstītus medikamentus. Otra alternatīva ir fiziskas aktivitātes, kas rada prieku un norūda organismu.

Problēmu mēdz pastiprināt iekštelpu sausais gaiss, kas nav tīkams elpceļiem, tādēļ vēlams mitrināt deguna gļotādu.

Šim nolūkam var izmantot sāls šķīdumu, uz glāzi ūdens ņemot ne vairāk kā ceturtdaļu tējkarotes sāls. Labāk dot priekšroku aptiekā nopērkamajam tā sauktajam jūras ūdenim, jo pašiem ne vienmēr izdodas pagatavot visatbilstošākās koncentrācijas līdzekli. Pastāv robeža, kuru pārsniedzot, rodas pretējs efekts – gļotāda tiek kairināta, kļūst sausa un sarkana. Savukārt, ja sāls par maz, arī nebūs labuma.

Homeopāte un ģimenes ārste Santa Liepa uzskata, ka pacienti ar veģetatīvo distoniju, kuri vēlas ārstēties ar homeopātiskajiem līdzekļiem, vispirms būtu rūpīgi jāizmeklē ar klasiskās medicīnas paņēmieniem, lai pārliecinātos, ka simptomus nav izraisījusi kāda fiziska kaite, piemēram, sirds slimība.

Homeopātijas lielākā priekšrocība ir tā, ka zāles, kas iegūtas no dabiskām izejvielām – minerālu, augu un dzīvnieku valsts, katram pacientam tiek piemeklētas individuāli atkarībā no viņam piemītošo simptomu salikuma, ņemot vērā arī kopējo veselības stāvokli un blakusslimības, to, ar ko pacients līdz šim ticis ārstēts, ar ko slimojuši viņa vecāki un vecvecāki.

“Homeopāts apvieno vienotā informācijas sistēmā gan tveramās, gan netveramās lietas, piemēram, pacienta emocionālos pārdzīvojumus, lai no šiem puzles gabaliņiem izveidotu vienotu slimības ainu un, pamatojoties uz homeopātijas pamatprincipu – līdzīgais ārstē līdzīgo –, no tūkstošiem preparātu atrastu vienu, vislīdzīgāko. Turpretī tradicionālajā medicīnā medikamenti tiek doti pēc noteiktas shēmas visiem pacientiem aptuveni vienādi,” lielāko atšķirību starp tradicionālo medicīnu un homeopātiju iezīmē ārste.

Nav jēgas arī doties uz homeopātisko aptieku un lūgt kaut ko pret panikas lēkmēm, jo zāles tik vienkārši neiedarbosies. Piemeklēt īsto ir liela māka, kas prasa no ārsta dziļas zināšanas, pieredzi un intuīciju. No tā, cik precīzi atrasts homeopātiskais preparāts, atkarīga tā iedarbība. Parasti labvēlīgās pārmaiņas parādās jau nedēļas laikā un var ilgt gadiem.

Santa Liepa novērojusi, ka pacienti pie homeopāta vēršas pēc sintētisko medikamentu lietošanas. Taču, ja uzsākts homeopātisko zāļu kurss, tas nenozīmē, ka parastās zāles noteikti jāpārtrauc dzert. Ja pacients vēlas, sintētiskās un homeopātiskās zāles var lietot paralēli vai samazināt to devu, ārstēšanos papildināt ar psihoterapiju, apmeklēt baznīcu vai garīgās attīstības pulciņus, lai sevi labāk izprastu.

Situācijās, kad pāris nevar tikt pie bērniņa, visbiežāk neauglības cēlonis tiek meklēts sievietes organismā, tomēr, izrādās, pusē gadījumu problēma attiecināma tieši uz stiprā dzimuma pārstāvjiem.

