Februāris ir viens no tiem ziemas mēnešiem, kad ir vislielākā iespēja saķert kādu slimību, – daudziem ir novājināta imūnsistēma, bet vīrusi un baktērijas teju virmo gaisā. Starp šīm kaitēm ir arī kaitinošās aukstumpumpas, kas ziemā un pavasarī nav nekāds retums.

Neslimo tikai retais

Aukstumpumpas pazīst gandrīz ikviens, tikai retajam dzīves laikā izdodas izvairīties no šiem nepatīkamajiem, sāpīgajiem pūslīšiem. Lai gan tā nav nekāda mirstamā kaite, tā ir ļoti nepatīkama un arī bojā izskatu – nudien ir nepievilcīgas, turklāt nemitīgi niez vai sāp. Aukstumpumpas izraisa I tipa herpesvīruss – tātad, ja tas ir vīruss, tas ir arī lipīgs. Bērni šo vīrusu parasti iegūst no vecākiem vai vecvecākiem, kas, samīļojot vai sabučojot savu atvasīti, negribot nodod bērnam infekciju.

Herpesvīruss sākotnēji iekļūst caur ādu – tās mikroplaisās, bet pēc tam aizceļo līdz ādas šūnām, tad uz nervu galiem un caur tiem nonāk nervu ganglijos, kur apmetas uz dzīvi. Tiklīdz vīruss ir ieperinājies nervu ganglijos, tas organismā paliek uz mūžu. Protams, to var ārstēt, bet izārstēšanās iespēja procentuāli ir neliela.

Veselam cilvēkam herpesvīruss mājo ganglijos, taču īpaši netraucē. Tiklīdz rodas kādas straujas temperatūras maiņas, pārāk liels ultravioletais starojums, pārkaršana pirtī, sagurums lidojumā, intensīvākas mēnešreizes vai kāda cita veida slodze imūnsistēmai, herpesvīruss aktivizējas, parasti izsitas uz sejas: uz lūpām vai ap degunu. Tautā dēvētās aukstumpumpas visai viegli var apārstēt.

Taču šim vīrusam ir vēl citi tipi, kas var atstāt nopietnākas sekas.

Herpes piecas stadijas

Aukstumpumpas uzmetas ļoti strauji – reizēm jau dažās stundās parādās niezoša pūtīte. Sākuma stadijā tā ir niezoša, sāpīga, pulsējoša sajūta vienā lūpas punktā vai kādā citā sejas vai ķermeņa vietā, bet jau pēc dažām stundām vai diennakts ir pamanāma pumpa. Kopumā herpes attīstību var iedalīt piecās stadijās, un tās ilgst 7–10 dienas, ja neār-stējas ar kādiem medikamentiem, ziedēm vai plāksteriem.

Pirmā stadija ir ādas niezēšana un pumpas parādīšanās – tad vēl var paspēt pārtraukt aukstumpumpas attīstību vai saīsināt tās uzliesmojuma laiku ar medikamentiem. Ja pumpai tiek ļauts attīstīties, jau pēc dienas vai divām seko II stadija – parādās ar šķidrumu pildīti pūslīši, bet āda ir apsārtusi. Dažas dienas pēc pūslīšu parādīšanās seko III stadija, kad tie pārplīst un lēnām sākas dzīšanas process. Ceturtajā stadijā izveidojas dzeltenīga vai brūna krevele, bet pēdējā – piektajā – stadijā šī krevele nokrīt, un āda sadzīst.

Spiest ir bīstami!

Lielākā kļūda, ko mēdzam pieļaut, ir aukstumpumpu spiešana. Nereti tā vien gribas šo niezošo pūslīti pakasīt, pārplēst un izspiest šķidrumu. Tomēr būs vien jāsaņemas un jāpretojas šai vēlmei – aizskart aukstumpumpu pūslīšus ir bīstami, jo šķidrums tajos ir pilns vīrusu, līdz ar to ļoti infekciozs – tas viegli var pāriet uz citām ķermeņa vietām vai inficēt apkārtējos. Pēc pūslīša pārplēšanas pušumā var pievienoties baktērijas, kas dzīvo uz ādas. Šo baktēriju dēļ aukstumpumpa dzīst ilgāk vai sāk izplesties un izraisa nopietnāku iekaisumu.

Tā vietā, lai spiestu aukstumpumpu, jāiegādājas speciālas pretvīrusu ziedes, antibakteriāli krēmi vai geli pret herpēm vai jāizmēģina tradicionālās metodes – mazināt niezi ar ledusgabaliņa kompresi vai uzsmērēt alvejas gelu.

Ja aukstumpumpa ir liela un izraisa neizturamu niezi, jāodas pie ģimenes ārsta vai dermatologa, kas izrakstīs recepšu medikamentus vīrusa ārstēšanai. Pret spēcīgām sāpēm palīdzēs arī ibuprofēnu vai paracetamolu saturoši medikamenti. Savukārt, lai herpes neietu plašumā un neapdraudētu tuviniekus, uz tām vērts uzlikt speciālus gela aplikatorus vai plāksterus, ko var iegādāties aptiekās un lielveikalos.

Kādam nieks, citam – trauksme

Pārsvarā herpes parādās gadā reizi vai divas – tas ir normāli, un ar to var sadzīvot. Taču reizēm herpesvīruss izraisa smagas komplikācijas, kas liecina par novājinātu imūnsistēmu. Dažiem šī pumpas uzmetas reizi mēnesī, kas jau norāda uz kādu veselības problēmu. Tādā gadījumā jādodas pie ģimenes ārsta vai infektologa un jāmeklē cēlonis, kāpēc vīruss tik bieži par sevi atgādina.

Herpesvīruss var būt bīstams tiem, kas slimo ar dažādām imūndeficīta slimībām, piemēram, HIV vai AIDS, hroniskām slimībām, alerģijām, atopisko dermatītu, lieto kādus spēcīgus medikamentus vai ir izgājuši ķīmijterapiju. Ļoti smagos gadījumos herpesvīruss var izraisīt acu iekaisumus, herpes-encefalītu, sepsi, deguna rinītu, meningītu un citas smagas slimības. Tāpēc riska grupu pacientiem ieteicams īpaši uzmanīties no kontakta ar tuviniekiem, kam manāma šī pūtīte, bet, tiklīdz tā uzmetas pašam, nekavējoties jādodas pie ārsta. Arī grūtniecēm un zīdaiņiem šis vīruss var būt bīstams, tāpēc gan jaunajām māmiņām, gan slimniekiem herpes uzliesmojuma brīdī jāievēro distance. Sievietēm, kurām bieži atkārtojas herpesvīruss, grūtniecības un zīdīšanas periodā vēlams lietot imūnsistēmu stiprinošus preparātus, piemēram, enzīmus.

Stiprini imūnsistēmu!

