Grūtības koncentrēties, galvassāpes, reiboņi, spiedoša sajūta sirds apvidū, sirdsklauves, elpas trūkums, nespēks, svīšana, panikas lēkmes, bailes, bezmiegs – tā izpaužas tautā par veģetatīvo distoniju sauktā kaite. Lai gan sabiedrībā ir tendence saistīt šo diagnozi ar pieaugošo stresu un mūsdienu straujo dzīvesritmu, izrādās – nemaz tik moderna šī kaite nav.

Traucējumi bijuši vienmēr

Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs profesors Elmārs Rancāns uzsver, ka veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīvā disfunkcija, kā to sauc medicīniski, nav moderna diagnoze. Šie traucējumi bijuši vienmēr, tikai agrāk ļaudis tos sauca citos vārdos (kardioneiroze, neirocirkulatora astēnija, kuņģa neiroze) un neapzinājās to patieso būtību.

“Jau senos laikos pamanīja, ka ir indivīdi, kuriem ir problēmas apmeklēt tirgus laukumu (kas agrāk bija sociālās dzīves centrs) – gan tad, kad tas ir pavisam tukšs, gan kad ir pārpildīts. Slimību grupas, kur cilvēks baiļu dēļ nespēj pilnvērtīgi dzīvot, ir zināmas kopš senatnes,” apgalvo speciālists. Tajās ietilpst fobijas (bailes no konkrētas būtnes, priekšmeta, piemēram, zirnekļiem), agorafobija (bailes pamest savu drošības zonu, piemēram, istabu, māju), sociālas fobijas vai posttraumatiskā stresa sindroms. Šādas psihiskas saslimšanas Eiropā ir izplatītas 10–14% iedzīvotāju. Tās ir medicīniskas diagnozes, kurām nepieciešams pareizs novērtējums un atbilstīga ārstēšana. Tikai tad, ja visas šīs slimību grupas ir izslēgtas un simptomus nevar sasaistīt ne ar ko citu, var pieļaut domu par veģetatīvo distoniju. Diagnozes pamatā ir neapzināti, neatrisināti iekšēji konflikti, kas uz āru izpaužas ar dažādiem trauksmes simptomiem.

Psihoterapiju PSRS neatzina

Somatoformas traucējumus un līdzīgas diagnozes, piemēram, depresīvā neiroze, uzmācību neiroze, trauksmes neiroze, pirmoreiz postulējis psihoanalīzes pamatlicējs Zīgmunds Freids XX gadsimta sākumā. Viņš izvirzīja ideju: ja indivīda dziņas nevar izlauzties uz āru veselīgā veidā, tās transformējas dažādos nevēlamos trauksmes simptomos.

Lai gan pasaulē psihoanalīze ienāca jau XX gadsimta sākumā, Padomju Savienībā psihoterapija ilgi netika atzīta kā ārstnieciska un zinātniska metode. “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā bija vien daži ārsti psihoterapeiti, un tas nebija ne tuvu nepieciešamajam apjomam. Turklāt pacientiem nebija iespēju pēc palīdzības vērsties privāti, jo pieejams bija tikai valsts sistēmas piedāvātais pakalpojumu klāsts,” stāsta Elmārs Rancāns. “Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā psihoterapija tika veidota no nulles. Kognitīvi biheiviorālā terapija tika radīta pagājušā gadsimta 60. gados depresīvo pacientu ambulatorai ārstēšanai, bet pie mums šī terapija ir pieejama salīdzinoši nesen.”

Visu rakstu par veģetatīvās distonijas vēsturi un mūsdienu medicīnas skatījumu uz to lasiet žurnāla 36,6 °C marta numura tematā “Slimības, ko mūsu omes nepazina” vai žurnāla elektroniskajā variantā.

Laikā, kad vīrusi gāž gar zemi bieži, vērts ieklausīties BENU Aptiekas piesaistītās ekspertes – ģimenes ārstes un antroposofās medicīnas speciālistes Gitas Gaņģes un BENU Aptiekas farmaceita asistentes Zandas Ozoliņas padomos, kā tiem turēties pretī. Un – kā ātrāk tikt uz strīpas, ja tomēr gadījies saslimt.

Pirmais un galvenais noteikums, lai spētu turēties pretī baciļiem, ir – organisma aizsargspēju stiprināšana. Vasarā ar svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem uzņemam labai imunitātei nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, tomēr tagad, kamēr mūsu imūnā sistēma vēl ir vārga un vietējie zaļumi, augļi un dārzeņi vēl nav plaši pieejami, ar to var izrādīties par maz. Tāpēc – nenāks par ļaunu savai imūnsistēmai piepalīdzēt!

Organisma stiprināšana

Viens veids, kā uzturēt organisma aizsargspējas līmenī, ir dabas veltes. Piemēram, katru dienu (labāk – vakaros!) katram ģimenē kopā ar maltīti notiesāt ķiploka daiviņu – tajos esošie fitoncīdi darbojas kā vīrusu atbaidītāji. Arī mārrutki un sīpoli efektīvi stājas ceļā baciļiem. Dāsns vitamīnu un minerālvielu avots ir medus un citi bišu produkti. Piemēram, propoliss iedarbojas antibakteriāli un cīnās ar baciļiem gandrīz kā antibiotikas, bet bišu maize, ziedputekšņi un bišu māšu peru pieniņš spēcinās imunitāti.

Aizsargspēju stiprināšanai noder arī zāļu tējas. Vislabāk – pelašķi, liepziedi, ehinācija, meža avenes, mežrozīte. Profilaksei zāļu tējas labāk lietot kursa veidā – pāris nedēļu pa krūzītei dienā dzer vienu, pēc tam ņem nākamo. Tā no katra ārstniecības auga izdosies iegūt vislabāko efektu, bet tajā pašā laikā nebūs iespējams pārcensties un ar augu aktīvajām vielām sastimulēt kādu organisma sistēmu par daudz un nevietā.

Tāpat jādzer daudz ūdens. Pietiekams šķidruma daudzums organismā veicina šūnu vielmaiņu, nieru darbību, uzlabo gremošanu, asinsriti, un imunitāte no šiem procesiem tikai iegūst.

No aptieku plauktiem vīrusu laikā labi turēt pa rokai kādu no pretvīrusu ziedēm. Pirms došanās no mājas tās var pasmērēt zem deguna vai nāsīs – aktīvās vielas aizkavēs vīrusu iekļūšanu elpceļos.

Ja gadās saslimt

Uz pirmajiem saaukstēšanās simptomiem nevajag šaut ar lielgabalu, bet sākumā izvēlēties maigākas metodes. Ar domu – lai organisms, imunitāte dara savu darbiņu, lai pacīnās!

Ja parādījušies saaukstēšanās priekšvēstneši, ģimenes ārste Gita Gaņģe saviem pacientiem iesaka tējas koka eļļu, kam piemīt spēcīga dezinficējoša iedarbība. To var pa mazam pilienam ar pirkstu paziest zem deguna vai iepilināt glāzē ūdens un paskalot kaklu un mutes dobumu. Spēcīgais ēteriskās eļļas aromāts dezinficē gļotādu un atver elpceļus. Ja par šo paņēmienu atceras pašā sākumā, vīrusi pamuks, slimībai nemaz nesākoties.

Vēl, jūtot pirmos saaukstēšanās simp­tomus, vērts izkarsēt kājas siltā ūdenī, kam pievienots ingvera vai sinepju pulveris.

Ja iesnas jau rit pilnā sparā, palīdzēs deguna skalošana ar sālsūdeni. To var pagatavot mājās: vienu tējkaroti sāls sajauc ar glāzi silta ūdens un skalo degunu, aizspiežot vienu nāsi ciet, bet caur vaļējo ievelkot šķidrumu degunā. Var izmantot jūras ūdeni, kas nopērkami aptiekās. Tas būs ērtāks variants, ja iesnas ir bērniem.

Ja sāp kakls, tas vairākas reizes dienā jāpaskalo ar ūdeni, kuram piepilināta kliņģerīšu tinktūra.

Ja iesnas un tūska, iekaisums kaklā ir stipri, uz nakti vari iedzert kādu no antihistamīna jeb pretalerģijas līdzekļiem. Šie preparāti efektīvi noņem tūsku gļotādās, nomierina.

Ja deguns ir ciet un šķiet, ka nekas netīrās ārā, var lietot dabiskus preparātus, kas satur gaiļbiksītes ekstraktu – tiem piemīt gļotu šķidrinoša iedarbība. Ja ar tiem nav līdzēts, īsu brīdi vari palietot deguna pilienus, kas satur ksilometazolīnu. Obligāti lūko, lai to sastāvā būtu hialuronskābe vai pantenols, kuri pasargā gļotādas un nerada sausumu degunā.

Ja jūti sausumu, diskomfortu kaklā, vari ņemt talkā dabiskas, mitrinošas eļļas, piemēram, smiltsērkšķu eļļu.

Lieto C vitamīnu! Tas palīdzēs šūnām funkcionēt, nostiprinās asinsvadu sieniņas un ļaus imunitātei darboties ar pilnu jaudu.

Profilaktiskā dienas deva pieaugušajam ir

60 līdz 80 miligrami, bet, ja saaukstēšanās vēstneši jau likuši sevi manīt, vismaz piecas dienas droši var lietot pa 1 gramam vienreiz dienā, vēlams rīta pusē.

Atļauj temperatūrai būt!

Ģimenes ārste Gita Gaņģe norāda, ka temperatūras paaugstināšanās saaukstēšanās laikā ir adekvāta organisma reakcija uz vīrusiem, baktērijām, infekcijām, iekaisumu. Temperatūras uzdevums ir sagatavot organismu cīņai ar svešiniekiem un aktivizēt tā aizsargspējas. Rezultātā asinīs izdalās pirogēnās jeb temperatūru paaugstinošās vielas, kas aizceļo līdz hipotalāmam (smadzeņu daļa, kas kontrolē daudzus un dažādus organisma procesus, arī temperatūru), kurš savukārt atkal, gluži kā pa ķēdīti, rada citas vielas, kuras iznīcina organismā visu slikto. Tātad – ar temperatūras paaugstināšanos organisms pats sevi dziedē!

Lai slimības laikā vēl vairāk negrautu imunitāti, bet tai palīdzētu, būtu labi pa dienu temperatūru noturēt, bet naktī mazliet pazemināt, atļaut organismam atpūsties. Pieaugušajiem, kam nav hronisku sirds un asinsvadu, un plaušu saslimšanu, temperatūru drīkst uzturēt augstāku ilgāku laiku, piemēram, pa dienu var pazemināt līdz 38 grādiem, uz nakti vēl zemāk, lai var izgulēties, bet bērniem izturība sniedzas līdz 38,6 grādiem. Mazuļiem, kas dzimuši priekšlaicīgi vai kam bijušas galvas traumas, temperatūra jau laikus jātur grožos, jo pastāv lielāks krampju risks.

Temperatūras pazemināšanai var lietot paracetamolu un nesteroīdos pretiekaisuma preparātus.

Ar temperatūras paaugstināšanos organisms pats sevi dziedē!

Zelta likums

Vīrusu saķeršana ir zīme, ka ir bijusi pārpūle un organismam vajadzīga atelpa. Tāpēc labākās zāles būs – pāris dienu palikt mājās, pilnvērtīgi izgulēties un atpūsties. Ja to ņemsi vērā pašā sākumā, kamēr vīruss vēl nebūs ieskrējies, ir liela cerība, ka tiksi cauri sveikā un slimība tā arī paskries garām, nemaz īsti nesākusies, skaidro G.Gaņģe.

Tāpat ārste liek atceries – varbūt nemaz nesaslimsi, ja pēc tualetes un sabiedrisku vietu apmeklēšanas mazgāsi rokas. To piekodini arī visiem saviem mājiniekiem!

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzinusi, ka, liedzot mātei atbalstīt bērnu ķirurģiskas manipulācijas laikā Stomatoloģijas institūtā, ir aizskartas bērna tiesības, un nolēmusi piedzīt 500 eiro lielu morālā kaitējuma kompensāciju par šo aizskārumu, otrdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.

Kā vēstīja raidījums, šis spriedums ir precedents, ar kuru noteikts, ka vecākiem ir tiesības būt klāt bērna operācijā, ja gaidāmā manipulācija nav pārāk smaga. Savukārt smagu operāciju gadījumā vecākiem jābūt pēdējiem, ko bērns redz, ieslīgstot narkozes miegā, un pirmajiem, ko ierauga pamostoties.

Juristes Solvitas Olsenas tobrīd 12 gadus vecajai meitai Stomatoloģijas institūtā bija plānota neliela operācija, taču mātei neļāva palikt kabinetā pie bērna. Olsena nepiekrita atstāt bērnu vienu, bet ārsts atteicās veikt manipulāciju. Tiesas spriedumā teikts, ka tādējādi ir pārkāptas bērna tiesības un to aizskārums jākompensē arī ar 500 eiro morālā kaitējuma kompensāciju.

“Bērnu ārstēšanai vienmēr ir jāsaņem vecāku piekrišana, bērna viedoklis ir jāuzklausa, un vecākiem ir tiesības būt klāt,” pēc sprieduma akcentēja Olsena.

Sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu Stomatoloģijas institūtā nekomentēja, vien norādīja, ka vecāki drīkst atrasties ārsta kabinetā, izņemot kādas konkrētas manipulācijas, kad ārsts var palūgt atstāt telpu.