Stāstot par vīriešu neauglības iemesliem, ārsts andrologs Juris Ērenpreiss uzsver: “Bieži vien tie summējas – gan neveselīgs dzīvesveids, gan sēdošs darbs pie datora vai automašīnas stūres. Ja vīrietim ikdienā nav fizisko aktivitāšu, rodas sastrēgums mazajā iegurnī un no tā cieš orgānu darbība. Proti, slikti sāk darboties prostata, sēklinieki, zūd spermas kvalitāte. Turklāt sastrēguma procesi mazajā iegurnī ir pateicīga vide dažādu baktēriju attīstībai. Ja vīrietis turklāt dzer daudz kafijas vai lieto alkoholu, ēd asus ēdienus, kas papildus rada skābu vidi, baktērijas attīstās vēl spēcīgāk, pievienojas iekaisuma procesi.

Jāņem vērā, ka nopietni kaitē arī cigaretes. Vīrietis varbūt uzskata, ka labāk ir smēķēt vieglās cigaretes, bet tā nav tiesa. Problēma ir nevis nikotīnā vai darvā, kas bojā plaušas, bet gan apstāklī, ka smēķēšanas laikā notiek degšana nepietiekamos skābekļa apstākļos. Šāds process producē aptuveni 20 toksisku vielu, kas ļoti negatīvi ietekmē spermatozoīdus, grauj to darbību.”

Bērna ieņemšanai mēdz būt arī lielāki šķēršļi – spermas kvalitāte ir gaužām neapmierinoša, spermatozoīdu ir maz vai to nav vispār. Tad neiztikt bez ģenētiskiem izmeklējumiem, lai pārbaudītu hromosomas, gēnus.

Pēc daktera Jura Ērenpreisa teiktā, vairākumā gadījumu pie bērna var tikt.

Pilnu rakstu par vīrieša neauglību, lasiet jaunajā žurnāla “36,6C” numurā vai tā elektroniskajā versijā

Tavs uzdevums – noteikt, vai apgalvojumi ir loģiski, neņemot vērā to neatbilstību realitātei. Dažos uzdevumos pareizās atbildes var būt vairākas vai nebūt vispār. 12 uzdevumi tev jāpaveic 8 minūtēs.

1. Dažas palmas ir margrietiņas. Visas margrietiņas skaļi kliedz. Tātad visas palmas skaļi kliedz.
a) pareizi;
b) nepareizi.

2. Visi tauriņi peld uz muguras. Visas dzērves ir tauriņi. Tātad visas dzērves prot peldēt uz muguras.
a) pareizi;
b) nepareizi.

3. Daži kurmji ir zābaki. Daži zābaki slikti dejo. Tātad daži kurmji slikti dejo.
a) pareizi;
b) nepareizi.

4. Divi zvaigznāji nekad nav līdzīgi viens otram. Logi un durvis izskatās pilnīgi vienādi. Tātad logi un durvis nav divi zvaigznāji.
a) pareizi;
b) nepareizi.

5. Nevienu ziloni neņem armijā. Visi cilvēki ir ziloņi. Tātad nevienam no viņiem nebūs jāiet armijā.
a) pareizi;
b) nepareizi.

6. Visi prusaki spēlē šahu. Daži šaha spēlētāji labi dzied. Tātad daži prusaki dzied labi.
a) pareizi;
b) nepareizi.

7. Tikai mazi bērni dara blēņas un ir kaprīzi. Jānis ir liels.
a) Jānis dara blēņas;
b) Jānis ir kaprīzs;
c) Jānis nedara blēņas;
d) Jānis dara blēņas un ir kaprīzs;
e) Jānis nav kaprīzs.

8. Visiem zirgiem garšo ievārījums. Visiem zirgiem ir spārni.
a) zirgiem bez spārniem negaršo ievārījums;
b) dažiem zirgiem negaršo ievārījums;
c) visiem zirgiem, kam ir spārni, garšo ievārījums;
d) zirgiem garšo ievārījums, jo viņiem ir spārni;
e) zirgiem garšo ievārījums un viņiem nav spārnu.

9. Daži cilvēki ir poligloti. Poliglotiem ir viena acs.
a) dažiem cilvēkiem ir viena acs;
b) poliglotiem, kuri ir cilvēki, dažreiz ir viena acs;
c) cilvēki ar divām acīm nav poligloti;
d) poligloti ir cilvēki ar vienu aci;
e) poligloti ar divām acīm dažkārt ir cilvēki.