Pasargāt sevi no herpes nav nemaz tik sarežģīti – šis vīruss pārsvarā aktivizējas, ja notiek kādas straujas imūnsistēmas svārstības, bet, tiklīdz imunitāte ir stabila, herpesvīruss dzīvo mierā. Tas nozīmē, ka vislabāk tam pretoties palīdzēs imūnsistēmas stiprināšana – ar pašas vai mammas gatavotiem ievārījumiem, tumšajā laikā lietojot uztura bagātinātājus ar C vitamīnu, norūdoties, pavadot laiku ārā un pievēršoties veselīgam uzturam un dzīvesveidam. Ja saķerta vai nesen izslimota gripa, angīna vai vienkārši iesnas, neaizmirsti par uztura bagātinātājiem un C vitamīnu saturošiem augļiem, piemēram, citroniem, apelsīniem vai greipfrūtiem. Tieši slimošana un antibiotiku lietošana sašūpo imūnsistēmu, un aukstumpumpas metas kā mušas, tādēļ papildus ārsta ieteiktajai ārstēšanai stiprini savu imūnsistēmu.

Arī pārlieku liels stress mēdz izraisīt herpes – uztraukums var iedragāt imūnsistēmu, tāpēc spriedzes pilnos brīžos jācenšas saglabāt mieru, meditēt vai nodoties fiziskajām aktivitātēm. Lielisks palīgs ir ūdens – dienā būtu jāizdzer vismaz pusotra litra ūdens. Raugi, lai arī lūpas būtu mitrinātas, tāpēc ikdienā lieto lūpu balzamu. Ja herpes metas samērā bieži, aptiekās var iegādāties speciālus lūpu zīmuļus, kas neļauj herpesvīrusam veidot pumpiņas. Savukārt, kad dodies sauļoties, izmanto lūpu balzamus ar 15 vai 30 SPF.

Aukstumpumpas var provocēt arī dažādas sejas vai mutes procedūras, piemēram, pēc zobārsta vai higiēnista apmeklējuma, lūpu permanentā krāsojuma uzlikšanas, tetovēšanās vai sejas lāzerprocedūrām. Ja herpesvīruss uzliesmo bieži, arī pēc šādām procedūrām ieteicams lietot kādus medikamentus iekšķīgi, tos ieteiks ārsts.

Atpazīsti aukstumpumpu!

Aukstumpumpa parasti parādās uz lūpas, lūpu līnijas, lūpu kaktiņos vai ap degunu. Retākos gadījumos herpesvīrusa izraisīti izsitumi var parādīties citās ķermeņa vietās, piemēram, jostasvietā, uz sēžas, sānos, uz dzimumorgāniem vai augšstilbiem – šos izsitumus izraisa II tipa herpesvīruss. Vēl pastāv tāds herpesvīruss, ko dēvē par herpes zoster un tautas valodā sauc par jostas rozi. Tas ir hepesvīrusa paveids, kas paliek nervu ganglijos pēc bērnībā izslimotām vējbakām. Tad dzīves laikā vīrusa izraisīti izsitumi parādās vietās, kur savulaik bijušas vējbakas – būtībā jebkurā ķermeņa vietā. Aukstumpumpām raksturīgs niezošs apsārtums ar pūslīšiem, kas pildīti ar šķidrumu. Jāatceras, ka šis pūslīšu šķidrums ir īsts vīrusu koncentrāts – tieši ar šo izdalījumu herpesvīrusu tālāk nododam citiem.

Ņem vērā! Imūnsistēmu pavājina pārsalšana, pārkaršana un pārsauļošanās gan saulē, gan solārijā.

Ja tev ir aukstumpumpa, ielāgo šos ieteikumus! 

* Ēd vēsus un mīkstus ēdienus, bet izvairies no skābiem un sāļiem pārtikas produktiem, kas varētu kairināt aukstumpumpu.

* Izmanto antiseptisku mutes mazgājamo līdzekli, ja zobu tīrīšana ar zobu suku sagādā sāpes.

* Rūpīgi nomazgā rokas ar ziepēm pirms un pēc aukstumpumpu krēma uzklāšanas. Vislabāk krēmu pret herpesvīrusu uzklāt ar vates kociņu.

* Nekādā gadījumā neberzē aukstumpumpu – arī krēma uzklāšanas laikā ne. Tā vietā krēmu herpes skartajā reģionā viegli iepliķē.

* Izmanto lūpu balzamu ar saules aizsargkfunkciju arī tad, kad aukstumpumpa nav uzmetusies.

* Lielu sāpju un pietūkuma gadījumā liec lietā pretsāpju zāles.

* Dzer daudz šķidruma, lai izvairītos no dehidratācijas – aukstumpumpām patīk sausas lūpas un izslāpis organisms.

* Neļauj citiem izmantot savu lūpu balzamu, lūpu krāsu vai spīdumu. Vīrusa laikā vēlams nodalīt savus galda piederumus un traukus. Pēc izveseļošanās šos piederumus dezinficē verdošā ūdenī.

* Izvairies no skūpstīšanās un apskāvieniem – tu taču nevēlies citus aplipināt. Atturies no orālā seksa, arī ja herpes ir partnerim.

Sargā acis!

Tiklīdz uz lūpas parādījusies aukstumpumpa, neaiztiec to! Arī pēc krēmu vai citu medikamentu uzklāšanas rūpīgi nomazgā rokas. Herpesvīruss var nonākt jebkurā ķermeņa vietā, taču visvairāk tam patīk tādas ķermeņa daļas, kur ir mitra vide, piemēram, mute, deguns, dzimumorgāni un arī acis. Ja herpesvīruss nonāk acīs, var izveidoties iekaisums, ko sauc par okulārajām herpēm – vīruss uzbrūk radzenei jeb acs caurspīdīgajai virskārtai un var izraisīt radzenes aklumu. Tiklīdz herpesvīrusa uzliesmojuma laikā acis apsarkst, ir sāpīgas vai redze vienā no acīm vai abās pēkšņi kļūst miglaina, nekavējoties jādodas pie acu ārsta. Īpaša piesardzība jāievēro, ja aukstumpumpa uzmetusiem mazam bērnam – reizēm bērni mēdz tās bakstīt, nemazgā rokas un paberzē acis.

Mūsu eksperte Linda Kapteine, Veselības centra 4 dematoveneroloģe

Martā daba mostas no ziemas miega. Kur ņemt vitamīnus, spēku un enerģiju, lai uzveiktu pavasara nogurumu? Viskoncentrētākajā veidā vitamīni pašlaik ir sēkliņu un graudu dīgstos. Laiks palodzi pārvēst par vitamīnu oāzi!