Olsena raidījumam skaidroja, ka arī Latvijā ikvienam bērnam ir tiesības slimnīcā just vecāku atbalstu, ja vien viņš pats to vēlas. Tas skarot gan vieglas manipulācijas, gan smagas operācijas vispārējā narkozē.

Neatgriezenisks zobu nodilums – tās ir sekas, ar ko jārēķinās zobu griezējiem. Kā norāda zobārste Zane Bērziņa, šī problēma kļūst aizvien izplatītāka, un viņa to saista ar mūsdienu steidzīgo ritmu un psihoemocionālām problēmām.

Pie vainas cērmes?

“Pastāv uzskats, ka zobu griešana jeb bruksisms ir saistīts ar cilvēka psihoemocionālo stāvokli: stresu, nemieru, apspiestām dusmām, vilšanos, agresivitāti, kā arī hiperaktivitāti. Zobu griešana ir kā dienas stresa izlāde naktī, kad izlaužas visas negācijas, un cilvēks to nespēj kontrolēt,” stāsta zobārste.

“Senāk uzskatīja, ka zobu griešana saistīta ar to, ka gremošanas traktā mitinās cērmes. Par šo mītu šodien neviens vairs nerunā, un arī zobārsti par to nedomā.” Arī nepareizs sakodiens vai zobu trūkums nav īstais zobu griešanas cēlonis. Šī problēma ir tikpat izplatīta ļaudīm ar pilnu zobu rindu, teic speciāliste.

Bruksismu biežāk novēro ļoti aktīviem ļaudīm. Tomēr arī introvertie izjūt stresu un meklē veidu, kā to izlādēt.

Pastāv uzskats, ka alkohola, kafijas, enerģijas dzērienu un medikamentu (antidepresantu vai citu psihotropo zāļu) lietošana var veicināt stresu, tātad arī zobu griešanu.

Vai tā mēdz būt arī zobu šķilšanās laikā zīdaiņiem un bērniem? Ārste teic, ka biežāk zobu griešanu novēro bērnudārza vecuma bērniem vai sākot skolas gaitas. Tas var būt saistīts ar pieaugošo stresu.

Var arī nedzirdēt

Bruksismu visbiežāk novēro nakts laikā. Ir gadījumi, kad cilvēki ir saspringuši, uzvilkti, hiperaktīvi, – tad zobus griež arī dienas laikā. Nereti to dara sportisti un lielas slodzes veicēji, jo par ieradumu kļūst žokļu stingra sakošana. Ja zobārsts novēro šādu situāciju, viņš iesaka dienas laikā sevi kontrolēt.

Ne vienmēr zobu griešana ir dzirdama. “Ja redzu, ka zobi ir nodiluši, norādu pacientam, ka viņš, visticamāk, griež zobus. Pacients ir neizpratnē: neviens neko nav teicis, un arī pats nejūtot. Tātad neviens neko nav dzirdējis!” norāda Zane Bērziņa. “Pēc maniem novērojumiem, zobu griešana nenoris visas dzīves garumā. Ir aktīvāki periodi, kad ir augstāks stresa līmenis un tas izpaužas biežāk.”

Nekošļāt gumijas un priekšmetus!

Ja cilvēks griež zobus, tad ikdienā neiesaka košļāt gumiju vai grauzt priekšmetus. Tas, ka intensīvi un bieži košļā gumijas, liecina, ka cilvēks ir uzvilktāks. To varētu uzskatīt par riska grupu, teic zobārste. “Uzmanību pievēršu sportiskā tipa vīriešiem – viņi bieži grēko sporta zālēs, ceļot lielus svarus un stingri sakožot zobus. To, kas notiek dienas laikā, jācenšas kontrolēt. Kabinetā pacientam iedodu spoguli un rādu, kā viņš ir sakodis zobus un kur izveidojies nodilums. Pacients liedzas, kaut gan pats bieži nemaz to nepiefiksē un neaptver. Aicinu pacientus sevi pavērot, aizdomāties un pievērst tam lielāku uzmanību. Tad tiekamies nākamajā reizē, un pacients atzīstas, ka pieķēris sevi to darām.”

Saspringtajiem košļātājiem var palīdzēt sejas muskuļu pašmasāža. Pirms miega var izkustināt mīmikas muskuļus, iedzert nomierinošu tēju. Guļot uz sāniem, žokļi saskaras, un tad ir lielāka iespēja griezt zobus. Ja cilvēkam nav problēmu ar krākšanu, ieteicams gulēt uz muguras.

Tomēr tas šo problēmu nespēs pilnībā atrisināt. Ja iespējams, jācenšas sakārtot savu iekšējo pasauli un mazināt stresu.

Jādodas pie zobārsta

Ja cilvēkam ir aizdomas, ka viņš griež zobus, ir jādodas pie zobārsta. Pieredzējis speciālists uzreiz to pamanīs, jo zobi vietām būs nodiluši. Gados veciem cilvēkiem zobu nodilums ir dabisks process, jo zobi nolietojas. Ja jaunietim zobi nodiluši neloģiskās vietās vai nodiluši vairāk, nekā vajadzētu, tad nav grūti noteikt problēmu. “Tās novēršanai nav izdomāts nekas efektīvāks par silikona kapēm. Situācijas un cilvēki ir dažādi. Kādam šķiet, ka tā nav problēma, kas būtu jāārstē, tādēļ atsakās lietot kapes. Citi apzinīgi tās izmanto.” Tad nāk tās nomainīt, jo pēc pāris gadiem kape jau sagrauzta. Tas uzskatāmi parāda, ka zobi bez uzlikas patiesi tiek bojāti. Bieži kapes pagatavo pēc tam, kad veikta zobu protezēšana, lai nesabojātu ieguldīto darbu un līdzekļus, nesalauztu zobu plāksnītes vai kronīšus.

Neatgriezeniskas sekas

Ja neārstē zobu griešanu, pastāv risks, ka neatgriezeniski nodilst viens vai vairāki zobi. Tie paliek jutīgi, sāk drupt, plaisāt, emalja kļūst plāna, sānu zobi ir izteikti jutīgi pret aukstumu, karstumu. “Var būt tā, ka krīt ārā plombas. Ja zobi ir pārslogoti, tad cieš kaulaudi ap zobiem un sāk atkāpties smaganas.”

Pacienti piefiksē, ka no rītiem pamostas ar stīvu žokli, novēro sāpes žokļa locītavā vai pat galvassāpes. Ne vienmēr to var uzreiz atšifrēt, skaidro Zane Bērziņa.

Kad zobi jau nodiluši, nav vienkārši tos atjaunot – tas ir sarežģīts un dārgs process. Profilakse ir daudz lētāka un efektīvāka nekā bojājumu labošana.

Šobrīd akūta nepieciešamība pēc drēbēm un apaviem trūcīgajiem Slimnīcas pacientiem, jo krājumi ir ļoti patukšoti – iestājoties daudz aukstākam laikam, vajadzības strauji palielinājās.

Visvairāk nepieciešamas tīras, sausas un siltas drēbes tiem pacientiem, kurus uz Neatliekamās medicīnas centru (NMC) atved ar ātro palīdzību paceltus no ielas, dārza mājiņām, šķūnīšiem, patversmēm. Neatliekamās medicīnas centrā katru diennakti nonāk aptuveni 10 – 40 bezpajumtnieki. Lielākajai daļai no viņiem ir mitras, saplēstas, ļoti netīras un/vai laika apstākļiem nepiemērotas drēbes, apakšveļa un apavi. Slimnīcas NMC personāls iespēju robežās cenšas šos pacientus aprūpēt, mazgāt un apģērbt sausās, tīrās, piemērotās drēbēs, bet mums regulāri pietrūkst resursu, jo pacientu plūsma ir ļoti liela. Kopš aukstās sezonas sākuma izlietoti ļoti lieli krājumu apmēri, tomēr līdzcilvēku atbalsts un pašu slimnīcas darbinieku regulārs atbalsts ir neatsverams, lai šos krājumus atjaunotu.

Šobrīd ļoti akūti un lielos daudzumos nepieciešami:
•vīriešu (un mazāk, bet arī sieviešu) ziemas apavi – sevišķi lielākie izmēri, no 42. un uz augšu! Liels lūgums apskatīties jūsu krājumus;
•vīriešu un sieviešu veļu un zeķes;
•vīriešu siltās jakas, džemperus;
•vīriešu bikses;
•siltā vīriešu apakšveļa;
•siltās vīriešu un sieviešu virsdrēbes – vienalga kādas, bet labāk lielāki izmēri;
•šalles, cimdi un cepures (gan sieviešu gan vīriešu).

No sirds pateiksimies ikvienam, kurš pārskatīs savu apģērbu krājumus un ziedos Slimnīcas trūcīgajiem pacientiem.

Apģērbu/apavus var nogādāt uz Stradiņa slimnīcas kapelu (15. korpuss, 1. stāvs, Garīgās aprūpes kabinetā, ieeja caur Kapelu), iepriekš sazinoties pa tālruni 67069645 vai 29714515.

Sievietes man bieži jautā, ko darīt, ja viņas vairs neiekāro savu partneri/vīru, viņš vairs nešķiet pievilcīgs, stāsta psiholoģe Anastasija Raguļina. Kādai interese par tuvību un attiecību svaiguma izjūta pazūd otrajā attiecību gadā, kādai pēc pieciem līdz septiņiem gadiem attiecībās vai laulībā. Bet tas nemaina būtību. Rakstā dalīšos pārdomās, kāpēc no attiecībām pazūd kaisle un ko darīt.

Dažas situācijas: “Mēs ar vīru esam laulāti jau piecus gadus, tuvība man kļuvusi par ko līdzīgu vardarbībai pret sevi, es nevaru atslābināties”, “Es ļoti reti vēlos tuvību ar vīru, bet viņš to grib daudz biežāk”, “Kāpēc nodarboties ar seksu, ja viss ir tik banāli, tu jau zini, kas notiks, tad kāpēc vispār sākt?”, “Es darbā ļoti nogurstu, gultā man neliek mieru visādas domas – par darbu, bērniem, gaidāmajiem notikumiem”, “Viņš visu dara kaut kā nepareizi, rupji, reizēm man kut un jebkura vēlme pazūd”, “No domas vien, ka viņš atkal gribēs TO, man sāk sāpēt galva”, “Es vispār negribu nekādu seksu, bet tajā pašā laikā saprotu, ka mans vīrs tāpēc cieš”, “Kā viņš var būt vienmēr gatavs???”

Vīriešu neapmierinātībai ar seksuālo dzīvi var būt trīs veidi: maz (nepietiekams skaits); nav daudzveidības un kaut kas notiek tā, kā vīrietim nepatīk (vai partnere vispār nedara to, ko vīrietis gribētu, jo kautrējas u.tml.).

Ja sieviete vairs neko negrib, viss ir sarežģītāk. Man bieži jautā: vai vispār iespējams, ja esi precējusies, ir bērni un sadzīves rutīna, saglabāt kaislību? Vai tuvības neesamība novedīs pie šķiršanās? Kā atkal gribēt partneri?

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, salīdzināsim vīrieša un sievietes attiecības ar dārzu, kur katrs no partneriem – dārznieks. Viņu attiecības ir dārzs. Ikviens zina, kas notiek ar pamestu dārzu: tas aizaug ar nezālēm, augus ēd kukaiņi. Šāda dārza izskats ir nomācošs, un doma par to, ka to vajadzētu savest kārtībā, ir biedējoša. Daži aizbēg no šāda dārza un vēlas audzēt jaunu. Šis dārzs prasa uzmanību un rūpes. Bet ne apsēstību. Pieredzējis dārznieks zina, ka dažas sēklas iesakņosies, dažas nē, ka laika apstākļi ir dažādi – siltums un lietus var ietekmēt dārzu, ka kukaiņi ir neizbēgami. Un rūpēties par šo vietu vajadzēs ar dažādu intensitāti: dažreiz stundām ravēt, kopt un strādāt, strādāt, bet citreiz jūs varat atpūsties, baudot skaistos ziedus un sakoptos augus.

Kāpēc es pieminēju analoģiju ar dārzu? Intīmās attiecības arī prasa uzmanīgas rūpes. Džons Grejs, bestsellera “Vīrieši ir no Marsa, sievietes – no Venēras” autors savā grāmatā “Vīrietis un sieviete guļamistabā” raksta: “Kā vīrietis bez seksa zaudē saikni ar jūtām, sieviete bez mīloša atbalsta zaudē kontaktu ar seksuālo vēlmi. Ikdienas rūpes viegli nomāc dvēseles un ķermeņa dziļākās vēlmes. Jo spēcīgāks ir apstākļu spiediens, jo grūtāk sievietei atslābināties un baudīt vienkāršus dzīves priekus. (…) Gādīgs un iejūtīgs partneris ļauj savai draudzenei atkal sajust pašai sevi. Atbrīvojoties no mūžīgajām rūpēm par citiem, viņa atceras savas vajadzības un tām atsaucas.” Autors runā par savstarpējām rūpēm un uzmanību vienam pret otru, tāpat kā dārznieks rūpējas par savu dārzu.