10. Lāstekas ir lielas gliemežnīcas. Lāstekas prot lasīt.
a) visas lielas gliemežnīcas prot lasīt;
b) visas lielas gliemežnīcas ir lāstekas;
c) dažas lielas gliemežnīcas prot lasīt;
d) lāstekas, kas prot lasīt, ir lielas gliemežnīcas;
e) lielas gliemežnīcas nav lāstekas.

11. Katrs trijstūris ir zilā krāsā. Visi trijstūri ir mazi.
a) ir trijstūri ar maziem leņķiem;
b) ir trijstūri ar ziliem leņķiem;
c) ir mazi zili leņķi;
d) leņķi un trijstūri ir zili un mazi;
e) maziem trijstūriem ir zili leņķi.

12. Sausie ziedi krīt no koka. Slapji ziedi runā angliski.
a) slapji ziedi lido lejā no koka;
b) sausi ziedi, kas prot lidot, runā angliski;
c) daži slapji ziedi nerunā angliski;
d) daži sausi ziedi ir slapji, jo viņi runā angliski;
e) slapji ziedi nekrīt no koka.

Es te atcerējos, kā amerikāņu filmās par tiesu lietām bieži vien skan frāze “es runāšu ar tevi tikai advokāta klātbūtnē!” Un tas ir ļoti pareizi, jo advokāts ir pieredzējis, zinošs un viltīgs, un ļoti ieinteresēts savam klientam izdevīgā jautājuma risinājumā. Viņš neļaus sarunāt muļķības, kuras savā labā var izmantot otra puse, sameklēs pareizo aizstāvības vai uzbrukšanas stratēģiju, nepieļaus kļūdas.

Un pēc tam viņi sēž tādi par sevi pārliecināti un tīros kreklos, precīzi nogludinātām apkaklītēm un viņiem ne no kā nav bail. Un pēc katra tāda neviennozīmīga gājiena, abas puses saskatās, novēršas, advokāts iečukst ausī: “Tas ir blefs, viņi uz to neies, paliekam pie sava” vai: “Mums nav visas olas vienā groziņā, viņi mūs nepārbauda, nereaģējam uz provokāciju.”

Dzīvē ir situācijas, kad būtu supertruper, ja tieši tā varētu rīkoties. Zvani vecākiem vai bijušajam vīram un saki: “Es ar tevi runāšu tikai psihologa klātbūtnē!” Un – lai otrajai pusei pēc likuma nav iespējas atteikties!

Un tā jūs tur sēžat tādi. Smukiņi. Piemēram, virtuvē un dzerat tēju. “O, esmu tik priecīga, ka tu pameti tās visas muļķības, ar ko nodarbojies – kaut kādu tur grāmateļu rakstīšanu un sāki nodarboties ar normālām lietām!” – un tu tā vietā, lai uzreiz izspļautu kaut ko tikpat “nesavienojamu ar dzīvību”, ātri apmainies skatieniem ar psihologu, viņš tevi novērš no galda un nedaudz “piezemē”, iečukstot ausī: “Klasiska nenovērtēšana – viņa saprot, ka mums ir visi mūsu taisnības pierādījumi un viņai nav ar ko piesegties, nepavelkamies – tā ir provokācija”. Un tu pagriezies atpakaļ, mīlīgi pasmaidi un saki: “Jā, mammu, paldies, es arī esmu priecīga par jauno darbu. Kā tev iet?”

Vai: “Jā, man vispār tas viss nav vajadzīgs, vari tīties no manām mājām, kad apskaidrosies!” un psihologs momentā reaģēs: “Kā bankā! Bet viņa blefo – laba zīme!”

“Un gultā tu nekam nederi un vispār nekur nederi!” – “Protestēju! Tas ir nelikumīgi! Mans klients atsakās turpināt klausīties!”