Dārzeņos pavasarī vitamīnu kļūst arvien mazāk, lielveikalu augļos, kas lielākoties novākti negatavi un transportēti no tālām zemēm, to arī nav daudz, bet auga sēkliņā koncentrējies viss spēks un enerģija. Dīgstos ir vitamīni, minerālvielas, aminoskābes, enzīmi un hlorofils. Diedzējumi palīdz radīt sārmainu vidi organismā, kas ir svarīgi, lai tas funkcionētu veselības režīmā. Regulāri lietojot, nostiprinās imūnsistēma, tiek aktivizēti vielmaiņas procesi organismā, stabilizēta nervu sistēma, un palielinās enerģijas krājumi.

Kuru sēkliņu?

Diedzēšanai var izmantot:

• graudus – miežus, rudzus, kviešus, auzas, griķus;

• pākšaugus – Ķīnas pupiņas, dzeltenos un turku zirņus, lēcas;

• sēkliņas – lucernu, bietes, sinepes, kressalātus, saulespuķes, redīsus, rutkus, sīpolus, brokoļus, kāpostus u.c.

Visvieglāk var izdiedzēt redīsu sēkliņas, kviešu graudus un Ķīnas pupiņas. Ja nav pieredzes, ieteicams sākt tieši ar šīm pieticīgākajām, kas sadīgst 2–3 dienu laikā.

Ideāli ir bioloģiski audzētie graudi un sēklas, ko organisms asimilē visvieglāk. Bioloģisko produktu veikaliņos dažādas sēkliņas un graudi piedāvāti plašā klāstā, lai gan lētāk tos iegādāties bioloģiskajās saimniecībās, lauku tirdziņos vai gadatirgos. Ja rūpīgi meklē, teju katrā novadā var atrast saimniecību, kas produktus audzē dabai un cilvēkam draudzīgā veidā. Nekādā gadījumā nedrīkst diedzēt kodinātas vai citādi ķīmiski apstrādātas sēklas, jo pastāv risks smagi saindēties. Sēklu veikalos jāmeklē speciālas diedzēšanai paredzētās sēklas.

Diedzē droši

Diedzēšana notiek mitrumā un siltumā, kas ir ideāla vide dažādiem mikroorganismiem. Ja diedzē nekvalitatīvus graudus un sēklas vai rīkojas nepareizi, pastāv neliels saindēšanās risks. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem – graudi un sēklas no rīta un vakarā caurdurī jānoskalo zem tekoša ūdens. Ja lieto marlīti, tā jāizskalo. Savukārt uz graudiem vai sēklām uzklātais papīra dvielis reizi diennaktī jānomaina. Otrs apstāklis – telpas temperatūra. Vēsumā dīgst lēnāk un diedzējamais materiāls var pelēt. Optimāla ir +22..+24 °C temperatūra. Pirms ēšanas diedzējums jāpasmaržo – smaržai jābūt patīkamai, svaigai, graudi un sēklas nedrīkst būt sasmakuši, pelējuši, gļotaini vai, nedaudz saspiežot, izšķīst.

Dīgstošas sēklas nedrīkst novietot tiešos saules staros vai pie radiatoriem (tad sēklas iekalst). Savukārt izdīgušas sēklas un graudus glabā ledusskapī – aukstums apstādina augšanas procesu, un tos droši var uzglabāt pat četras dienas.

Garšas palete

Katrai sēkliņai un graudam ir mazliet atšķirīgs diedzēšanas ilgums un izmantojums, jo garšas nianses būtiski atšķiras. Labāk vienam ēdienam nepievienot daudz dažādu sēkliņu, bet izbaudīt katra diedzējuma unikālo garšu.

Kviešu graudi ir vienīgie, kurus izmanto arī pie saldajiem ēdieniem. Tos var izdiedzēt visātrāk – pirmie asniņi parādās jau otrajā dienā. Dīgstus var pievienot gan kefīram, gan augļu un dārzeņu salātiem, gan gaļas ēdieniem. Rudzi un mieži lielākoties dīgst divreiz ilgāk, tie labi garšo pie pupiņu un dārzeņu salātiem. Graudi jāliek plānā kārtiņā, citādi tie sasmok. No izdiedzētiem miežiem gatavo zaļos kokteiļus, tie labi noder organisma atveseļošanai pēc ilgstošas slimības. Jāņem vērā, ka miežu un auzu graudiem ir cieti apvalki, tāpēc tos pirms lietošanas der samalt.

Redīsu sēklas var izdiedzēt viegli un ir ēdamas jau pēc pāris diennaktīm, bet divus centimetrus gari asniņi jāgaida četras dienas. Var diedzēt lielāku daudzumu redīsu sēklu un ēst pakāpeniski – sākumā būs mazi asniņi, vēlāk jau gari dīgsti. Tās labi iederas pie biezpiena ar krējumu un lociņiem, lapu salātos, uz sviestmaizes. Šīm sēkliņām ir pikanta, nedaudz asa garša.

Sinepju, sīpolu, rutku, lucernas un kressalātu sēklas ir ļoti sīkas, tāpēc jāmērcē vien 3–4 stundas un pēc tam jāuzklāj marlīte vai papīra dvielis. Šo sēkliņu diedzēšana ir mazliet piņķerīga, jo tās mēdz ieaugt marlītē vai pielipt pie papīra dvieļa, turklāt ātri izkalst, tāpēc jāraugās, lai vienmēr būtu pietiekams mitrums. Sēkliņas ir pikantas, piemērotas aukstajām zupām, marinādēm, ceptas zivs un gaļas pildījumiem. Diedzētiem kressalātiem ir ļoti specifiska garša, tāpēc pievieno vien pāris šķipsniņu, toties šīs sēkliņas izdīgst 36 stundu laikā (piemēram, lucernai vajadzīgas 3–4 dienas). Lietojot kressalātu dīgstus, jāņem vērā, ka kātiņiem ir sīvāka, lapiņām – maigāka garša.

No pākšaugiem visātrāk dīgst Ķīnas pupiņas un lēcas – izmērcētās sēklas siltā telpā sadīgst 36 stundās. Dzeltenie un turku zirņi dīgst vismaz 3–4 diennaktis. Pākšaugus vajag rūpīgi regulāri skalot, jo tie drīz vien kļūst glumi un sasmok. Lietojot uzturā, jāuzmanās, jo gremošanas traktā var veidoties gāzes un nepatīkami sastrēgumi. Diedzētus pākšaugus ieteicams mazliet patvaicēt, bet tiem nav jābūt pilnībā mīkstiem. Diedzēti pākšaugi labi iederas biešu salātos un dārzeņu zupās.

Biešu sēkliņas prasa pacietību, turklāt pati sēkliņa ir liela un cieta, bet asniņš – tievs un mazs. Šīs sēklas vislabāk izmantot dīgstiem (kad parādās asniņi, ber uz augsnes un mazliet piespiež). Jaunajām, maigajām lapiņām ir sald­skāba, nedaudz pikanta garša. Aptuveni 7–8 dienās no biešu sēkliņas izaug 5 cm gari asniņi. Arī kāpostu sēklas dīgst 5–6 dienas, dīgstiem ir viegli pikanta garša.