Šajā brīdī, kad jāsajūt pašai sevi, savas vajadzības un vēlmes, sieviete var saskarties ar problēmām: bailes no savām fantāzijām, bērnības trauma, kautrēšanās par savu izskatu, ķermeni. Tādā solī ceļā uz sevi vajadzīgs partnera atbalsts.

Sievietes (un arī vīrieši) daudz ko sev neatļauj, sev nepiedod. Viņi tik maz zina par savu ķermeni, ka neļauj sev to izpētīt, un baidās uzzināt, ko viņi var darīt intīmā jomā. Viņi baidās, ka viņiem pārmetīs “neķītrību”, baidās, ka partneris atsacīsies izpildīt viņu vēlmes, baidās no kritikas un nosodījuma… un tāpēc klusē. Klusēšana attiecībās attālina no partnera, mēģinājums atjaunot kaisli attiecībās un darīt to, ko “es gribētu”, noved pie neveiksmes. Un pēc tam attiecībās rodas vainas un kauna sajūta, kuras ir ļoti grūti pārdzīvot.

Seksuālās vēlmes trūkuma iemeslu var būt ļoti daudz. Es visus neuzskaitīšu, tikai gribētu sīkāk aplūkot dažus aspektus. Runa ir par tuvību, kura ir šķērslis erotiskajai vēlmei. Kaislībai ir nepieciešams zināms attālums. Ir grūti kaut ko iekārot, ja tev tas jau ir. Un tas ir terapijas uzdevums – lai sieviete ieraudzītu savu partneri kā atšķirīgu no sevis, ar savām vēlmēm, interesēm, iemācīties pievērst uzmanību tiem brīžiem, kad vīrietis pievērsies kam citam, ne tikai partnerei vai mājsaimniecības lietām.

Otrais uzdevums terapijā (bet piemērots arī mājas darbam) ir atcerēties, kā tieši seksuālā vēlme mazinājās, pazuda. Tas ir, atcerēties, kādos brīžos šī vēlme sāka pazust, kas tad notika attiecībās. Vai ir kādi aizvainojumi, nepabeigti konflikti ar partneri? Kādas cerības neattaisnojās? Ko partneris darīja nepareizi, ko nepatīkamu pateica? Šis uzdevums ietver arī jūtu izprašanu saistībā ar partneri un “nepabeigtu situāciju” pabeigšanu.

Trešais uzdevums terapijā ir sievietes vēlmju un vajadzību izpēte. Šeit viņa saprot, ka neatkarīgi no tā, kādas ir viņas fantāzijas – viss ir pieņemams un pareizs. Te ietilpst arī sevis kā sievietes pieņemšana, pieņemt savu ķermeni, izskatu. Ja nepieciešams, jāstrādā ar bērnības traumām, kas neļauj izpaust seksualitāti.

Ceturtais uzdevums terapijā ir iemācīties pārrunāt savas vēlmes ar partneri. Ko sieviete grib un kā viņai trūkst? Kā vīrietis var to viņai sniegt? Šajā posmā sieviete gatavojas sarunāties ar partneri par savām fantāzijām, vajadzībām.

Piektais, bet ne mazāk svarīgais uzdevums – atjaunot tuvības līdzsvaru attiecībās. Ko tas nozīmē? Bieži pārī kāds uzņemas tā lomu, kurš “vienmēr grib seksu,” bet citam tiek loma: “Sekss mani neinteresē vispār un nav vajadzīgs.” Sievietei un vīrietim pārī svarīgi sajust šo tuvības sajūtu, ka tavas vajadzības ir sadzirdētas, ka partneris ir gatavs izpildīt tavus lūgumus (tieši savstarpēji, nevis tikai sievietes vai tikai vīrieša lūgumus), ka partneri ABI ir gatavi strādāt pie šīm attiecībām, lai atjaunotu tuvību, atklātu savu seksualitāti.

Avots: psy-practice.com

Atkopšanās pēc gripas pārslimošanas var būt ilgs process, kas prasa gana lielu apņemšanos un pacietību, lai pēc iespējas ātrāk izdotos atjaunot novājināto organismu. Ar ieteikumiem, kā visefektīvāk atgūt labu veselību pēc ilgstošas slimošanas, ko ieteicams un ko nav ieteicams darīt, dalās aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Lai cīnītos pret gripu, organisms iztukšo tajā uzkrātās rezerves – labās vielas, piemēram, vitamīnus, olbaltumvielas, minerālvielas un citus organisma “aizsargus”, kas ikdienā rūpējas par stipru imūno sistēmu. Sekas, kas visbiežāk tiek novērotas pēc gripas pārslimošanas, izpaužas kā vājums, apetītes trūkums, taču iespējamas arī nopietnākas komplikācijas. Cīņā pret gripas atstātajām sekām palīdzēs farmaceites padomi, kurus ieteicams ņemt vērā ikdienā, lai uzturētu organismu mundru un veselīgu ne tikai pēc ilgstošas slimošanas, bet arī visa gada garumā.

Uzņem daudz šķidruma un vitamīniem bagātus produktus

Ātrākam izveseļošanās procesam nepieciešams ūdens, kas palīdz atjaunot dehidrēto organismu. Karstam ūdenim var pievienot ingveru, kas stimulē svīšanu un toksīnu izvadīšanu no organisma, kā arī medu ar citronu, kam piemīt antibakteriāls un nomierinošs efekts. Šāds dzēriens palīdzēs atslābināties un ļaus vakarā vieglāk iemigt, jo visbiežāk tieši vakaros saasinās slimības simptomi. Tāpat arī ieteicams dzert zaļo tēju, kas strādā kā teicams antioksidants, un līdz ar to palīdz ātrāk izvadīt organismā uzkrājušos toksīnus, kā arī stiprina imūnsistēmu. Novājināta organisma, sausas ādas un nagu šķelšanās iemesls var būt vitamīnu trūkums un iekšējo rezervju izsmelšana slimošanas laikā. Pēc gripas pārslimošanas būtiski uzņemt A, C un B grupas vitamīnus, jo īpaši vitamīnus A un C, kas nostiprina gļotādu un cīnās pret gripas nokļūšanu organismā.

Pakāpeniska fizisko aktivitāšu atsākšana

Jāatceras, ka pēc slimošanas nedrīkst strauji atsākt ierastās fiziskās aktivitātes. Sirdij un organismam kopumā ir bijusi liela slodze, tādēļ, lai nepārpūlētos, fiziskās aktivitātes jāatsāk pakāpeniski, un organisms jāadaptē palēnām, līdz tas atkal ieiet ierastajā ritmā. Pēc ilgstošas slimošanas ieteicams peldēt, taču arī peldot jāizvērtē slodzes lielums, un jāizvairās no pārpūles. Nepārdomāta rīcība var veicināt sirds muskuļa iekaisumu vai citu orgānu sistēmu traucējumus.

Ko nedarīt, ja vēlies ātrāk izveseļoties

Lai atjaunotu organismu, ieteicama ir atpūta un izvairīšanās no stresa, jo stress novājina imūnsistēmu, līdz ar to pastāv lielāks infekciju risks. Tāpat arī vēlams izvairīties no neveselīgas, treknas pārtikas, jo tā mazina enerģiju. Tā vietā ieteicams ēst karstas zupas, kas “izdzīs” vīrusu un mazinās gļotu daudzumu degunā un elpceļos. Līdzīgu efektu atstāj arī asi ēdieni. Jāizvairās no produktiem, kas satur daudz cukura, jo tie vairo gļotas un mazina imūnsistēmas efektivitāti. Arī kafijas īstermiņa radītā enerģija nav vēlama pēc gripas pārslimošanas, jo pēc neilga laika enerģija krasi samazinās. Alkohols, savukārt, izsmeļ organismā uzkrātās C vitamīna rezerves, kas apgrūtina cīņu pret vīrusu.

Rūpīga medikamentu izvēle

Gadījumā, ja izjūti stipras galvassāpes, muskuļu krampjus vai kādus citus veselībai kaitīgus simptomus, vērsies pēc padoma tuvākajā aptiekā, kur farmaceits ieteiks vai nu konkrētus medikamentus vai arī rekomendēs konsultēties ar ģimenes ārstu par piemērotāko zāļu lietošanu.

Lattelecom Rīgas maratona divu dienu programmu arī šogad atklās Rimi Bērnu diena, jau tradicionāli piedāvājot skriešanas piedzīvojumu izbaudīt arī pašiem mazākajiem skrējējiem un ģimenēm. No šodienas Lattelecom Rīgas maratona mājaslapā sākas reģistrācija Rimi Bērnu dienas skrējieniem. Sagaidāms, ka kopā šogad 19. maijā skriešanas priekus varēs izbaudīt līdz pat 12 000 mazo skrējēju, izvēloties saviem spēkiem piemērotāko distanci – “Mazie”, 300m, 600m vai 4,2km garo Ģimeņu skrējienu.

Šogad Rimi Bērnu dienu atklās Ģimeņu skrējiens ar jaunu 4,2 km garu trasi pašā Rīgas centrā. Jaunais trases maršruts sestdienas rītā vedīs pāri Vanšu tiltam, gar Brīvības pieminekli un uz finiša taisni cauri Vecrīgai. Ģimeņu skrējienā aicināti piedalīties visa vecuma bērni bez vecuma ierobežojuma kopā ar ģimeni, radiem vai draugiem. Rimi Bērnu dienas Ģimeņu skrējienā tiks veikta arī laika kontrole un pēc skrējiena visiem dalībniekiem būs pieejamas ne tikai finišētāju medaļas un somiņas ar spēcinošiem našķiem, bet mājas lapā būs pieejams arī diploms ar rezultātu.

Tūlīt pēc Ģimeņu skrējiena starti tiks doti Rimi Bērnu dienas mazajām trasītēm un aktivitātēm. No plkst. 11.00 uz kārtīgu izskriešanos un izzinošām aktivitātēm tiek aicināti jaunie skrējēji līdz 12 gadu vecumam. Šogad skriešanas trasītes 11. novembra krastmalā saglabāsies 300 m un 600 m garumā, bet paši mazākie bērni līdz 3 gadu vecumam ir aicināti uz šķēršļu trasīti “Mazie”. Katru gadu pasākumā lielākā dalībnieku grupa ir vecumā no 5 – 8 gadiem, tādēļ organizatori arī šogad parūpējusies, lai gados mazākie skrējēji skriešanas trasēs varētu doties pieaugušo pavadībā. Paralēli skriešanas trasītēm visas dienas garumā 11. novembra krastmalā visu vecumu dalībniekiem būs iespējams iesaistīties radošās un izzinošās aktivitātēs.

Dalība Rimi Bērnu dienas skrējienos un aktivitātēs, izņemot Ģimeņu skrējienu, ir bez maksas. Dalības maksa Ģimeņu skrējienā par vienu skrējēju ir 4,00-5,00 EUR, atkarībā no pieteikto dalībnieku skaita. Taču dalībnieki tiek aicināti pieteikties laicīgi, jo dalībnieku limits aktivitātēm 11. novembra krastmalā būs 10 000 dalībnieku, savukārt Ģimeņu skrējienam 5 000 dalībnieku.

Rimi Bērnu dienas tradīcija aizsākās 2013. gadā kā pavisam neliela aktivitāte vecākiem ar bērniem. Šo gadu laikā Rimi Bērnu dienas popularitāte ir ievērojami augusi, vislielāko dalībnieku skaitu sasniedzot pērn 2017. gadā, kad uz dažādām skriešanas aktivitātēm pulcējās jau vairāk par 10 000 dalībnieku. Sagaidāms, ka šogad pasākuma popularitāte tikai augs, ļaujot 19. maijā pasākumā iesaistīties jau vismaz 12 000 jauno skrējēju un viņu ģimenēm.

Reģistrācija Rimi Bērnu dienai

Rimi Bērnu dienas visām distancēm iespējams reģistrēties Lattelecom Rīgas maratona mājas lapā www.lattelecomrigasmaratons.lv sadaļā “Rimi bērnu diena”. Bērnus pasākumam jāpiesaka pieaugušajiem, kas 19. maijā plāno piedalīties un varēs uzraudzīt bērnu Rimi Bērnu dienas skrējienos un aktivitātēs.

Starta numurus visām mazajām trasītēm, kas norisināsies bez laika kontroles, reģistrēto dalībnieku vecāki un ģimenes locekļi no 3. līdz 18. maijam, uzrādot reģistrācijas brīdī saņemto apstiprinājuma vēstuli, varēs izņemt reģistrācijas brīdī izvēlētajā RIMI veikalā vai Lattelecom Rīgas maratona EXPO 18. maijā. Piesakoties vecāki tiek aicināti pārdomāti izvēlēties sev ērtāko mazo distanču starta numura saņemšanas vietu, jo starta numurus varēs izņemt tikai izvēlētajā RIMI. Taču šogad to būs iespējams izdarīt 14 RIMI veikalu Info stendos – Rīgā, Ogrē, Kauguros, Salaspilī vai Siguldā. Savukārt Ģimeņu skrējiena starta numuri būs aprīkoti ar īpašu laiku mērīšanas čipu, tādēļ tos izņemt būs iespējams tikai Lattelecom Rīgas maratona EXPO 18. maijā.