Un, lai tas darbotos arī otrā virzienā. Tā vietā, lai uzreiz rēktu uz dzīvu cilvēku, tu no sākuma čuksti austiņā speciāli apmācītam speciālistam: “Es tagad bļaušu, ka viņš ir mūlāps un melošu, ka es viņu krāpu ar kaimiņu – lai viņam nest…!” Un tev atbildēs: “Nē, šī stratēģija tev maksās pārāk dārgi, turklāt mēs varam zaudēt lietu, labāk vēlreiz saprotami izskaidrosim prasības.” Un tu izelpo un saki: “Mani sāpina tas, kā tu rīkojies. Es vēlos, lai tu ņemtu vērā manas jūtas, lai tev nebūtu vienalga.”

Dzīve uzreiz kļūs vienkāršāka, saprotamāka un ērtāka. Un ir sajūta, ka, atšķirībā no amerikāņu filmām par tiesām, te vinnēs abas puses.

Un advokāts šādā lietā bankrotēs.

Avots: gestaltclub.com

Eksperti ir vienprātīgi – šodien par bērnam nelabvēlīgu ģimeni var uzskatīt arī tādu, kurā divi vecāki ar augstāko izglītību nepārtraukti strādā un kuri bērnam nevelta pienācīgu uzmanību un laiku. “Jā, pārlieku ilga laika pavadīšana virtuālajā pasaulē cilvēkam pamazām atņem spēju just līdzi un izzūd normālas uzvedības robežas, taču daudziem nevēlama uzvedība parādās tieši vecāku uzmanības deficīta dēļ,” uzskata Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāve Aija Lilienfelde.

Novembra sākumā kādā Rīgas skolā divi skolēni demolēja skolu, dauzot sienas un klašu durvis, necenzēti lamājās. Ierodoties pašvaldības policistam, jaunieši savas huligāniskās darbības turpināja un apgalvoja, ka viņiem nevienā neesot jāklausās. Ignorēja arī direktores lūgumu atgriezties klasē, turklāt vēl nolamāja viņu ar seksuāla rakstura cieņu aizskarošiem izteicieniem. Pēc tam abi izlēkuši pa skolas pirmā stāva logu un aizmukuši. Vēl pirms mēneša citā Rīgas skolā kāds agresīvs pirmklasnieks izraisīja kautiņu ar deviņiem klases biedriem un arī pretojās policistam, turklāt centās viņu pagrūst un, spārdot klases durvis, kliedzis, ka visus nogalināšot. Tie ir tikai daži nesenākie atgadījumi.

Informāciju par agresīvu un vardarbīgu uzvedību Rīgas skolēnu vidū kā reālajā, tā virtuālajā pasaulē RPP saņem gana bieži – vidēji sanāk reaģēt uz trim četriem gadījumiem nedēļā. Skolotāji aktīvi aicina talkā policijas pārstāvjus sniegt skolēniem izglītojošas lekcijas par šo tematu. Gadījumos, kad nopietnāks incidents jau bijis, policistus aicina jauniešiem skaidrot atbildību un sekas. Tomēr vispirms ir svarīgi apzināties, kur meklējamas saknes šādai pusaudžu uzvedībai.

Tikai 17% Latvijas bērnu nav saskārušies ar nevienu no nelabvēlīgas pieredzes faktoriem, liecina pirms pāris gadiem Labklājības ministrijas veikts pētījums. Lielākā daļa piedzīvojuši emocionālu vai fizisku vardarbību, vecāku šķiršanos vai viņu pārmērīgu alkohola lietošanu. Ap 40% skolēnu cietuši no ņirgāšanās vai ņirgājušies par citiem. 6% no neiecietības cieš interneta vidē. Uz bērnu un jauniešu uzticības tālruni visbiežāk zvana, lai stāstītu par emocionālo vardarbību, retāk par fizisku un vēl mazāk – par seksuālu vardarbību. Tomēr tas nav objektīvs rādītājs, jo nereti cietušie to noklusē, kaunoties vai baidoties.

Izplatīts ir uzskats, ka varmākas paši reiz cietuši no vardarbības, taču eks­perti norāda arī uz citiem būtiskiem vardarbību veicinošiem aspektiem. Speciālisti uzsver, ka problēmas sakne nav vis pusaudžos, bet pieaugušajos. No vienas puses, pieaugušo pasaulē vardarbība tiek nosodīta, no otras – tiek tiražēta spēlēs, reklāmās, filmās un pat multfilmās. Dažiem bērniem izdodas reālo dzīvi nošķirt no uztvertās informācijas, bet citus redzētā vardarbības aina var pamudināt pašus uz šādu rīcību.