Rukolai ir ļoti sīkas, plakanas sēkliņas. Tās labāk izmantot dīgstu griešanai – jau pēc nedēļas kastīte ir pilna ar zaļām, maigām lapiņām, ko var likt pie visu veidu salātiem, zupām un sautējumiem. Ļoti viegli audzējamas, tikai augsnei jāuzklāj plēve, lai neizžūst. Šīs sēklas nevajag mērcēt, jo kļūst glumas. Garšīgi, sulīgi, ar maigu garšu ir brokoļu dīgsti. Tos audzē tāpat kā biešu un rukolas dīgstus un var griezt jau pēc nedēļas.

Diedzēt griķus ir mazliet grūtāk, jo tie ātri sasmok. Tāpat iesācējiem nav ieteicams diedzēt linsēklas, jo tās kļūst glumas.

Ļoti gardas ir diedzētas saulespuķu sēkliņas un dīgsti.

Iedomājies, ka pamosties brīnišķīgā saulainā rītā, pa debesīm peld balti pūku mākoņi, tev sejā ir smaids, jo šodien nekur nav jāsteidzas un ilgi gaidītā brīvdiena tikko kā sākusies. Pēkšņi pie durvīm zvana. Kāds pārsteigums! Uz sliekšņa stāv divi dzīvnieki – vēstneši un katram no tiem ir tev kāds pareģojums. Viens no tiem paredz tev laimi un veiksmi, bet otrs – bēdas un nelaimi. Izvēlies divus sarakstā esošos dzīvniekus un pasaki, kurš no tiem atnesa labo vēsti un kurš – slikto:

1. Suns
2. Tīģeris
3. Papagailis
4. Aita
5. Bruņurupucis

Testa atslēga:

Mūsu nākotne lielā mērā atkarīga no partnera izvēles attiecībās. Katrs iepriekš minētais dzīvnieks zemapziņas līmenī saistīts ar noteiktām cilvēku īpašībām. Tieši tāpēc šis tests tik precīzi pateiks, kādas īpašības tev pretējā dzimumā patīk un kuras, gluži pretēji, iedveš nemieru un atgrūž.

Suns

Ja šis pastnieks atnesa labas ziņas, tad pretējā dzimumā visvairāk tevi piesaista uzticība, pieķeršanās, tas, ka uz partneri var paļauties un viņa spēja dāvāt tev daudz mīlestības.

Ja suns atnesa vēsti par nepatikšanām – tev nepatīk tie, kuri ir atkarīgi no citu viedokļa, visādā veidā cenšas izpatikt un iepatikties visiem.

Tīģeris

Laba prognoze – tev patīk pašpārliecināti, valdonīgi cilvēki, kuri cenšas sasniegt visas iespējamās virsotnes.

Sliktas ziņas – tevi baida jau doma par to, ka blakus varētu būt despotisks, augstprātīgs tirāns, kurš uzskatīs, ka viņam vienmēr taisnība. Viņš ir iedomīgs un dusmotos pie mazākā mēģinājuma viņam ko aizrādīt vai lūgt palīdzību mājas darbos.

Papagailis

Ja putns atnesa labas ziņas, tas nozīmē, ka tev patīk tie, kam pēc vārda kabatā nav jāmeklē, ir laba humora izjūta, ienīst garlaicību un vienmuļību.

Ja atnesa sliktas ziņas – sliņķi, slaisti, tie, kas bez apstājas pļāpā par niekiem tev izraisa akūtu alerģiju un skumjas.

Aita

Labas ziņas – labsirdīgs, gādīgs, maigs un sirsnīgs cilvēks – tieši tāds tev patiešām nepieciešams.
Prognozē nepatikšanas – garlaicīgs mājās sēdētājs, kuru interesē tikai vakariņas un biedē jebkādas izmaiņas – tavs ļaunākais murgs.

Bruņurupucis

Ja viņš atnesa vēsti par panākumiem – tevi piesaista uzticami, nopietni cilvēki, uz kuriem var paļauties. Par šiem cilvēkiem saka: “Es aiz viņa esmu kā aiz akmens sienas.”

Ja rāpulis atnesa jaunumus par problēmām, tevi visvairāk kaitina gausi un lēni domājoši čammas, kuriem anekdote jāpastāsta trīs reizes, lai viņu sejā parādītos smaida atblāzma.

Avots: style.news.am

Pēc e-veselības ieviešanas divi no trīs ārstiem spiesti strādāt ilgāk, un šī iemesla dēļ palielinājies ģimenes ārstu darba laiks, šonedēļ Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) biedru sapulcē sacīja asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Biedru sapulcē virkne ģimenes ārstu norādīja uz daudz un dažādām problēmām, ar kurām saskārušies, lietojot e-veselības sistēmu, turklāt kādam ārstam pat nācies pārkāpt likumu, lai noslēgtu darbnespējas lapu.

Par problēmām ar e-darbnespējas lapu sākšanu, noslēgšanu un pagarināšanu sapulcē informēja virkne ģimenes ārstu. Viena no problēmām – pacientam nevar vienlaicīgi būt atvērt vairākas darbnespējas lapas. Tas vairumam ārstu sagādā problēmas, turklāt arī deaktivizēta atvērta nespējas lapa liedz iespēju izrakstīt vēl vienu.

Ģimenes ārsti informēja, ka joprojām no e-darbnespējas lapām nav izņemtas diagnozes. Ja grozījumi stājušies spēkā no 1.marta, tad e-veselības sistēmā šo ailīti joprojām ģimenes ārstam ir jāizpilda. Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Linda Freimane gan ģimenes ārstiem apsolīja, ka tuvākajā laikā šī nepilnība tikšot novērsta.

Virkni problēmu ģimenes ārstiem sagādā arī e-recepšu izrakstīšana, un viena no problēmām saistīta ar to, ka zāļu saraksts e-veselības sistēmā esot nepilnīgs, turklāt neesot iespējams redzēt devas vai to cik tablešu ir vienā iepakojumā, kas ģimenes ārstiem ir ļoti būtiski. NVD pārstāve aicināja mediķus informēt par sistēmā neesošajiem medikamentiem, lai sarakstu varētu papildināt, turklāt medikamentu devu jautājums tikšot atrisināts tuvāko divu nedēļu laikā.

Vienlaikus kāda ārste pauda neizpratni par to, ka, ja sistēmas nepilnības gadījumā notiek kāda kļūda, kā rezultātā jāanulē recepte, pie anulācijas jānorāda, ka tā ir ārsta kļūda, jo nepastāvot variants – “sistēmas nepilnība”.