Bērnu un viņu vecāku iemīļotie izglītojoši-izklaidējošie KIDDING Zinātkāres kluba pasākumi šosezon savus apmeklētājus pārsteigs ar pavisam jaunu pieeju. Šogad četras pasākuma sērijas būs veltītas kino mākslas pasaulei, piedāvājot apmeklētājiem interaktīvā formā apgūt kinematogrāfijas pamatus. Pirmā pasākumu sērija aizritēs kino vēstures noskaņās un notiks jau šajās brīvdienās – 17. un 18.martā no plkst. 12.00 līdz 17.00 tirdzniecības centrā (t/c) Domina Shopping.

KIDDING Zinātkāres kluba mērķis jaunajā sezonā ir radīt un veicināt bērnu interesi par kino kā izklaides nozares sastāvdaļu, padziļināt izpratni par kino industrijas darbu un tās perspektīvām ar dažādu darbnīcu, interaktīvu risinājumu un šova programmu palīdzību. Šīs nedēļas nogales pasākuma viesi varēs ne tikai klausīties un skatīties, bet arī aktīvi iesaistīties četrās dažādās aktivitātēs. Tā, piemēram, imersijas šova laikā tiks izspēlēti dažādi sižeti no skolēnu dzīves, kuru notikumu tapšanā varēs iesaistīties ikviens, iejūtoties galvenā režisora lomā. Kāds atnesīs kaķi, kāds sadauzīs logu, cits vēlēsies braukt ekskursijā ar autostopu – šeit viss būs iespējams, jo imersijas šova dalībnieki varēs paši ietekmēt sižeta gaitu.

Bērnības klasika – ēnu teātris, būs viena no KIDDING Zinātkāres kluba galvenajām aktivitātēm. Pēc ‘’The Jungle Book’’ (Džungļu grāmatas) motīviem būs iespējams aktīvi iesaistīties jebkurā ēnu teātra brīdī, tēlojot dažādas lomas. Katrs dalībnieks pats varēs izvēlēties, vai viņš vēlas būt drosmīgs Mauglis, gādīgā pantera vai jautrais lācis Balū. Mazāk aktīviem pasākuma dalībniekiem būs iespēja iejusties kokospalmas, salmu mājiņas vai banānu lomā, aicinot līdzi draugu vai vecākus, lai kopā būtu jautrāk.

Lai pasākumā būtu interesanti piedalīties dažāda vecuma bērniem – sākot no 2 un līdz pat 12 gadiem, tiks organizēta dažādu sarežģītības līmeņu meistarklase “Multiplikācijas filmu veidošanas noslēpumi”. Aktivitātes tajā tiks pielāgotas katrai vecuma grupai, izmantojot dažādas tehnikas. Bērni no 2 līdz 3 gadiem kopā ar vecākiem varēs izveidot divu bilžu “multeni” papīra tehnikā, bērni no 4 līdz 6 gadiem multiplikācijas filmas veidos “piezīmju blociņa” tehnikā. Veidot multfilmas ar periskopa palīdzību būs īpaši saistoši bērniem no 7 līdz 12 gadu vecumam, bet pusaudžiem un pieaugušajiem pasākuma viesiem būs iespēja izmēģināt savus spēkus arī sava periskopa izveidē.

Savukārt tiem, kuriem labāk patīk vērot, nekā aktīvi piedalīties dažādu meistarklašu tapšanā, būs iespēja noskatīties filmas fragmenta atspoguļošanu uz skatuves ar dejas elementiem pēc Čārlija Čaplina motīviem. Pieci talantīgi aktieri un dejotāji ļaus piedzīvot leģendārā kino aktiera deju soļus un kustību valodu, iepazīstoties tuvāk ar mēmā kino burvību. Skatuves priekšnesums abās pasākuma dienās būs skatāms šādos laikos: 12:00 – 12:20, 13:00 – 13:20, 14:00 – 14:20, 15:00 – 15:20 un 16:00- 16:20.

KIDDING Zinātkāres klubs ir bezmaksas izglītojoši-izklaidējošu pasākumu sērija ģimenēm ar bērniem vecumā no 5 līdz 12 gadiem, kas t/c Domina Shopping notiek reizi ceturksnī. Tā mērķis ir veicināt dažādu vecumu bērnu interesi par radošām nodarbēm, zinātniskiem eksperimentiem un interaktīviem pašizpausmes veidiem, sniedzot iespēju bērniem pašiem aktīvi iesaistīties un gūt zināšanas. Pirmais šīs sezonas pasākums notiks 17. un 18. martā no plkst. 12.00 līdz 17.00.

Pagājušajā nedēļā, pateicoties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Kardioķirurģijas klīnikas speciālistu iniciatīvai un Bērnu slimnīcas fonda un ziedotāju atbalstam, Bērnu slimnīcā tika veiktas piecas augstākās sarežģītības pakāpes atvērtas sirds operācijas, pielietojot mākslīgo asinsriti. Operācijas notika, sadarbojoties ar ārvalstu kolēģiem no Itālijas, Lietuvas un Lielbritānijas, kā arī piedaloties BKUS, BKKK, RAK ārstiem un māsām un vēl daudziem citiem kolēģiem. Operācijas rezultātus speciālisti vērtē kā ļoti labus, un četri pacienti jau ir devušies mājās, jo aprūpe slimnīcā viņiem vairs nav nepieciešama. Bērniem operācijas sniedza iespēju būtiski uzlabot veselības stāvokli un dzīves kvalitāti, bet Bērnu slimnīcas speciālistiem šī bija vērtīga pieredze un zināšanas, kuras izmantot turpmāk, ārstējot savus pacientus!

“Iedzimto sirdskaišu ķirurģija ir ļoti īpaša specialitāte ne tikai tāpēc, ka bērna dzīvība ir tieši atkarīga no ķirurga un visas komandas prasmēm un pieredzes, bet arī tāpēc ka dažas sirdskaites ir tik reti sastopamas, ka Latvijā tās diagnosticē dažkārt pat tikai reizi 10 gados. Vienīgā iespēja pacientam veikt drošu sirds operāciju ir starptautiska speciālistu sadarbība, jo pasaules mērogā šāda pieredze ar īpaši retām sirdskaitem ir uzkrāta, analizēta un apzināta. Bērnu slimnīcā, pateicoties ārstu personiskajai iniciatīvai, jau 10 gadus tiek organizēti dažādi starptautiskas sadarbības pasākumi sirds ķirurģijā, un pagājušajā nedēļā risinājās viens no tiem. Esmu patiesi lepns, ka Bērnu slimnīcā Latvijā bija iespējams palīdzēt šiem bērniem. Visi esam guvuši nenovērtējamu pieredzi, kas ļaus tālāk attīstīties bērnu kardioloģijai Latvijā, dodot cerību drošākai dzīvei bērniem ar iedzimtām sirdskaitēm!”, komentēja dr.Valts Ozoliņš, sirds ķirurgs, Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs.

Sarežģītās operācijas bija nepieciešamas pieciem Bērnu slimnīcas pacientiem vecumā no 4 līdz pat 17 gadiem– Ralfam, Ketijai, Marija, Nikam un Kristeram. Trim pacientiem ar iedzimtām aortas vārstules problēmām tika veiktas ROSS operācijas, kad paša pacienta plaušu artērijas vārstule tika pārstādīta aortālā pozīcijā, savukārt plaušu artērijas vārstule tika aizvietota ar implantu, kas tika sasaldētā veidā atvests no Somijas. Operācijas rezultātā bērniem turpmāk nebūs ikdienā jālieto medikamenti un viņi varēs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, jo aortas vārstule aug kopā ar bērnu, atšķirībā no mehāniskās. Operācija šiem pacientiem ir ļoti būtiska, jo, ja aortas vārstule netiek operēta, tad sekas var būt bērna pēkšņa nāve. Operēti tika arī divi pacienti, kuriem ir smaga, kombinēta sirdskaite – vienas kameras sirds. Šiem pacientiem tika veikta operācija pēc Fontēna principa, un abi bērni vairāku operāciju secīgas veikšanas rezultātā turpmāk varēs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

“Arvien biežāk ir iespējams organizēt ārvalstu speciālistu vizītes Bērnu slimnīcā ar mērķi palīdzēt mūsu pacientiem ar sarežģītām veselības problēmam. Šiem pacientiem alternatīva ir ārstniecība ārpus Latvijas, kas ir ievērojami dārgāk un arī pašiem pacientiem un viņu tuviniekiem fiziski un psiholoģiski grūtāk. Papildus ieguvums ir iespēja mūsu speciālistiem iegūt jaunas zināšanas, kas nākotnē palīdzēs daudziem bērniem ar līdzīgām veselības problēmam. Mēs vēlamies, lai bērniem Latvijā būtu tādas pašas ārstniecības iespējas kā citviet Eiropā, un ir lieliski, ka, pateicoties ārstu inciatīvai un līdzcilvēku ziedojumiem, varam to nodrošināt tepat Bērnu slimnīcā!” atzina Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda vadītāja.

Bērnu slimnīcas fonds sniedza finansiālu atbalstu un apmaksāja homograftu (plaušu artērijas vārstuļa donora audi) iegādi 3 pacientiem 11800 Eur apmērā no Helsinku Universitātes audu bankas, kā arī sedza ceļa un dzīvošanas izdevumus 2 ārvalstu speciālistiem no Lielbritānijas un Lietuvas. Kopējās izmaksas 12335,46 EUR apmērā tika segtas no uzņēmuma InCREDIT labdarības akcijas “Dod bērnam iespēju!” ziedojumiem.

Runā, ka mīlestības lielums nereti slēpjas mazās lietās. Tam piekrīt arī juriste un fitnesa entuziaste Ieva Brante, akcentējot, ka viss slēpjas attieksmē jeb saturā, nevis mantiskās lietās. Tas ir personīgais laiks, ko viens cilvēks dāvā otram, kā arī ikdienas rūpes, kas ietver arī mazākus vai lielākus pārsteigumus mīļotā cilvēka priekam. Ieva dalās ar četriem padomiem par žestiem, ko dāmas no kungu puses noteikti novērtēs.

Ikdienas rūpes

Cilvēki ir dažādi, taču esmu no tām, kura visaugstāk novērtē attieksmi un rūpes. Nu, piemēram, pārbaudīt, vai mīļotā aplikusi šalli aukstā ziemas rītā, sarūpēt siltus cimdus, kad ārā valda sals. Vai varbūt pēc darba ieskriet veikalā pēc viņas mīļākajiem saldumiem un iepriecināt šādi, aiziet uz veikalu, kad mājās beigusies maize vai piens. Uztaisīt siltu tēju, kad viņa pārnākusi mājās dzestrā vakarā – šādas lietas liek apjaust, ka otram esi patiesi svarīgs!

Palīdzība saimniecības lietās

Ir pierasts, ka saimniecības lietas parasti ir namamātes pārziņā. Man personīgi pašai patīk iekārtot mājvietu pēc saviem ieskatiem, sekot līdzi kārtībai. Jāatzīstas, ka neesmu no tām sievietēm, kuras daudz laika pavada virtuvē, tāpēc vienmēr ir ļoti patīkami, kad, piemēram, par vakariņu sarūpēšanu parūpējas mīļotais cilvēks. Atbalstu veselīgu uzturu, un, ja redzu, ka vakariņas pagatavotas atbilstoši maniem ēšanas paradumiem, tas ir dubultpatīkami.

Kopīgi pasākumi

Nav nekā dārgāka par personīgo laiku, ko cilvēks var no sevis dāvināt otram. Ir jauki, ja pāris ikdienā piedomā pie laika pavadīšanas iespējām, jo to ir tik daudz – plānoti un neplānoti pasākumi: koncerti, kino, teātris, vienkārši pastaigas. Pēkšņi vakarā izdomāt aizbraukt uz lidostu pavērot, kā paceļas lidmašīnas! Arī laicīgi ieplānot kādus kultūras pasākumus, lai bagātinātu ikdienu – iegādāt biļetes uz kādu teātra izrādi vai iepriekš nepieredzētu pasākumu. Piemēram, šogad, aprīlī, pirmoreiz Rīgā uzstāsies daudzviet ārvalstīs atzīts orķestris “Lords of The Sound”, kurš sola pārsteigt ar iepriekš nepieredzētu šovu. Ja kultūru baudīt var kopā ar otru pusi – tas ir brīnišķīgi!

Pārdomāti pārsteigumi

Ir jauki, kad pāris viens otru pārsteidz dažādos svētkos, taču arī, kad runa ir par mantiskām vērtībām, uzskatu, ka lielākā vērtība ir saturā. Nu, piemēram, mīļākie ziedi mīļotajai tāpat, bez iemesla. Vai mīļotās iepriekš noskatītu kurpju, elegantas veļas iegāde. Dubultu prieku dāmai sagādās apziņa, ka viņas partneris pievērsis uzmanību un atcerējies varbūt kādreiz – tā, starp citu – izteiktu frāzi par kādu lietu, ko viņa labprāt iegūtu savā īpašumā. Galu galā – visam pamatā vienmēr ir rūpes un attieksme, tad arī mantiski pārsteigumi kļūst par jēgpilniem un mīļiem.