Hokeja klubs “Kurbads” 21. decembrī plkst. 18.00 aicina visus līdzjutējus uz labdarības spēli pret hokeja klubu “Prizma” Ogrē, Vidzemes ledus hallē. Visi ieņēmumi no pārdotajām biļetēm tiks ziedoti mūziķa Rolanda Ūdra jeb Ūdrīša atbalstam – rehabilitācijai un atlabšanai. Biļetes cena ir divi eiro.

“Tā ir lieliska iespēja ar spēli, ko mēs visi mīlam, palīdzēt mūziķim, kurš radījis visu iemīļotu mūziku. Neviens nav pasargāts no nelaimēm un dzīves pārbaudījumiem, tāpēc aicinu visus uz hokeja spēli, lai sniegtu atbalstu Ūdrīša rehabilitācijai,” saka “Kurbads” vārtsargs Mārtiņš Raitums, tuvs mūziķa ģimenes draugs.

Grupas “The Hobos” līderi, komponistu, dzejnieku un ceļotāju Rolandu Ūdri šī gada 17. janvārī notrieca automašīna. Vairākas nedēļas Ūdrītis cīnījās par dzīvību. Šo cīņu mūziķis uzvarēja, tomēr priekšā vēl tāls ceļš līdz pilnīgai rehabilitācijai, un Rolandam šobrīd ir vajadzīga pilna aprūpe un uzmanīga kopšana. Ziedot mūziķiem iespējams zvanot uz tālruni 90006385 (maksa par zvanu 1,42 EUR) vai ar pārskaitījumu fondam “Ziedot.lv” ar norādi Rolandam Ūdrim.

Labdarības spēles laikā, Ziemassvētku priekšvakarā Ogrē Latvijas čempionāta spēlē tiksies “Kurbads” un “Prizma” komandas. Hokeja klubs “Kurbads” šogad aizvada savu 20. sezonu, bet pēdējās trijās sezonās ir izcīnījis sudraba medaļas Latvijas čempionātā. Komandas galvenais treneris ir Rodrigo Laviņš, bet sastāvā ir vairāki Latvijā zināmi hokejisti – Juris Štāls, Aleksandrs Macijevskis, Mārtiņš Raitums, Bruno Zabis, Koba Jass un citi.

Autore: Elīza Stabulniece

1. Ja nezini, ko jūti pret kādu – aizver acis un iedomājies, ka viņa nav. Nekur. Nav un nebūs. Tad viss kļūs skaidrs.

2. Cik patīkami ir sēdēt mājās, kad pa jumtu sitas lietus un tu zini, ka tavā mājā nav smagu, garlaicīgu cilvēku.

3. Nav runa par pesimismu vai optimismu, bet gan par to, ka deviņdesmit deviņiem no simts nav prāta.

4. Ja cilvēks nesmēķē un nedzer, gribot negribot jāaizdomājas, vai tik viņš nav maita?

5. Ja sieva tevi piekrāpusi, – priecājies, ka viņa piekrāpusi tevi, nevis tēvzemi.

6. Universitāte attīsta visas spējas, to skaitā muļķību.

7. Laba audzināšana izpaužas nevis tajā, ka tu neaplej galdautu, bet tajā, ka tu neievēro, ja to izdara kāds cits.

8. Ar humora izjūtu apveltīta cilvēka nopietnība ir simts reizes nopietnāka par nopietna cilvēka nopietnību.

9. Nevar prasīt netīrībai, lai tā nebūtu netīra.

10. Lai sajustu sevī laimi bez mitas, pat sēru un bēdu brīžos, vajag: a) prast priecāties par tagadni un b) priecāties, aptverot, ka varēja būt arī sliktāk.