Kāda ģimenes ārste stāstīja arī par savu pieredzi ar jauno e-veselības funkcionalitāti – e-nosūtījumu. Viņai nosūtījuma izrakstīšana izdevās diezgan ātri, tomēr ārstus satrauca fakts, ka dokumentu pievienošana un citas darbības, kas jāveic, nosūtot pacientu pie cita speciālista, atkal e-veselības sistēmā prasīs pārāk ilgu laiku.

Vienlaikus kāds ģimenes ārsts norādīja uz e-receptes izrakstīšanas nepilnībām, kuras rodas ģimenes ārsta aizvietošanas laikā. Ja kādreiz ārsts, kurš aizvietoja citu ārstu, varēja izrakstīt receptes uz aizvietojamā ārsta receptēm, tad tagad kompensējamo medikamentu kvotas tiek ņemtas nost ārstam, kurš aizvieto.

Tāpat kādam ģimenes ārstam bijušas problēmas ar pieslēgšanos e-veselības portālam ar interneta pārlūkprogrammu “Safari”, šis ģimenes ārsts pieslēdzās sistēmai un tad ik pa laikam viņš no sistēmas tika atvienots. Freimane aicināja šo ārstu piezvanīt atbalsta dienestam, lai atrisinātu šo jautājumu.

Ģimenes ārsti arī norādīja uz to, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) nepietiekoši informē sabiedrību, kā rezultātā ģimenes ārstiem savu vizītes laiku nākas tērēt stāstot, kā iespējams aptiekā izņemt recepti sev, kādi dokumenti nepieciešami, lai izņemtu recepti sev, un kādas darbības jāveic, lai recepti varētu izņemt savam bērnam, kaimiņam vai citam cilvēkam.

Vīrietis noķēra zelta zivtiņu un vēlējās: – Vienmēr gribu beigt reizē ar savu sievu!

Nedēļu vēlāk viņš atnāca atkal un lūdza vēlēšanos atcelt.

– Es vairs to nevaru izturēt! Iedomājies – stāvu rindā pēc alus un pēkšņi jūtu, ka es beidzu!

Labs padoms meitenēm par attiecībām: nesatiecies ar puisi, kurš ir kompānijas dvēsele, satiecies ar to, kurš pieskata, lai kompānijas dvēsele normāli nokļūtu mājās.

Pēc ilgu gadu kopdzīves vīrs saka sievai: – Dārgā! Nu jau vari pastāstīt, cik reižu mūžā esi mani krāpusi? Sieva: – Trīs. Vīrs: – Nu tad stāsti! – Atceries, kad tev bankā negribēja dot kredītu, bet tad pats bankas prezidents to tev iedeva? – Paldies, dārgā, par to! Un kad otrā reize? – Atceries, kad tevi neviens negribēja operēt, tad pats slavenākais profesors tevi pieņēma! – Paldies, mīļā, tu toreiz izglābi man dzīvību! Un ar ko un kad trešā reize?

– Atceries, kad tu balotējies mūsu apgabalā par deputāta kandidātu un socioloģiskā aptauja liecināja, ka tev pietrūkst vismaz 99 balsis…

Sarunājas draudzenes.
– Es nekad neprecētos ar cilvēku, kuru nemīlu.
– Pat ar miljonāru nē?
– Ar miljonāru? Miljonāru es mīlētu…

– Žēl, ka nepazinu jūs jau agrāk…
– Pirms 10 gadiem?
– Nē, pirms 20 kg…

– Vai jau runāji ar vecākiem par mūsu nodomu apprecēties?
– Jā. Tēvs pagaidām klusē, bet māte nogaida, kamēr viņš izteiks savu viedokli, lai pateiktu tieši pretējo.

Satikšanās norunāta kafejnīcā. Viņa kavējas. Viņš gaida, nervozē, beidzot izlemj: – Vēl pusstundu gaidīšu, pēc tam te pasēdēšu tāpat vien.

Harmonija attiecībās ir tad, ja abi saprot viens otru pēc klusēšanas intonācijas.

– Tas tiesa, ka meitu tu izprecināji savam kasierim?
– Taisnība.
– Bet tu taču viņam nevarēji uzticēties?
– Arī tagad es viņam neticu. Bet nozagto naudu viņš vismaz nesīs manai meitai.

– Es neprecēšos, kamēr neatradīšu tādu sievu kā manam vectēvam.
– Tādu sieviešu mūsdienās vairs nav.
– Kas par niekiem! Vectēvs apprecējās pagājušajā nedēļā.

– Hallo! Jūs izskatāties pēc mana trešā vīra.
– Tiešām? Cik tad jums to vīru bijuši?
– Divi…

– Jūs ar katru dienu kļūstat skaistāka! Man pat šķiet, ka šodien jums ir jau rītdienas izskats.

– Cik jauks jums sunītis, cienītā! Kur viņš dzīvo?

– Tu atsauci savu saderināšanos?
– Ne es, bet viņa attiecās no manis.
– Vai tad tu nedarīji zināmu, ka tev ir bagāts tēvocis?
– Darīju. Un drīz vien viņa kļuva mana tante.

Strīdas vīrs un sieva. Vīrs saka: – Tu sāki pirmā!
– Jā. Jo tu beidzi pirmais…

– Es tevi mīlu!
– Pierādi!
– Kā?
– Kliedz, ka mani mīli tā, lai visa pasaule to dzirdētu.
Viņš pienāca pie viņas un klusi iečukstēja ausī – mīlu….
– Kāpēc tik klusu un pie austiņas?
– Jo visa pasaule man esi tu.

– Tu kādreiz esi teicis sievai, ko patiesībā domā par viņu?
– Jā. Gribi – rētas parādīšu?

Dažus mēnešus pēc iepazīšanās viņa dāvāja viņam dēlu.

Precēts pāris pastaigājas pa parku. Viņš: – Jā, dārgā.
Viņa: – Ja tu vēl reizi pateiksi “Jā, dārgā” pēc tam, kad būs ieķērkusies vārna, es iešu prom.

Lūk, arī ziema pienākusi. Putni lido uz dienvidiem, zaķi maina kažokus. Mīļais, vai es esmu tavs zaķītis vai putniņš?

– Mīļā! Ja es aiziešu pie citas, vai tev būs žēl?
– Kāpēc lai es žēlotu nepazīstamu sievieti?

Jaunā sieva pasniedz pusdienās griķus.
Pēc laiciņa vīrs iesakās: – Mīļā, man liekas, ka bija jāpavāra ilgāk
– Kā, tie vēl bija jāvāra?!

Kad es pamodos, vakar bārā satiktā vīrieša man blakus vairs nebija. Kopā ar viņu bija pazuduši mana zelta ķēdīte un kažoks. Es vēlreiz uzslavēju sevi par to, ka jau vakar izvilku no viņa jakas kabatas portfeli un pasi.