Ģenētiski pārmantoto slimību pacienti, tostarp reto slimību pacienti, ir īpaši neaizsargāta sabiedrības daļa. Daudzi no viņiem nav informēti par savu īsto diagnozi un nevar piekļūt nepieciešamajiem medikamentiem. Informācijas par slimības simptomiem un iespējamo ārstēšanu trūkst gan pašiem pacientiem, gan ģimenes ārstiem, kuri bieži nezina, kā šiem cilvēkiem palīdzēt. Rezultātā reto slimību pacienti nespēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un integrēties sabiedrībā, jo jūtas nesaprasti un nevērtīgi, stāsta Biedrība ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” Valdes loceklis Juris Beikmanis.

Lai mazināto reto slimību pacientu atstumtību, biedrība “Ģenētiski pārmantotu slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” ir uzsākusi Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstīta Sabiedrības integrācijas projekta “Katrs cilvēks ir vērtība” realizāciju.
Projekta ietvaros ir plānots izglītot ne vien reto slimību pacientus, bet arī plašu sabiedrību, tādējādi veicinot izpratni par to, ko nozīmē sirgt ar kādu retu slimību un ar kādiem izaicinājumiem šiem cilvēkiem ir jāsastopas. Jo informētāka un atbalstošāka kļūs sabiedrība, jo vieglāk tajā būs integrēties cilvēkiem ar smagajām diagnozēm, kuras uzliek tik daudz ierobežojumu.

Projekta ietvaros tiks organizēta Ģenētiski pārmantotu slimību pacientu atbalsta diena, kuras laikā būs iespēja noklausīties bezmaksas lekcijas par aktualitātēm reto slimību jomā un pieejamā atbalsta iespējām. Tiks izdots avīzes “Saknes” 3. numurs, kurā varēs lasīt pacientiem noderīgu informāciju un speciālistu skaidrojumus. Tāpat arī tiks papildināta informācija mājaslapā www.saknes.lv. Līdztekus tiks organizēta arī plašas sabiedrības informēšanas kampaņa, kuras ietvaros tiks skaidrots, kādas izmaiņas pieejamo pakalpojumu klāstā paredz “Plāns reto slimību jomā 2017. – 2020. gadam”.

Atgādinām, ka 28.februārī, Starptautiskajā reto slimību dienā, oficiāli darbu uzsāka Reto slimību koordinēšanas centrs. Turpmāk pacientiem ar retām slimībām tiks nodrošināta iespēja saņemt valsts apmaksātus molekulārās ģenētikas izmeklējumus, multidisciplināru konsīliju ieteiktas terapijas arī tādām retām slimībām, kurām līdz šim ārstēšana Latvijā nebija iespējama, kā arī veselības stāvokļa koordinētu novērošanu dinamikā. Centrs nodrošinās pakalpojumus gan bērniem, gan pieaugušajiem, tajā skaitā grūtniecēm, kuru vēl nedzimušajam bērniņam konstatēta reta slimība.

Autors: Renārs Putniņš, neiroķirurgs, Saeimas deputāts

Daļēji Krievijas investoriem piederošais uzņēmums LS Medical Property ir paziņojis par plāniem Rīgā, Skanstes ielā līdz 2020. gadam uzbūvēt lielu daudzprofilu slimnīcu. Saskaņā ar uzņēmuma pārstāvju izplatīto informāciju deviņstāvu klīnikas būvniecības darbu kopējās izmaksas varētu būt aptuveni 25 miljoni eiro. (1)

25 miljoni eiro par slimnīcas izbūvi. Tas ir daudz vai maz. Tāda, iespējams, ir pirmā domā, kas nāk prātā cilvēkiem, apspriežot šo pagaidām vēl nerealizēto projektu.

Sekundārā doma. Droši vien tā, ka ārvalstu uzņēmēju būvētā klīnika, kas būs paredzēta pārtikušiem un prasīgiem klientiem, daļa no kuriem jau būs pieraduši pie tik attīstītu valstu kā Šveice vai Vācija veselības aprūpes standartiem, būvniecības izmaksu ziņā solās būt vairākas reizes lētāka nekā līdzīgas medicīnas būves, kas tiek finansētas no Latvijas valsts budžeta.

Teju šajās dienās ir izsludināts konkurss par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanu. Iepirkuma prognozētā līgumcena ir 56 589 000 eiro, plānojot būvniecību aptuveni 37 000 kvadrātmetru platībā.(2)

Privātais investors tikmēr stāsta, ka, lai uzbūvētu jaunu modernu daudzfunkcionālu pilna servisa klīniku strauji augošā Latvijas galvaspilsētas rajonā tam pietiks ar divreiz mazāku naudas summu.

Runā, ka nauda dārgu objektu celtniecības laikā, nu gluži kā būvgruži lec, birst un lido uz visām pusēm, trāpot katras procesam pietuvinātas personas kabatā.

Privātais investors parasti izrāda lielākas rūpes par to, lai maksimāli minimizētu šos cilvēka dabai raksturīgos celtniecības procesa atbirumus.

Valsts… Valsts iestāžu būvniecības uzraudzības mehānismos daži zobrati nereti kustas pretēji vispārpieņemtajiem ekonomikas un loģikas principiem.

Vai nebūtu laiks mainīt šo sistēmu?

Sākt mēs varētu ar detalizētu Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas darbu būvniecības izmaksu pārvērtēšanu, ko uzticētu veikt neatkarīgiem ekspertiem. Skaidrs, ka jauna slimnīcas būve ir nepieciešama, tomēr ir rūpīgi jāvērtē vai darbus nav iespējams paveikt daudz lētāk.

1)  sputniknewslv.com

2) db.lv

Pērn tikai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā vien aptuveni 12 000 mazo pacientu palaida garām plānotās vizītes, par to iepriekš nebrīdinot. Arī citās Latvijas medicīnas iestādēs šādu neapzinīgu pacientu skaits svārstās ap 20 – 25%. Tas nozīmē, ka katrs ceturtais vai piektais pie ārsta tā arī neatnāk, tā pagarinot gaidīšanas rindas un tobrīd liedzot valsts apmaksātos pakalpojumus izmantot kādam citam.

Ne tikai ārstu trūkums

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas komunikācijas speciāliste Daiga Rauba stāsta, ka slimnīcas ambulatorajā daļā pašlaik garākās pacientu rindas ir pie oftalmologa, kardiologa, psihiatra un uz izmeklējumu – elektroencefalogramma miegā. Lai gan rindu galvenais iemesls ir speciālistu trūkums, bez vainas nav arī pacientu vecāki.

“Mūsu Acu slimību klīnika ir vienīgā vieta, kur bērni no visas Latvijas ar smagām saslimšanām var saņemt augsti kvalificētu ārstu palīdzību. Ja bērnam nepieciešama acu ārsta konsultācija vienkāršai redzes pārbaudei, profilaktiskai apskatei viena vai trīs gadu vai pirmsskolas vecumā, tās iespējams veikt arī citās medicīnas iestādēs, kur gaidīšanas laiks varētu būt īsāks. Ja bērnam plānoti izmeklējumi, tajā skaitā elektroencefalogramma miegā, ļoti svarīgi ievērot sagatavošanās rekomendācijas. Pretējā gadījumā to nevar izdarīt, un viņš tiek pierakstīts atkārtoti,” viņa norāda.

Turklāt 2017. gadā aptuveni katrs desmitais pacients, kas bija pieteicies uz valsts apmaksātiem ambulatorajiem pakalpojumiem, noteiktajā laikā slimnīcā neieradās. “Lai atgādinātu par plānoto vizīti vai izmeklējumu, vecāki pāris dienas pirms tam saņem īsziņu, bet par plānveida operāciju vai izmeklējumu vispārējā narkozē slimnīcas darbinieki atgādina pa tālruni. Ja pacients nebrīdinot neierodas uz vizīti, klientu apkalpošanas speciālisti nevar piedāvāt šo iespēju citiem bērniem, ārsts un medicīniskās ierīces stāv dīkā un par šādu vizīti netiek saņemta arī apmaksa,” saka slimnīcas pārstāve.

Ja ir mainījušies plāni vai arī medicīnas pakalpojumi vairs nav nepieciešami, vecāki var atteikt vizīti vai izmeklējumu, piezvanot uz zvanu centru, aizpildot atteikuma formu slimnīcas mājas lapā internetā vai, saņemot atgādinājuma īsziņu tālrunī, atbildēt uz to ar vārdu “atteikt”.

Starp citu, slimnīcas mājas lapā izveidota arī prioritāras konsultācijas pieteikuma forma. Ja bērns nevar gaidīt rindā, ārsts, aizpildot šo formu, var paātrināti viņu pieteikt pie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai uz izmeklējumiem.

Visgarākās rindas Rīgā

Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācija par gaidīšanas rindu garumu uz ambulatorajiem pakalpojumiem liecina, ka reģionos garākās no tām nepārsniedz 90 dienas, ja nu vienīgi Zemgales veselības centrā uz vizīti pie kardiologa jāgaida 111 dienas, bet Jēkabpils reģionālajā slimnīcā pie samērā reta speciālista – nefrologa (nieru ārsta) – var tikt pēc 105 dienām. Sliktāka situācija ir Rīgā. Piemēram, Rīgas 1. slimnīcā endokrinologa konsultācija sasniedzama pēc 127 dienām, gastroenterologa – pēc 133, bet fizioterapeita – pēc 590 dienām (vēl ilgāk uz šo speciālistu jāgaida Rīgas Austrumu klīnikas stacionārā “Biķernieki” – 800 dienas). Jāteic, ka oftalmologs, reimatologs un fizioterapeits galvaspilsētā ir īpaši pieprasīti. Piemēram, Latvijas–Amerikas acu centrā rinda izstiepusies 242 dienu garumā, bet pie reimatologa P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā var tikt pēc 334 dienām. Jāteic gan, ka reimatologu Latvijā nav daudz – pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2016. gadā Latvijā bija tikai 19 sertificēti reimatologi.

Sarukušas gaidīšanas rindas arī uz pakalpojumiem dienas stacionāros. Piemēram, kopš pērnā marta Rīgas Austrumu slimnīcas Acu klīnikā uz ļoti pieprasīto kataraktas operāciju tā samazinājusies gandrīz desmit reizes (560 dienas, kamēr Rīgas 1. slimnīcā un “Stradiņos” attiecīgi 1529 un 1080 dienas).

“Zvanām pacientam, lai aicinātu uz operāciju, bet viņš atbild, ka to jau veicis citur. Cits dažādu iemeslu dēļ nevar ierasties noteiktajā datumā – saslimis vai gadījusies vēl kāda ķibele, kuras dēļ viņš palaidis garām savu rindu. Pacienti diezgan bieži sajauc slimnīcas, nesaklausa, no kuras iestādes viņiem zvana. Mūsu klīnikā ar pacientu apzvanīšanu, aicināšanu uz konsultācijām un atgādināšanu par operācijas laiku ik dienas nodarbojas četri pieci darbinieki,” stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas Acu klīnikas vadītāja Kristīne Baumane, piebilstot – būtu labi, ja šīs gaidīšanas rindas uzņemtos organizēt kāds cits dienests, jo atsijātos tie pacienti, kuri pārdomājuši vai valsts apmaksātos pakalpojumus jau saņēmuši, bet nav tik apzinīgi, lai par to paziņotu. Nav noslēpums, ka daļa pacientu piesakās vairākās medicīnas iestādēs vienlaikus.

NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga norāda, ka diemžēl daudzi pacienti izvēlas tuvāko vai populārāko ārstniecības iestādi, lai gan citviet gaidīšanas rinda ir daudz īsāka vai tās nav vispār. Arī tad, ja ģimenes ārsts nosūtījumā minējis konkrētu iestādi, pacientam ir tiesības brīvi izvēlēties pakalpojuma saņemšanas vietu.

Informāciju par aptuveno gaidīšanas rindu garumu dažādās ārstniecības iestādēs var iegūt, gan apzvanot reģistratūras, gan dienesta interneta mājas lapā sadaļā “Rindapiearsta.lv”. Nedrīkst aizmirst, ka gadu no gada mainās arī valsts apmaksāto pakalpojumu sniedzēju klāsts. Piemēram, daudzi nemaz nezina, ka Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, maksājot tikai valstī noteikto pacienta iemaksu, izmeklējumus var veikt arī pieaugušajiem. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu te pieejama galvas, plaušu un videnes, vēdera dobuma, mugurkaula, kaulu un locītavu sistēmas un sirds datortomogrāfija, bet ar speciālista nosūtījumu – arī scintigrāfija kauliem, nierēm un vairogdziedzerim.

Virtuālā rinda

* Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” poliklīnika ik dienas apkalpo vairāk nekā 700 pacientu, tāpēc jārēķinās ar zināmu gaidīšanas laiku arī dzīvajā rindā pie ārsta kabineta durvīm. Lai to samazinātu, poliklīnikas reģistratūrā ieviesta moderna rindu vadības sistēma, kas pacientiem ļauj kārtas numuriņu izņemt gan klātienē papīra formātā, gan attālināti – digitālā formātā viedtālrunī. Atliek tikai lejuplādēt speciālu bezmaksas lietotni “InOut”, kurā var redzēt, cik cilvēku gaida rindā un kāds ir aptuvenais gaidīšanas laiks. Paņemot digitālo biļeti, iespējams sekot līdzi rindas virzībai. Lietotne piedāvā arī iespēju atcelt digitālo biļeti un paņemt jaunu gadījumā, ja iznāk aizkavēties.