Hormonālās diētas posmi

Autore: Elīza Stabulniece

Atšķirībā no vairums diētu, hormonālā vai, kā to vēl citādāk sauc, metaboliskā diēta, ir virzīta tieši uz organisma hormonālo sistēmu. Pēc dažu dietologu domām šāda diēta palīdz samazināt insulīna, kuru izstrādā aizkuņģa dziedzeris, kā arī sieviešu olnīcās izstrādāto estrogēna līmeni organismā. Saskaņā ar pētījumiem tieši šie hormoni atbild par taukaudu nogulsnēm. Tādējādi hormonālās diētas mērķis ir optimizēt aizkuņģa dziedzera un olnīcu darbību.

Šāda diēta, pēc dietologu domām, vienlaikus pastiprina testosterona, kas atbild par lieko tauku sadedzināšanu cilvēka organismā, ražošanu.

Pats diētas process iedalās vairākos apakšposmos.

Sagatavošanās posms ir virzīts uz to, lai maksimāli atbrīvotos no tauku kārtas. Šajā posmā diētas mērķis ir ātri atbrīvoties no liekā svara. Šis posms ilgst no 1 līdz 2 nedēļām. Šajā laikā daži ārsti dietologi iesaka ēst tikai tādus produktus, kas praktiski nedod enerģiju, t.i., ja vadās pēc īpašas punktu sistēmas, tad var ēst tikai tos produktus, kuru vērtība enerģijas ziņā ir nulle. Pie šādiem produktiem dietologi pieskaita lieso tītara gaļu, vistas krūtiņu, piena produktus, kuru tauku saturs ir mazāks par 2%, lielu daļu dārzeņu, jūras veltes, citronus, jūras kāpostus, dažas sēnes, lielāko daļu zivju, truša gaļu un vēl dažus produktus.
Bez tam, dietologi, kuri iesaka šo diētu, šajā posmā iesaka pirms brokastīm vienu ēdamkaroti olīveļļas. Vakariņas nedrīkst būt vēlāk kā trīs stundas pirms miega. Nozīmējot hormonālo diētu, ārsti brīdina, ka iesākumā organisms izjūt lielu ogļhidrātu un tauku trūkumu, tāpēc viņi iesaka ik dienas kontrolēt organisma stāvokli ne tikai pašam, bet arī novēroties pie ārsta. Ja jūs pēkšņi pārsteidz troksnis ausīs, vājums un trīce kājās, tumšs gar acīm, vajag iedzert krūzi stipras saldas tējas. Tas var būt arī signāls tam, ka jāpāriet uz nākamo posmu.

Nākamais – pamata posms. Nav ierobežojumu laikā. To var pabeigt dažas dienas pēc tam, kad svars ir normalizējies. Šajā posmā vajadzētu rasties sajūtai, ka liekais svars pazūd lēnām, bet pārliecinoši, un ķermeņa masa normalizējas. Otrais posms paredz ēšanu piecas reizes dienā – vissātīgākās šajā posmā ir brokastis, bet vismazāk kaloriju tiek uzņemts vakariņās.

Ja ir vēlēšanās, kaloriju daudzumu brokastīs var samazināt, taču saprāta robežās. Laiks starp ēdienreizēm nedrīkst pārsniegt trīs stundas. Vakariņas jāplāno trīs stundas pirms gulētiešanas. Ja rodas situācija, ka nav iespējas paēst noteiktajā laikā, “izlaistās” kalorijas nedrīkst pievienot nākamajai maltītei. Saskaņā ar diētas principiem visi produkti iedalās piecās apakšgrupās un katrai no tām tiek piešķirts noteikts punktu skaits. Mēs jau runājām par 0 punktu grupu. Produkti, kas pieder pie 1 punkta grupas, ir pākšaugi, ogu un dārzeņu kokteiļi, 2 punktu grupā ierindojas vārītas bietes, griķi, teļa gaļa, vistas gaļa, jēra gaļa, auzu pārslu putra, brinza un vēl daži produkti. 3 punkti tiek piešķirti kviešu putrai, kukurūzai, sieram utt., 4 punkti – kartupeļiem, majonēzei, cīsiņiem, mannai un daudziem citiem produktiem, to skaitā visiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Nevajadzētu iedziļināties šajā punktu sistēmā, jo, pēc dietologu domām, diēta ir ļoti individuāls process, kuru nosaka speciālisti, vadoties pēc problēmas lieluma un cilvēka organisma īpatnībām.