Satiekas divas draudzenes:
– Sveika! Kā klājas?
– Normāli. Tikai kakls sāp.
– Es zinu labu līdzekli. Kad man kakls sāk sāpēt, mēs ar vīru nodarbojamies ar orālo seksu un viss ātri pāriet.
– Lieliska ideja, būs jāpamēģina…
Nākamā diena:
– Nu, tas palīdzēja?
– Jā, liels paldies, kakls vairs nesāp. Tikai tavs vīrs nekādi nevarēja noticēt, ka tā bija tava ideja.

– Kāpēc esi tik skumīgs?
– Tas nav pareizais vārds! Esmu pārbijies.
– Kāpēc?
– Es lidostā gaidīju sievu, bet viņa neieradās. Baidos, ka viņa ir mājās kopš vakardienas.

Notievēt līdz pat pieciem kilogramiem, ēdot saldumus, bet ievērojot dažas viltības to baudīšanā? Lūk, eksperiments, kas pierāda, ka tas ir iespējams. Trīs sievietes ukraiņu raidījumā “Viss būs labi” izmēģināja psiholoģes Viktorijas Ļubarevičas-Torhovas metodes. Starp citu, pati psiholoģe, pateicoties šīm metodēm, savulaik arī tika vaļā no 20 liekiem kilogramiem.

Lai būtu interesantāk, eksperiments tiek pasniegts kā derības starp psiholoģi un dietoloģi Svetlanu Fuss, kura šīs metodes apšauba. Kurš uzvarēs strīdā?

Ko darīt, ja vilkme pēc saldumiem ir milzīga? Zināms, ka to ietekmē arī psiholoģiski iemesli. Psiholoģe palīdz tikt ar saldumu kāri… gandrīz neierobežojot sevi saldumu ēšanā. Eksperimentā piedalījās brīvprātīgie.

Derību sākumā dietoloģe saka, ka ir pārliecināta – notievēt, ēdot saldumus un nemainot savus ikdienas ēšanas paradumus, un nesamazinot saldumu apjomu, faktiski nav iespējams.

Tomēr šīs metodes psiholoģe vispirms izmēģinājusi uz sevis. “Esmu spilgts piemērs tam, ka šīs metodes strādā. Es svēru 86 kilogramus, bet sešu mēnešu laikā notievēju par 20 kilogramiem un pie tam es atļāvu sev šajā laikā mīļotās kūciņas ar krēmu, konfektes un pat šokolādi.”

Pirmā eksperimenta dalībniece Marina sekoja vienam psiholoģes padomam. Eksperimenta sākumā viņa sver 77 kilogramus. “Kritiski,” vērtē pati Marina. Viņa ļoti mīl šokolādi, pat zem gultas slēpj. Viņa šo gardumu var apēst daudz. Bet dietoloģe Svetlana Fuss raidījumā daudzkārt teikusi, ka pat 50 grami šokolādes dienā jau ir par daudz. Pirmais noslēpums tievēšanai, ēdot saldumus – aukstumsoma. Šokolādi sasaldē. “Kad es sasaldēju savu iemīļoto šokolādi, tādu man bija grūti apēst vairāk par 50 gramiem,” atceras psiholoģe. “Bet kad es sevi mēģināju pārliecināt – neēd vairāk šokolādi, neēd, – tas bija tik grūti, sevišķi, ja tā bija tik mīksta. Pati mutē kūstoša. Bet kad ēd saldētu šokolādi, jāpielieto spēks, sirsnīgi jākož, bet pats svarīgākais – smadzenes tajā brīdī fiksē, ka mēs ēdam. Un ir viegli gūt sāta sajūtu.”

Dietoloģe iestarpina: “Tātad, kā es saprotu – mēs gūstam sātu no mazāka daudzuma nekā iepriekš pieraduši ēst, vai ne?”

Psiholoģe: “Jā.” Dietoloģe: “Tātad mēs samazinām apēstās šokolādes daudzumu.” Psiholoģe piekrīt: “Jā, čs…” viņa pieliek pirkstu pie mutes, “bet mēs to sev nesakām.”

Raidījuma vadītāja ar mokām nolauž šokolādes gabaliņu un mēģina ēst, un secina – grūti jāgrauž vai lēnām jāgaida, kamēr viens kumosiņš ilgi mutē izkusīs.

Psiholoģe skaidro, ka mēs pievēršam uzmanību cilvēka uzvedībai: “Mēs visi skrienam, esam ļoti aizņemti, ir tik viegli izvilkt no somas pakusušu šokolādi, ejot apēst un pēc tam domāt, ka gribu šokolādi – vai es nesen ēdu vai neēdu? Tādā veidā arī es pieņēmos svarā. Bet kad es sāku izmantot saldētu šokolādi, man bija speciāli jāaiziet līdz ledusskapim, jāizdabū šokolāde, jāatlauž un pēc tam ilgi jāēd viens gabaliņš. Jāgaida, kamēr tas izkusīs mutē. Tādā veidā es guvu sāta sajūtu no neliela gabaliņa, turklāt guvu ēšanas baudu. Es jutu morālo gandarījumu un šokolādes garšu.”

Vai Marinai, kurai ir liela kaislība pret šokolādi, izdevās šo padomu izmantot? “Ēst ir ļoti grūti, jūtos kā grauzēja,” vērtēja Marina.

Dietoloģe gan joprojām ir šaubīga, vai šāds ieradums ilgi noturēsies – “ja cilvēks tik ļoti mīl saldumus un nemaina ēšanas principus, ar tādām viltībām var būt par maz…”. Savukārt psiholoģe papildina iesākto teikumu, ka “…tikmēr cilvēkam būs laiks, lai veidotu jaunus uztura paradumus”.

Nākamā eksperimenta dalībniece – Natālija. Viņai ļoti garšo tortes, tāpēc viņa sver jau 75,6 kg. Šī iemesla dēļ draud strīdi ar vīru, bet vīramāte dod mājienus, ka laiks novājēt. Arī pati grib kļūt slaidāka.

Otrais noslēpums ceļā uz tievēšanu – pulkstenis. “Ieteikums tiem, kuri dienas garumā lupina tortes un kuriem kaut vismaz reizi dienā viņiem vajag desertu. Parasti cilvēks paēd pirmo un otro ēdienu, un pa virsu vēl kompotu ar, piemēram, torti. Es iesaku savu kaislību pēc tortes apmierināt citā laikā. Tādēļ cilvēkam vajag pulksteni. Zinātnieki izpētījuši – kad cilvēki ēda torti vai iemīļoto saldumu no rīta, viņiem vairs nebija tik liela vilkme pēc saldumiem dienas gaitā. Viņu apetīte dienas gaitā samazinājās. No psiholoģiskā viedokļa,” skaidro psiholoģe. Viņa iesaka saldo ēst dienas pirmajā pusē. Savukārt dietoloģe iesaka to iemainīt pret kaut ko citu saldu, kas ir vērtīgāks. Psiholoģe: “Vienmēr, kad mēs maināt ierasto uzvedību, to nevajag darīt krasi. Tādēļ ir stadijas jeb pakāpieni un pirmais ir ielikt saldumus laikā, kad tie vismaz gurnus nepadarīs lielākus, bet jau pēc tam var pāriet no mazāk labvēlīgiem saldumiem uz labvēlīgākiem.”