* Ja pacients jau paņēmis papīra numuriņu, tajā iestrādātais kvadrātkods ļauj to digitalizēt: jāpieliek tikai pie displeja, kurā atvērta mobilā lietotne. Tad pacients rindas virzībai var sekot savā viedtālrunī no jebkuras vietas uzgaidāmajā telpā.

Mūsdienās teju lielākā daļa ļaužu darbadienas aktīvās stundas pavada visai pasīvi – krēslā trinkšķinot tastatūras taustiņus. Pēc tam iesēžamies mašīnā, braucam paēst vakariņas un iekārtoties ērtajā tronī pie televizora ekrāna. Nē, tas nav slinkums vai tīša atteikšanās no veselīga dzīvesveida. Tā, manuprāt, vienkārši ir ikdienas rutīna. Mēs dzīvojam patērētāju sabiedrībā – mums nekad nav laika, mums ir jāpelna nauda un jāskrien, jāskrien, jāskrien uz priekšu. Par visvienkāršāko un patīkamāko ikdienas restartēšanās un kustēšanās veidu – skriešanu – šoreiz būs mans blogs.

Pirms diviem gadiem neraksturīgā apņemšanās mēnesī – septembrī – sev nosolījos gatavoties vasaras sezonai. Mana mamma ir skolotāja, tāpēc esmu pārņēmusi izjūtu, ka jauna dzīve sākas tieši ar pirmo septembri, ne janvāri. Mana iekšējā balss un drēbju izmērs kliedza pēc veselīgām pārmaiņām.

Sākotnēji, tā kā rudens ir zināms ar lietainiem un drēgniem vakariem, sportot nolēmu iekštelpās, dodoties uz dažādām grupu nodarbībām. Pāris mēnešu ļoti apzinīgi arī kustējos un lepni izsvīdu visu lieko, ko vien varēju. Ne tikai gurnu apkārtmēra centimetros mērāmu – atbrīvojos arī no nospiedošā panīkuma.

Kad pēc treniņa pusstundu nespēkā guli uz virtuves grīdas

Drīz vien tā gandrīz jutām aukstumu ziema bija pagājusi, un, siltajam laikam iestājoties, telpās cepties vairs negribējās. Pavasarī pārvācos uz jaunu dzīvokli, sāku jaunu dzīvi, kāpēc gan tam nepievienot klāt arī jaunu sportošanu – skriešanu. Dzīvojot gleznainajā Daugavas krastā, arvien vairāk laika pavadīju tieši ārpus mājas un kādā vakarā arī nolēmu sākt skriet. Kas gan tur grūts, pēdējos mēnešus aktīvi sportots, esmu gandrīz vai potenciālais atlēts.

Manai pašapziņai par skādi pirmais izskrējiens, kas, ja pareizi atceros, bija trīs kilometri teju 40 minūtēs, bija tuvākais brīdis nāvei, ko esmu pieredzējusi. Elpas nebija, mūzikas atskaņotāja austiņas dauzījās te pa pieri, te karājās pie ceļiem, kedas spieda īkšķus, un kājas pēc niecīgā skrējiena nu rotājās daiļām tulznām. Mana jaunā apņemšanās bija grandioza izgāšanās. Tajā pašā vakarā arī svinīgi nolēmu, ka skriešanai metīšu mieru. Toreiz, to atceroties kā lielāko kļūdu (bet tagad veiksmīgu sākumu), par savu apņemšanos izstāstīju kolēģim Kristapam, kurš uzreiz teica, ka ideja gatava – sportot visiem veselīgi, bet tikai sacensības gars ir tas, kas dos spēku. Nolēmām, ka sacentīsimies divus mēnešus, kurš noskries vairāk kilometru. Svarīgi pieminēt, ka es (nesportiska dāma ar īsām, apaļām kājiņām) strādāju kopā ar divmetrīgu kāju īpašnieku, kurš brīvajā laikā, protams, nodarbojas ar visiem iespējamiem sporta veidiem.

Atpakaļceļa vairs nebija.

Apsaitēju savas skaisti uzpampušās kājas, iecirtu zobus iedomātā ādas siksnā un devos jaunā, cerību pilnā skrējienā. Ar katru nākamo reizi arvien vairāk sapratu, cik svarīga ir pareiza elpošana. Telefonu ar motivējošiem skriešanas mūzikas sarakstiem atstāju mājās, jo atskārtu, ka nedzirdu savu organismu un, kamēr neiemācīšos tajā klausīties, nekāda skriešana te nesanāks (vismaz ne tāda, pēc kuras bezspēkā ar jautājumu ko es daru ar savu dzīvi pusstundu neguļu uz virtuves grīdas). Izmēģināju dažādus ritmus, kas savstarpēji mijas ar elpas vilcieniem un soļiem, un pašai par brīnumu kilometru skaits tikai pieauga, ātrums jau palika mazāk apkaunojošs, un sāku arvien labāk saprast, ko es vispār daru.

Kad trīs reizes nedēļā vakaros noskrēju sešus septiņus kilometrus, lielākā bremze teju burtiskā nozīmē bija mani nepiemērotie apavi (joprojām centos sev pierādīt, ka paskriet vakaros var arī ar piecus gadus vecām kedām).

Puse no mākas ir piemēroti apavi

Kad sapratu, ka vairs nevēlos sportot ar sadomazohistiskām iezīmēm, sevi mokot līdz asarām, saņēmusi jaunāko algu, devos uz veikalu un nopirku skaistus firmas skriešanas apavus, kuru vērtība pielīdzināma dzīvokļa īres maksai. Tagad viss izdosies! Esmu iemācījusies elpot, skrienu arvien ātrāk un tagad – profesionālos apavos – beidzot varēšu sportot pienācīgi. Bet nekā, pēc pirmajiem astoņiem kilometriem sapratu, ka mani mežonīgi dārgie apavi, kuriem ir pareizs liestes izliekums, materiāls un viss pārējais, kas paredzēts maratonu pieveicējiem, ir man par lielu. Veikalā pārdevēja konsultēja, ka skriešanas apavi jāpērk par pusizmēru lielāki, tomēr man ar visu puszimēru tie izrādījās krietni par lielu. Sveikas, tulznas, tukšs bankas konts un vecās, izjukušās kedas! Kaut kā ar to skriešanu man galīgi neveicās: sperot trīs soļus uz priekšu, divus atkritu atpakaļ.

Nezaudējot savu cīņassparu (sacensība ar kolēģi vēl bija tikai pusē), devos uz tuvāko lietoto preču veikalu, kurā atradu jaunus, bet neglītus, pusizmēru mazākus par iepriekšējiem, bet visādi citādi it kā derīgus skriešanas apavus. Tāvakara skriešanu atceros ar vissiltākajām sajūtām, jo pirmo reizi nu jau laikam mēnesi pēc tam, kad sāku skriet, beidzot sapratu, kā šo sportošanu iespējams izbaudīt. Sānā vairs nedūra, kājas dzina arvien ātrāk uz priekšu, un pēdas… pēdas beidzot nesāpēja! Vēl šodien mani dārgie apavi spīdīgi un jauni stāv skapī, bet tie – par pāris eiro lietoto preču veikalā iegādātie – joprojām nav pievīluši un turpina sastādīt kompāniju vakara skrējienos.

Ziema nav šķērslis

Tagad ikvakara kross jau ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, tāpēc, parādoties pirmajiem mīnusgrādiem un sniega segai, mani pārņēma panika, ko nu iesākt. Atgriezos sporta zālē un nolēmu skriet uz trenažiera, sak, tas pats vien būs. Savos pāragrajos spriedumos jau atkal vīlos, jo skriešanu uz vietas nevarēja ne salīdzināt ar kustēšanos brīvā dabā, kur jūtu gan vēju, svaigu gaisu un vidi, kas mainās man apkārt. Skriešana tagad, kad to pareizi biju iemācījusies, bija ne tikai sportiska aktivitāte, bet arī izraušanās no ikdienas rutīnas un tāda veselīga restartēšanās. Jau atkārtoti atmetusi ar roku sporta zālei, pēc divu mēnešu atpūtas sapratu, ka bez skriešanas smoku nost. Pēc pusstundas ilgas gorīšanās pie spoguļa, uzmērot visus iespējamos džemperus, cepures un šalles, beidzot atradu, manuprāt, piemērotu apģērbu skriešanai arī laikam, kad aiz loga sals un ik pa laikam uzsnieg kāda sniegpārsla. Sev par brīnumu sapratu, ka arī ziemā iespējams skriet, nav nemaz jāuzvelk septiņas ādas un saltums tikai uzlabo kopējo sportošanas garu.

Ar katru reizi arvien raitāks solis

Gadu pēc pirmā vakara skrējiena esmu lepna atskatīties uz to, kā komiskās derības, kurās, protams, zaudēju, man iemācīja pareizi sportot un piespiedu labprātīgā kārtā atvēra acis uz (vismaz man) piemērotāko sportošanas, atslēgšanās un meditācijas veidu. No savām sāpīgajām atmiņām var ieteikt šo sporta veidu ikvienam pāris pavisam vienkāršu šādu iemeslu dēļ. Skriešana ir ērtākais sporta veids, jo par to nav jāmaksā abonēšanas maksa, treniņš notiek tad, kad pašam ir laiks, un ar to svaigā gaisā var nodarboties visa gada garumā.

Lai cik grūts būs iesākums (ticiet man, arī bez piecus gadus vecām kedām tas nebūs viegls!), galvenais, kā jebkurā jomā, ir sakost zobus un piespiest sevi turpināt. Ķermenim ir jāpierod pie jaunas slodzes, bet pēc pāris vakara krosiem, varu derēt, skats uz skriešanu pavērsies pavisam citā gaismā. Skriešana palīdz iztaisnot muguru, jo iesaista kustībā visu ķermeni. Arī aprises ar laiku kļūst tvirtākas visam augumam, un, manuprāt, sports svaigā gaisā vienmēr būs daudz patīkamāks un veselīgāks nekā smacīgā jogas telpā. Nav nepieciešami ne dārgi apavi, ne četru sezonu sporta tērps, ziemā var uzvilkt vesti vai siltāku džemperi un vasarā skriet visparastākajos šortos un krekliņā. Svarīgākais, lai būtu iespējams pareizi un produktīvi to darīt, ir iemācīties dzirdēt savu organismu, saprast, kā pareizi elpot, kāda distance ir piemērotākā pirmajiem skrējieniem, un, kad ķermenis būs pieradis pie jaunās rutīnas, kājas pašas nesīs uz priekšu.

Pēc grūtā sākuma tagad es pāris reižu nedēļā apmēram stundas laikā noskrienu 10 kilometrus, nu jau to daru arī mūzikas pavadījumā un vienalga, vai ārā svelmaina saule, lietus vai baltas sniega kupenas. Ja es, īsa, apaļa un ļoti aizņemta, varu, tad Tu arī! Lai raits solis!

Divu meitu māmiņa Līga Štāla īsteno ideju par bērnudārzu bez griestiem un sienām – viņa iecerējusi izveidot pirmsskolas izglītības iestādi, kur audzēkņi visas dienas pavada ārā, brīvā dabā, turpat arī apgūstot nepieciešamās mācības. Dziļākā jēga – ļaut bērniem apzināties, ka esam dabas sastāvdaļa, esam vienoti ar dabu. Lai viņi caur dabas norisēm pēta un izprot pasauli.

Pasaulē šādas izglītības iestādes dēvē par forest school (meža skola), tās sāka veidoties pagājušā gadsimta 50. gados – kā protests pārāk sintētiskai dzīvošanai. Patlaban Dānijā, kur savulaik ideja aizsākās, šādi bērnudārzi ir pat desmitā daļa no visām pirmsskolas izglītības iestādēm. Tie pastāv daudzās valstīs – gan Eiropā, gan Amerikā. Jau ceturto gadu dabas dārziņš darbojas arī pie mūsu kaimiņiem Lietuvā.

Atgūt brīvības garšu

Līga Štāla ir apņēmības pilna pirmo Latvijas dabas bērnudārzu atvērt jau šajā pavasarī. Viņa to nodēvējusi par Ronjas skolu – drosmīgās un brīvās laupītāju meitenes vārdā.

“Par ideju domāju jau gadus piecus sešus. Lielākais dzinulis ir mana vecākā meita, meklēju iespējas, kā viņai dzīvot labāk. Meitai ir Aspergera sindroms, tas ir viens no autiskā spektra traucējumu veidiem. Novēroju, ka, pavadot vasaras laukos, daudz uzturoties ārā, dabiskā vidē, meitene sāk labāk justies, beidzot normāli guļ, ēd un pieņemas svarā, viņai rodas noturīgas intereses,” stāsta Līga.

Kad Līga sabiedrībā prezentē savu ideju, vispirms saņem neskaitāmus jautājumus. Kur bērni ēdīs, kur gulēs pusdienlaiku? Kur nokārtosies? Kā apgūs nepieciešamo programmu, lai varētu doties uz skolu?

Mūsu likumi pieprasa, lai pirmsskolas izglītības iestādē būtu guļvietas, bet netiek precizēts, kādām tām jābūt. Lietuviešiem siltajā laikā mazie guļ diendusu vaļējā verandā, kur tiek nolaisti tīkli, lai mušas un odi netraucē. Vasarā var gulēt teltī vai guļamtīklā. Ēdienu var ņemt līdzi vai paši pagatavot ugunskurā vai kādā citā ceļojuma variantā.