Visbeidzot, noslēdzošais – trešais posms. Šajā posmā uzturam jābūt tādam, lai uzturētu to vielmaiņu, kāda bija sasniegta otrā posma laikā. Trešajā diētas posmā uzturā var pievienot vairāk barības vielu, taču ļoti pamazām un pa posmiem, pastāvīgi kontrolējot ķermeņa svaru, lai noteiktu optimālo kaloriju skaitu, kas palīdzētu ķermeņa svaram stabilizēties. Vislabāk to darīt speciālistu uzraudzībā, tā uzskata dietologi.

Ģimenes ārsti nākamgad rīkos protesta akcijas. Galvenie iebildumi ir algas un neveiksmīgais e-veselības projekts. Vai iedzīvotāji Latvijā atbalsta šādas iniciatīvas? – skaidroja “900 sekundes”.

Pagājušajā nedēļā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) monitoringā iekļautajās ģimenes ārstu prakses reģistrēti trīs gripas saslimšanas gadījumi, liecina SPKC monitoringa dati.

Divi gripas gadījumi reģistrēti Rīgā, bet viens – Jūrmalā. Viens no saslimušajiem ir bērns vecumā līdz četriem gadiem. Kopš sezona sākuma pavisam ziņots par 18 gripas gadījumiem.

Savukārt slimnīcā ar gripu pagājušajā nedēļā nonākuši pieci cilvēki – trīs Rīgā un divi Daugavpilī. Trīs no šiem cilvēkiem ir bērni vecumā no pieciem līdz 14 gadiem. Kopš sezonas sākuma hospitalizēti 12 pacienti gripas gadījumos un viens pacients gripas izraisītās pneimonijas gadījumā.

Tāpat arī aizvadītajā nedēļā Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā noteikti trīs A tipa gripas vīrusi. Kopš sezonas sākuma laboratoriski ir apstiprināti pavisam desmit gripas gadījumi.

Saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā palielinājusies par 1,8%. Kopumā reģistrēti 1120,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Vairāk par vidējo rādītāju ar akūtajām augšējo elpceļu infekcijām slimots Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā un Ventspilī.

Obligātais minimums

Lūpas neklāj dabiska aizsargkārtiņa kā visu pārējo ķermeni, jo to ādā nav tauku dziedzerīšu. Tādēļ tām nepieciešamas īpašas rūpes.

Rudenī un ziemā kailām lūpām ārā doties nevajadzētu, jo agresīvie laikapstākļi tām kaitē, bet sausais un siltais gaiss telpās veicina mitruma zudumu, padarot vēl neaizsargātākas. Tādēļ gluži kā ķermenim vienmēr ieteicams uzģērbt aizsargājošu kažociņu.

Lūpu āda ir ļoti maiga un plāna (0,2 milimetri), līdzīga ap acīm esošajai. Lūpas bieži kustinām – runājot, smejoties, skūpstoties, ēdot, tādēļ tieši ap tām nereti parādās pirmās grumbiņas. Vēl viens iemesls, lai koptu regulāri.

Ikvienas sievietes un vīrieša rokassomiņā vai kabatā vajadzētu būt higiēniskajai lūpu krāsai vai balzamam, uzsver kosmētiķe Ērika Zirne. To ieteicams lietot katru dienu. Ziemā un rudenī tās kārtiņa pasargās lūpas no sala, asa vēja un brāzmaina sniegputeņa, savukārt vasarā – no saules ultravioletajiem stariem, kas sausina ādu.

Aukstā laikā nav ieteicams izmantot mitrinošu lūpu krāsu, jo, izejot vēsumā, tās sastāvā esošais ūdens sasalst. Jāizvēlas barojoša pomāde. Siltajā sezonā gaisīga un mitrinoša savukārt būs vispiemērotākā. Jāraugās, lai satur UV staru filtrus.

Vismaz reizi mēnesī lūpas vēlams palutināt ar barojošu masku. Der arī acu zonas ādai paredzētās.