Natālija izmēģina šo metodi. Viņa gan sākumā šaubījās, vai viņai dienas gaitā nesagribēsies saldumiņus, bet pamēģināt var!

Noslēpums ir tajā, ka hormons grelīns, kas atbildīgs par apetīti, būtiski pazeminās, ja no rīta ieēdam ko saldu, skaidro psiholoģe: “Tāpēc zinātnieku eksperimentā pierādījās, ka sievietes, kas no rīta ēda torti, mazāk gribējās ēst dienas gaitā. Jāņem vērā arī savs bioritms, ja kāds ir pūce un vēlu ceļas, vajag pamosties un iekustināt vielmaiņu – pirms tam vēlams izdzert glāzi ūdens un pēc kādas pusstundas ēst. Bet ja cilvēks ir cīrulis, var ēst no paša rīta.

Vēl viena viltība, kas ir diezgan svarīga – neuzdzert šķidrumu ēdienam. Ja uzdzeram, noskalojam fermentus, kas palīdz pārstrādāt ēdienu, turklāt noskalojam ēdiena saldumu no garšas kārpiņām un apēdam vairāk!”

Trešais padoms. Jūlijai garšo bulciņas. Viņa sver 64,7 kg un pieņēmusies svarā, “pateicoties” bulciņām. Visvairāk notievēt traucē kruasāni, no kuriem tik grūti atteikties.

Trešais padoms – kruasānu (vai citu bulciņu, saldo) sagriezt vairākos gabaliņos horizontāli vai gareniski. “To darām, lai apmānītu smadzenes. Kad uz šķīvja ir gabaliņos sagriezts ēdiens, rodas optiska ilūzija, ka ēdiena ir daudz. Un kad vēl starp gabaliņiem pieliek vērtīgus papildinājumus, piemēram, ogas, – smadzenes tic, ka tur ir ļoti daudz ēdiena. Ar prātu, protams, var saprast, ka tas ir vesels kruasāns – ja skatās no loģiskās domāšanas, bet ja mēs skatāmies no smadzeņu zonas, kas atbild par redzi, tā novērtē to kā lielāku porciju. Intuitīvi mums sāk likties, ka, apēdot nedaudz, jau esam guvuši sāta sajūtu, gana ēduši. Bet tiem, kuriem ļoti attīstīta loģiskā smadzeņu daļa, var rīkoties, kā savulaik es – nogriezu bulciņas virspusi, uzliku uz šķīvīša, tas izskatījās kā vesels gabaliņš, bet apakšu neēdu. Es tobrīd dzīvoju kopmītnēs un man vienmēr bija, ar ko padalīties.

Jūlija izmēģināja šo metodi – sākumā ar lielām šaubām. Izvēlējās pašu lielāko kruasānu un sagrieza. Un patiešām – visu neapēda, jo jau likās par daudz.

Profesionālais strīds studijā pieņemas spēkā, psiholoģe jautā: “Vai es joprojām sveru 86 kilogramus?” Dietoloģe groza galvu – viņa pārliecināta, ka psiholoģe noteikti mainījusi savus uztura paradumus kopumā. Bet psiholoģe iebilst: “… kas bija neiespējami vairāku gadu garumā, kamēr nesāku tieši ar šo, jo šīs metodes mainīja manu domāšanu.” Psiholoģe teic, ka savus ēšanas paradumus, kas nav saistīti ar saldumiem, fundamentāli nemainīja, un paskaidro: “Saldumus parasti cilvēki ēd vēl papildus pamatmaltītei. Tā teikt – saldajam vienmēr vieta vēderā atradīsies.”

Kādi ir eksperimenta rezultāti?

Marina teica, ka bija viegli, tiešām sākusi mazāk ēst šokolādi. Natālija ir priecīga – neesot gaidījusi tādu rezultātu. Parasti viņa ēda vakarā, pēc garas darba dienas. Bet, kad torti apēd no rīta, savu “dozu” esi dabūjis un vakarā pat kaut kā vairs neprasās pēc saldā. Jūlija, kad izlasīja padomu, kurš būs jāizmēģina, nobrīnījās – nu tādu metodi viņa tiešām vēl nebija izmēģinājusi.

Marina pirms divām nedēļām svēra 87,2 kg, bet tagad – 82,2 kg. Tātad zaudēja 5 kg.

Natālija svēra 75,6 kg, tagad, pēc divām nedēļām – 69,9 kg. Zaudējusi 5,7 kg.

Jūlija svēra 64,7 kg, tagad – 62,7 kg. Zaudēja 2 kg. Atšķirībā no pārējām dalībniecēm, viņai ir mazāks svara zudums, jo sākotnējais svars ir mazāks. Viņa par metodi saka – tā bulciņa tiešām sāk likties liela, jo tu viņu sagriez, ēd pa gabaliņam, ēd, jau slinkums ēst tālāk…

Dietoloģe komentē, ka eksperimenta dalībnieces ir zaudējušas lieko šķidrumu, nogājusi tūska un pēc tam jau nāks nost arī tauki. Un apēstā daudzums ar šīm metodēm arī ir mazinājies.

Zaudētājai derībās – dietoloģei – raidījuma noslēgumā jāietērpjas virtuļa tērpā.

Traumatologu ortopēdu ieskatā svarīguma ziņā pēdas cilvēka organismā var ierindot uzreiz aiz galvas, jo tām ir vairākas būtiskas funkcijas – tām jānotur augums vertikāli, jālīdzsvaro ķermenis attiecībā pret pamatni, kā arī jāamortizē katrs spertais solis. Tāpēc arī sāpes papēdī, kas sevi liek manīt burtiski ik uz soļa, ir īpaši apgrūtinošas. Meklējam, kāpēc sāp!

Cilvēka pēda atrodas zem potītes locītavas, kas to savieno ar apakšstilbu. Tai ir vairākas daļas, un viena no būtiskākajām ir papēdis. Stāvoša darba veicējiem, sportistiem, īpaši, ja viņu izvēlētais sporta veids saistīts ar intensīvu skriešanu, kā arī daudziem citiem nācies saskarties ar nepatīkamām, pat smeldzošām un durošām sāpēm papēdī. Iespējams, vainojams plantārais fascīts – viena no biežāk sastopamajām pēdas saslimšanām.

Plantārās fascijas iekaisums

Pēda ir ļoti būtiska cilvēka ķermeņa daļa, jo tai jāuztur mūsu svars, uzsver Orto klīnikas traumatologs ortopēds Vitolds Jurkevičs. Tālab svarīgi, lai ar to viss būtu kārtībā.