Mācīties no mākoņiem

Daudzi vecāki uztraucas, kā atvase iemācīsies to, ko paredz obligātā programma, lai godam sagatavotos skolai. Ja pedagogs spēj klasē izskaidrot saskaitīšanas pamatprincipus, to mācēs arī dabā.

“Var taču skaitīt ar čiekuriem vai zīlēm. Apgūt reizrēķinu, uzzīmējot zemē lielu kvadrātu ar cipariem un ļaujot to izlēkāt kā klasītes. Var mācīt rakstīt ar pirkstu smiltīs, bet mīļāko grāmatu lasīt, sēžot zem egles. Nekas nemainās, ir tikai cita veida pieeja,” uzsver Līga.

Pierādīts – esot dabā, smadzenes attīstās pilnvērtīgāk un labāk, mazinās stresa līmenis un pieaug labsajūta. Izpētīts, ka, šādi mācoties, bērns adekvātāk iemācās izvērtēt riskus, labāk sastrādājas komandā un attīsta individuālos talantus. Arī iegūst tos sensoros stimulus, kas nepieciešami smadzeņu un ķermeņa veselīgai attīstībai.

Visu rakstu lasiet žurnāla “36,6 °C” marta numurā vai tā elektroniskajā versijā.

Kadiķi ceļ godā gan mediķi, gan gardēži, gan ezotērisko mācību piekritēji, jo tas ir viens no enerģētiski spēcīgākajiem Latvijas augiem.

Konsultē farmācijas doktore Vija Eniņa.

Šo koku mēdz saukt arī par ziemeļu cipresi. Tikai īstajai cipresei nav lapu, toties kadiķim ir asas skujas. Latvijā savvaļā aug parastais kadiķis jeb paeglis, bet vismaz desmit kadiķu sugu un šķirņu tiek kultivētas. Vainaga forma mēdz būt atšķirīga – ciprešveidīga, piramidāla, daži paegļi ir izspūruši kā pusaudžu matu ērkulis, daži kuplo klājeniski. Citu koku paēnā kadiķis nīkst – patīk gaisma.

Kadiķis zied maijā ar sīkiem, zaru padusītēs izvietotiem dzeltenzaļiem ziediņiem. Kā jau divmāju augam, tam ir vīrišķie un sievišķie eksemplāri. Vīrišķajiem žāklītēs samanāmi mazi maciņi, no kuriem birst putekšņi. Sievišķajiem veidojas aizmetnīši, kas līdzinās maziem čiekuriņiem. Pavasarī pēc apputeksnēšanās to trīs augšējās zvīņas sakļaujas kopā, virspusē radot simetrisku trīsstūrīti – čiekurogu. Tā ilgi gatavojas, tāpēc uz viena zariņa var būt gan pirmā gada – zaļā, gan melnā vai tumši zilā otrā gada raža. Apkārt čiekurogām zaļganbrūns mīkstums, iekšā sēklas, kurām ēteriskās eļļas bagātīgums rada raksturīgo smaržu un garšu. Čiekurogas – gan svaigas, gan izkaltētas – visvairāk tiek izmantotas medicīnā un kulinārijā.
Ja sakārojas iestādīt kadiķi pie mājas, jārūpējas, lai tuvumā neaugtu bumbierkoks. Paeglim labi, bumbierei – iznīkšana.
Galvenās gardēžu apgādātājas ar čiekurogām ir siltās Dienvideiropas zemes, tajās vāktā raža pēc garšas ir maigāka un it kā patīkamāka, toties mūsu kadiķos briedušās – bagātīgākas ar dziednieciskajām vielām.

Tā kā kadiķogām piemītošais aromāts ātri vien izgaro, tās glabājamas noslēgtā traukā.

Skaistumam

* Dažu kadiķa čiekurogu vai neliela paegļa zariņa pakošļāšana atsvaidzina elpu.

* Kadiķzaru pirtsslotiņa – lieliska asinsrites uzlabotāja. Ja tā šķiet par asu, vērts pielikt klāt tūjas zariņu – abi radinieki, ēteriskā eļļa līdzīga. Slotiņu var arī dūšīgi paklapēt pret pirts lāvu. Balstaudu kārtiņa, kas apkārt asajai lapiņai, pēc sadauzīšanas kļūst mīkstāka.

* Sasmalcinātas skujas kopā ar citām dabas vielām labi iederas pirts skrubīšos. Tie apvieno gan eļļas antibakteriālo iedarbību, gan sveķskābēm piemītošo pretiekaisuma efektu, gan abrazīvo izpausmi.

* Kadiķogu ēterisko eļļu pievieno kosmētiskajiem līdzekļiem, ko lieto pret celulītu, bet, šo smaržīgo piedevu lietojot vannā, var uzlabot problemātiskas un taukainas ādas stāvokli – mazināt pūtīšu veidošanos, niezi, blaugznu rašanos.

Virtuvē

* No paegļu skujām sanāk tikpat lielisks vitamīnu dzēriens kā no priežu skujām. Sagatavošanas metožu daudz.

Vienkāršākā, ko var izmēģināt ikkatrs: sauju mazliet sasmalcinātu skuju aplej ar litru auksta ūdens, pieber nedaudz citronskābes – tas kavē askorbīnskābes noārdīšanos, tad 12 līdz 36 stundas patur istabas temperatūrā, nokāš. Pēc garšas saldina ar medu vai dzer tāpat, izbaudot īpatnējo, mazliet sveķaino garšu.

* Vērtīgi ar gruzdošu paegļu zariem izkvēpināt traukus – kublus un mucas, kas domāti dārzeņu un sēņu skābēšanai un sālīšanai.

* Tā kā kadiķogas veicina žults izdalīšanos, to piedeva noder pie treknas gaļas ēdieniem, piemēram, pie jēra cepeša. Ļoti labi sadarbojas ar medījumu, sevišķi brieža, gaļu. Pirms pievienošanas ēdienam čiekurogas samaļ kafijas dzirnaviņās vai saberž piestiņā.

* Tās izmanto marinādēm un mērcēm.

* Kadiķogas sader arī ar ceptiem āboliem, nedaudz samaltu odziņu var pievienot kēksam.

Mājas aptieciņā

Tautas medicīnā visvairāk tiek likta lietā ēteriskā eļļa. Čiekurogas satur līdz 40 procentiem cukuru – tie rada zilgano apsarmi, ar ko tās klātas. Čiekurogās ir arī miecvielas, flavonoīdi, sveķi, sveķskābes, organiskās skābes. Skujas ir bagātīgas ar askorbīnskābi.

* Čiekurogas izmantojamas kā spēcīgs urīndzinējs, tikai ne visi tās drīkst lietot. Ēteriskās eļļas iedarbība ir ļoti spēcīga. Ja nieres veselas, ogas izmantojamas droši, tāpat gadījumos, kad moka sirds mazspējas izraisīta tūska. Taču nieru un nieru bļodiņu iekaisuma izraisītu sūdzību reizēs – no kadiķa preparātiem pa gabalu.
Čiekurogu lietošanu nedrīkst pārdozēt – tas var izraisīt sarežģījumus ar urīna izdali, kavēt bronhu dziedzeru sekrēciju.
* Kadiķogas veicina atkrēpošanu, uzlabo gremošanu, mazina meteorismu jeb gāzu krāšanos zarnās.

* Svaigas čiekurogas stimulē aknu darbību, veicina organisma attīrīšanos. Pirmajā dienā – vislabāk tukšā dūšā – apēd četras, katrā nākamajā šo skaitu pa vienai palielina, līdz nonāk pie 13 ogām, tad pa vienai kāpjas atpakaļ, līdz atkal apstājas pie četrām.

* Čiekurogu pulveri var pievienot vannas ūdenim, lai mazinātu reimatiskas muskuļu un locītavu sāpes.

* Čiekurogu spirta izvilkumu (vienu daļu kaltētu ogu aplej ar piecām daļām 40 procentīga spirta, pa laikam saskalinot, ļauj divas nedēļas ievilkties, nokāš) lieto ārīgi ieberzējumiem, lai mazinātu reimatisma un podagras izraisītas sāpes.

* Gruzdošus paegļa zariņus lieto mājas enerģētiskai attīrīšanai un gaisa atsvaidzināšanai telpās, kurās ilgstoši jāuzturas slimniekam, jo šie dūmi nogalina mikroorganismus.

Ak, šie mīlnieku pārdzīvojumi… Neskatoties uz daudzajām problēmām ikdienā, vispiesaistošākās tēmas par brīnišķīgajām dāmām ir tās, kas ir aiz noslēpuma plīvura…

– Ko darīt? Esmu iemīlējusi citu…

– Man kauns, bet es neko ar sevi nevaru padarīt!

– Kā dzīvot tālāk? Ko man ar to visu iesākt? Es vai mirstu nost aiz mīlestības pret citu vīrieti…

– Mans vīrs ir brīnišķīgs cilvēks, mums ir ģimene, es negribu, lai viss nonāktu līdz škiršanai, bet nevēlos arī pārtraukt attiecības ar mīļāko – tas nav manos spēkos…

Cik gan reizes psihologu konsultācijās uzdoti šādi jautājumi? Neskaitāmas! Tieši tādēļ psiholoģe Viktorija Sando nosauc galvenos iemeslus, kādēļ laulāta sieviete izvēlas citu vīrieti. Visam ir savi iemesli. Katram sānsolim ir pamatā kāda neapmierināta vajadzība. Kādi iemesli tad virza sievietes, kas iet “pa kreisi”?

Pirmais iemesls. “Tas ir skaisti”

Ja jūs jebkad esat skatījušies televizoru, droši vien būsiet pamanījuši, ka katrā sevis cienīgā filmā tiek skarta neuzticības tēma. Un tā tiek pasniegta bezgala skaisti. Skatieni, pilni nenoslēpjamas kaisles un asaras, aizskutinoši žesti un pozas – kad mīlniekiem tik ļoti gribas būt kopā, bet tas nav iespējams, jo ir taču viņš – sliktais, garlaicīgais vīrs, kurš ir pret. Seko jūtu uzplūdi, čukstus izteikti mīlas vārdi, jo tālāk – jo vairāk, liktenīgā un varbūt vienīgā nakts – tai mīlestībai, par kuru sapņoji visu mūžu… Bet, ak vai… Viņiem nav lemts būt kopā…

Vārdusakot, liekot roku uz sirds, ja mīlnieki pārvarētu apstākļus un sāktu dzīvot kopā, visticamāk, jau pēc pāris gadiem “kaislīgais mīlnieks” pārvērstos tādā pašā garlaicīgā, naidīgā vīrā, bet viņa no jauna sapņotu par mīlu, kura vēl joprojām nav viņas dzīvē ienākusi. Nav, bet reiz…

Otrais iemesls. “Bet draudzenei…”

Bet draudzenei dzīve kūsā. Tā ir pilna notikumu, krāšnu foto sociālajos tīklos un vīriešu “labam seksam”. Un viņa skatās uz jums tik jocīgi, ar līdzjūtību… Uz viņas dzīves fona jūs jūtaties pilnīga lauķe, iestigusi šajā klusajā, purvainajā ģimenes laimītē, ar ikvakara maltīti vienā un tajā pašā virtuvē un mazemocionālu seksu, jo, pirmkārt, jebkurā brīdī var ieskriet bērni, otrkārt, septiņu laulības gadu laikā jūs esat izmēģinājuši jau visas Kamasutras pozas un vispār, ziniet, viens otram tā krītat uz nerviem, ka reizēm jums labāk tīk vienkārši pagulēt blakus un paskatīties televizoru.

Starp citu, draudzenei sen vairs nav 30, viņa ir neprecējusies un bez bērniem. Un pēc “laba seksa” visbiežāk viņa aizmieg viena, nerunājot jau par pamošanos.

Bet aina tomēr ir piesaistoša.

Trešais iemesls. Vajadzība pēc piedzīvojumiem

Daudzām sievietēm vajadzība iemīlēties ir vajadzību pjedestāla galā. Kāds rakstnieks reiz teicis: “Ja man nebūtu, ko mīlēt, es iemīlētos durvju kliņķī!”

Iemīlēšanās pārdzīvojumi saistīti ar noteiktu hormonu izdalīšanos, tie ietekmē miegu, apetīti, atpūtu, darbu, attiecības ar draugiem, loģiku un, galu galā, veselo saprātu. Iemīlējusies sieviete kļūst jaunāka nevis pa dienām, bet pa stundām. Viņa ir gatava visu savu algas avansu iztērēt baltai veļai. Viņa gatava negulēt visu nakti un visu nākamo dienu būt uz kājām, tā, ka tikai nedaudz manāmi loki zem acīm ļaus nodot iepriekšējo laimi. Viņa ir gatava balsī dziedāt un smaidīt līdz ausīm pat riebīgajai kaimiņienei. Jo viņa šajā mirklī ir laimīga. Jo, kā teica Oskars Vailds, “Katrs laimīgs cilvēks ir labs, bet ne katrs labs cilvēks ir laimīgs”. Jo viņa ir gatava skūpstīt visu pasauli. Un šis stāvoklis pāriet ceturtajā iemeslā, bez kura nekādi.

Ceturtais iemesls. Vajadzība būt gribētai

Jā, jā. Ne mīlētai. Ne pieņemtai. Ne vajadzīgai. Ne labai. Ne vēl kaut kādai tādai, kā apraksta sievietes, aprakstot savu noslēpumā tīto kaislību piedzīvojumu, “pa kreisi” ejot.

Vajadzība būt gribētai. Punkts.

Kad pēdējo reizi vīrs jūs vēlējās tikpat kaislīgi kā mīļākais? Kad jūs teju “notiesāja ar cīm”? Kad skūpstīja jūs neprātīgi? Kad jūs ar vīru pēdējo reizi zaudējāt galvu, nospiežot liftā “Stop” pogu vai kaut kur mašīnā, nomaļā vietā? Kad jūs jutāties vienīgā un neatkārtojamā, pati skaistākā, iekārotākā, pat svarīgāka par futbolu pa televizoru? Ja nesen, tad jūsu vīram ir veicies un mīļākā jums nav.

Jo jums nav nepiepildītas vēlmes jeb piektā iemesla, pēc kā tiekties.

Piektais iemesls. Sajusties kā Sievietei

Visus augstākminētos iemeslus var reducēt uz vienu. Solis “pa kreisi” vizbiežāk dod iespēju sievietei sajusties kā Sievietei.
Nevis “Mīļā, kur ir manas zeķes”? Vai “Begemotiņ, nemeties uz saldumiem” vai “Mammīt, tētukiņš grib ēst”, bet – Sievietei. Skaistai. Vienīgajai. Iekārotai. Vērtīgai. Sadzirdētai. Mīlētai sievietei. Ne par velti pats satraucošākais, piesaistošākais jaukām dāmām ir tieši šīs ar noslēpumu tītās attiecības.

Un, lūk, kas vēl. No visām manis aptaujātajām sievietēm, neviena neteica, ka mīļākais būtu vajadzīgs, lai apmierinātu fiziskās vajadzības.

Un kā domājat jūs?

Avots: b17.ru

Autore: Aija Rutka

Simtiem ģimeņu gada laikā saskaras ar lielāko traģēdiju – mazuļa zaudēšanu. Jā, statistika patiesībā ir vienkārši graujoša. Saskaņā ar Nacionālā Veselības dienesta datiem, no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ Latvijā gadā vidēji pārtrūkst ap 3300 grūtniecību. Tas nozīmē, ka katra septītā astotā grūtniecība “izput”. Un tas notiek dažādu iemeslu dēļ – kāda sieviete piedzīvo spontāno, kāda tā dēvēto “missed” abortu, citai – mazuļa attīstība apstājusies vēlākā grūtniecības posmā, vēl citai mazulītis nesaprotamu iemeslu piedzimst nedzīvs vai mirst neilgi pēc lielās pasaules ieraudzīšanas.

Tad, kad tas notiek ar tevi, var šķist, ka esi vienīgā, taču tā nav. Daudzas mammas, kas zaudējušas mazuļus, atzinušas, ka tikt pāri šai nelaimei palīdzējis citu atbalsts, iedrošinājuma stāsti, ka iespējama arī dzīve “pēc”, tikai viss jāizsēro.

Tieši tādēļ, lai citām ģimenēm sniegtu atbalstu, pamudinājumu atkal celties un elpot, un dzīvot un smieties, portāla “Cālis” lasītāja Agneta Grudule bija gatava dalīties ar savu pieredzi. Viņa atzīst, ka tikai tagad, kad pagājuši pieci gadi pēc meitas zaudējuma, spēj skaļi par to runāt, un cer, ka daudzām viņas stāsts varētu kaut nedaudz palīdzēt. Tālāk lai runā pati Agneta:

“Esam pavisam vienkārša ģimene. Bez slaveniem radiniekiem, bez lieliem īpašumiem un bez lielām prasībām pret dzīvi. Iepazināmies pavisam jauni un traki kādā no Rīgas naktsklubiem. Pēc diviem gadiem jau bijām precējušies. Jau kāzās daļa no viesiem domāja, ka mūsu kopā būšanas iemesls ir jauna dzīvība. Taču tas, kas mūs vieno, bija un ir mīlestība. Varbūt bijām pārāk jauni, bet nekad neesam sapņojuši par konkrētu ģimenes modeli – labs darbs, māja, noteikts skaits bērnu utt. Viss it kā notika pats no sevis.

Iespējams, tieši tādēļ bērni pie mums nāca tad, kad paši to vēlējās. Vecākā meita pieteicās trīs gadus pēc kāzām tieši tad, kad vīrs bija devies militārā misijā uz Irāku. Vēl pēc diviem gadiem pieteicās otra meita. Arī tas notika mirklī, kad it kā šķita, ka vēl nav laiks otram bērniņam, neplānoti un negaidīti, taču uzstājīgi.

Par trešo bērniņu ģimenē bijām runājuši, bet visu laiku pa vidu šīm domām bija šaubas – varbūt vēl ne tagad, varbūt vēl nogaidīt. Taču bērniņš pieteicās, nejautājot mūsu plānus.

Trešā – liktenīgā grūtniecība

Lai gan kopš iepriekšējās grūtniecības bija pagājuši pieci gadi, trešā grūtniecība bija tiešām grūtāka. Jau pirmajā skrīningā uzzinājām, ka gaidāma meitiņa. To, protams, saku, balstoties uz pieredzēto, bet šķiet, ka viņa jau no paša sākuma rāvās no mums prom. Piedzīvoju nopietnu asiņošanu 9. grūtniecības nedēļā, pēc tam mēnesi gulēju mājās, ik pa laikam periodiski atkal bija nelielas asiņošanas un katru reizi pēc tam skrēju uz sonogrāfiju ar bailēm, vai viss vēl ir kārtībā.

Ap 20. nedēļu uzzinājām, ka mazulim ir iespējama problēma ar gremošanas sistēmu, kas konkrēti apstiprinājās ap 30. nedēļu. Meitiņai bija sašaurinājums zarnās, kas neļāva izvadīt kuņģa saturu. Uzzinot šo, es ļoti sašļuku, bet ārstiem bija konkrēts rīcības plāns – mani nomierināja, ka nepieciešama operācija neilgi pēc mazuļa dzimšanas, tiku nosūtīta uz papildu pārbaudēm, lai laicīgi sagatavotos šai operācijai, kas pēc būtības nebija sarežģīta.

Sākoties dekrētam, biju nolēmusi pievērsties mazuļa lietu iegādei, taču biju ļoti nogurusi. Centos būt pozitīva, taču ik pa laikam bija jādomā, jāuztraucas par gaidāmo. Visu vēl grūtāku darīja tas, ka placenta bija ļoti zemu, man bija noteikts miera režīms.

Kādu rītu pamodos ar tekošiem ūdeņiem. Aizskrējām uz slimnīcu, uzkavējos tur gandrīz nedēļu, bet tā arī netika gūts apstiprinājums, ka tiešām tek augļa ūdeņi. Vēl pēc pāris dienām naktī pamodos ar asiņošanu. Atkal slimnīca. Šoreiz saņēmu potes mazuļa plaušu attīstībai un biju izmisusi un nobijusies.

Steidzās – gan piedzimt, gan aiziet… Un pasaule sabruka

‘Es tikai truli eksistēju, un notikušā cena bija pārāk augsta’– Agnetas sajūtas pēc meitiņas zaudēšanas Foto: Shutterstock
Mazā tomēr steidzās. Viņa piedzima ar akūtu ķeizargriezienu 33. grūtniecības nedēļā. Plānoto operāciju veica otrajā viņas dzīves dienā un tās pašas dienas vakarā viņa vienkārši aizgāja… Operācija bija veiksmīga, problēma patiešām nebija ķirurģiski sarežģīta, bet mana mazā meitiņa negribēja cīnīties, viņa klusi un mierīgi aizgāja.

Tajā laikā vēl atrados dzemdību iestādē. Vakarā zvanīju uz slimnīcu, lai apjautātos māsiņām, kā klājas manai dūdiņai, un ļoti uzvilkos, jo ilgstoši neviens neatbildēja uz zvaniem. Zvanīju vairākas reizes ļoti uzstājīgi, bet atbildes nebija. Izrādās, tajā laikā viņi bija reanimējuši manu bērnu.

Visa pasaules sabruka vienā mirklī. Cerības, kas mūs spārnoja divas dienas, izplēnēja kā nebijušas. Tikai tumsa. Un milzīgas sāpes. Viens no pirmajiem jautājumiem, kas atnāca, bija – kāpēc tieši ar mani tā notika? Atceros, ka gulēju ar neko neredzošām acīm veroties tālumā, un domāju, ka es laikam kaut ko baisu esmu nodarījusi, ja man jāpiedzīvo kaut kas tik smags. Un mēģināju saprast, atcerēties, kāds varētu būt bijis mans nodarījums. Vēl es domāju un nespēju saprast, kā vispār ir iespējams dzīvot tālāk, kā var ēst, gulēt, kā iespējams kaut ko domāt par nākotni – kā?

Tiešām uzskatu, ka cilvēka prātam piemīt apbrīnojama spēja pasargāt savu īpašnieku. Lai kā es gribētu atcerēties savu bērnu, viņas izskatu, savas sajūtas, es sākumā to nespēju. Es tikai truli eksistēju. Pirmās dienas galvenais mērķis bija pienācīgi apglabāt mazuli. Visu laiku domāju par to, kur viņa ir, gribējās viņai un mums dot mieru.

Nepietiekams miegs parasti tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ rodas tā sauktie “maisiņi” zem acīm. Taču bez noguruma un negulētām naktīm to spēj ietekmēt arī citi apstākļi. Kāpēc veidojas šie “maisiņi”, kā no tiem pēc iespējas ātrāk un efektīvāk atbrīvoties, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

“Pirmā palīdzība” ātram rezultātam

Ja acu pietūkumu izraisījusi negulēta nakts, par “pirmo palīdzību” var kalpot tautas metode – melnās vai zaļās tējas maisiņu kompreses. Tējā esošās dabiskās miecvielas (tannīni) palīdz sašaurināt asinsvadus, kas mazina pietūkumu ap acīm, savukārt, tējā esošais kofeīns uzlabos vielmaiņu audos ap acīm. Tējas maisiņus pirms atdzesēšanas ir jātur karstā ūdenī 15 līdz 20 minūtes. Līdzīgs efekts ir arī ledusskapī atvēsinātām karotēm, kuras no rīta var pielikt pie katras acs, lai noņemtu tūsku. Pampumu iespējams mazināt izvēloties arī pareizu gulēšanas pozu. Galvai ir jābūt nedaudz paceltai, ko vari panākt, izmantojot divus spilvenus. Tie nodrošinās balstu galvai un palīdzēs izvairīties no šķidruma uzkrāšanās zem acīm.

Gēls – tonizētai ādai

Ātrs un efektīvs palīgs var būt arī gēls, kas paredzēts ādai ap acīm. Ja domā, ka no rīta pamodīsies ar pietūkušām acīm, pirms miega ledusskapī ieliec gēlu, kas paredzēts tūskas mazināšanai. No rīta gēlu nedaudz atvēsini un ar apļveida kustībām maigi iemasē ādā. Masāža veicinās asins cirkulāciju un ļaus gēlam labāk iesūkties ādā. Gēls nomierinās ādu un mazinās pampumu. Aptiekās ir pieejamas arī maskas un atvēsinoši acu aizsegi, kas nakts laikā rūpējas par acu zonu. Par sev piemērotāko acu kopšanas līdzekli noteikti konsultējies ar farmaceitu vai dermatologu.

Pārbaudi savas dekoratīvās kosmētikas saturu

Nepiemērotas dekoratīvās kosmētikas lietošana var izraisīt alerģisku reakciju, tāpēc ir ļoti būtiski pārliecināties, vai kosmētika nesatur alergēnus, kas var izraisīt pampumu. Tūsku zem acīm var radīt arī pirms miega nenotīrīta vai pavirši notīrīta kosmētika. Lai būtu pārliecība, ka dekoratīvo kosmētiku esi notīrījusi pilnībā, ieteicams to darīt ar dermatoloģiski pārbaudītu attīrošu līdzekli.

Izvērtē patērētā sāls daudzumu

Arī dehidrēts organisms veicina pietūkumu un pampumu zem acīm. Tādēļ ikdienā pārliecinies, ka patērē pietiekamu ūdens daudzumu, kas no organisma izvada uzkrājušos sāļus. Nātriju jeb sāli saturoši ēdieni jo īpaši veicina pampumu, tāpat arī alkohola lietošana un smēķēšana. Lai šie faktori neietekmētu ādu ap acīm un pampuma rašanos, pāris stundas pirms miega ieteicams izvairīties no ēšanas, dzeršanas, kā arī smēķēšanas. Savukārt no nātrija bagātinātiem ēdieniem vēlams atteikties pavisam vai tos lietot ļoti ierobežotā daudzumā.

Pārliecinies par savu veselības stāvokli

Gadījumā, ja tūska zem acīm novērojama ne tikai pēc pamošanās, bet arī ikdienā, nepieciešama konsultācija pie speciālista, lai noskaidrotu, vai nav problēmas ar vairogdziedzeri vai nierēm. Acu pietūkumu var izraisīt arī infekcijas un dažāda veida alerģiskas reakcijas, tāpat vainojamas var būt arī hormonālas izmaiņas. Ja izjūti diskomfortu, vērsies pēc padoma pie farmaceita vai ārsta.