Pēdu mēdzam traumēt, tai var būt arī iedzimtas vai dzīves laikā iegūtas deformācijas, kā arī to skar dažādas saslimšanas, ko bieži vien pavada sāpes. Daudzos gadījumos sāpes varbūt pat neliecina par nopietnu vainu, tomēr spēj diezgan ievērojami iespaidot dzīves kvalitāti un ne uz labo pusi.

Visbiežāk sāpes papēdī izraisa pēdas apakšpusē izvietotās pēdas saites (plantārās fascijas) iekaisums. Tas rodas pārmērīga plantārās fascijas iestiepuma dēļ. Brīdī, kad fascija iekaist savienošanās vietā ar papēža kaulu, jūtamas sāpes. Tā ir ļoti plata saite, kas veido pēdas velvi, savienojas ar papēža kaula apakšējo un iekšējo virsmu un pēc tam virzās uz pirkstu pusi. Tātad plantārā fascija savieno papēža kaulu ar kāju pirkstiem. Tā veido daļu no pēdas pamatnes un darbojas kā triecienus absorbējoša stiegra, nodrošinot pēdas velves stabilitāti un pēdas struktūru noturību.

Var kļūt hronisks

Pēc daktera Vitolda Jurkeviča vārdiem, plantārais fascīts var skart cilvēku jebkurā vecumā. Gan tos, kuriem ir aktīvs dzīvesveids, kuri nodarbojas ar sportu vai kuriem vienkārši tīk skriet garas distances, lēkāt, gan tos, kuru profesija saistīta ar stāvēšanu kājās (skolotājus, frizierus) vai intensīvu staigāšanu (piemēram, pastniekus). Plantārais fascīts var izveidoties arī dažādu pēdas attīstības nepilnību dēļ, teiksim, ja ir plakanā pēda vai – tieši otrādi – ļoti izteikta pēdas velve. Tas var rasties kādas deformācijas iespaidā, kad cilvēks pieradis nepareizi likt pēdu. Dažreiz tas izskaidrojams ar nepiemērotu apavu valkāšanu, bet lielu ietekmi parasti atstāj izteikts liekais svars. Vēl viens no cēloņiem, kāpēc plantārā fascija iekaist, ir mikroskopiski plīsumi, kas nereti sastopami tieši skrējējiem. Mikroplīsumu dēļ veidojas iekaisums. Taču reizēm iemesls nav izdibināms – pēda ir pilnīgi normāla, tomēr sāp, jo sācies plantārais fascīts.

Visizteiktākās sāpes ir fascīta sākumstadijā un vairāk traucē no rītiem. Kad cilvēks guļ, plantārā fascija ir atbrīvotā stāvoklī (guļot pēdas ir mazliet saliektas, tālab fascijai ir brīva pozīcija). Izkāpjot no gultas un sperot pirmos soļus, sāpes sāk par sevi atgādināt. Savukārt iestaigājoties tās samazinās. Bet tad, ja visu dienu jāstaigā, uz dienas beigām atkal sāp stiprāk. Sāp arī pēc slodzes.

Ja iekaisums ir hronisks, ar laiku tas noved pie fascijas novājināšanās: tā kļūst strukturāli vājāka un pat var pārplīst. Ja fascija iekaisusi no skriešanas, bet cilvēks tam īpašu uzmanību nav pievērsis (varbūt ir pievērsis, taču nesekmīgi mēģinājis kaut ko darīt lietas labā), atkal skrienot vai lecot, plantārā fascija var pārplīst.

Uz jautājumu, ko tādā brīdī parasti pasāk, dakteris Vitolds Jurkevičs atbild: “Vai nu cieš no sāpēm, dzerot pretsāpju medikamentus, vai arī iet pie mediķa un ārstējas. Ja ir aizdomas par plantāro fascītu, vislabāk uzreiz iet pie traumatologa ortopēda.”

Kā diagnosticē un ārstē 

Ir savs algoritms, kā plantāro fascītu pareizi ārstēt,” uzsver Vitolds Jurkevičs. “Visupirms jābūt pareizi noteiktai diagnozei. To apstiprina, veicot tādu izmeklējumu kā ultrasonogrāfija vai magnētiskā rezonanse, lai pierādītu, ka cēlonis ir tieši plantārais fascīts, nevis cits, teiksim, papēža kaula lūzums.” Ir vairāki ārstēšanās paņēmieni.

* Pirmais ir viegli stiepšanās vingrinājumi, bez kuriem plantārās fascijas iekaisuma gadījumā neiztikt. Var teikt, ka plantārā fascija un Ahilleja cīpsla ir kā vienota ķēde. Ja ir ļoti rigida (nekustīga) plantārā fascija vai rigida Ahilleja cīpsla, nekustīguma ietekme uz konkrētajām vietām būs lielāka. Līdz ar to svarīgi, lai šīs struktūras būtu elastīgas, tālab vajadzīgi stiepšanas un stiprināšanas vingrinājumi.

* Pašmasāža. Var paņemt vienkāršu koka rulli vai pudeli un vismaz reizi dienā apsēsties, lai izripinātu ar pēdu, tādā veidā savas 20 minūtes masējot pēdas apakšu un sāpīgo vietu.

* Nākamais ir ļoti svarīgi izvēlēties atbilstīgus apavus. Gan mājas apstākļos velkamās čības, gan ielas apavi jāizvēlas ar pietiekami labu supinatoru, kas nodrošinās atbalstu pēdas velves vidējai daļai, un papēdis tiks atslogots. Apavi nomaināmi regulāri un meklējami tādos veikalos, kur iespējama pēdai pielāgojamu apavu iegāde. Tāpat veikalos pieejami dažādi apavu ieliktņi (spilventiņi), bez ārsta receptes nopērkamas nestandarta starpzoles, pēdas velves atbalsta zoles – arī tas viss var palīdzēt.

* Nakts ortozes. Tās atgādina pielāgojamu zeķīti vai zābaku, ko uzvilkt pirms naktsmiera. Nakts ortozes speciāli jāiegādājas, turklāt jāzina, kuras ir piemērotākās. Varbūt kāds nonāks līdz atziņai, ka tādas ērti nēsāt arī pa dienu, ja turklāt nepieciešams ilgstoši sēdēt. Ortoze notur pēdu vajadzīgajā leņķī un tādējādi uzlabo asinscirkulāciju, kas sekmē dzīšanas procesus.

* Var izmantot arī tādu mūsdienīgu fizioterapijas metodi kā teipošana – tā efektīvi palīdzēs pārvarēt dažādas izcelsmes sāpes un ķermeņa diskomfortu. Ir vairāki medicīniskās teipošanas veidi, no kuriem patlaban plašāk izmanto kinezioloģisko un dinamisko. To kopējā iezīme ir elastīga, pašlīpoša saite, līdzīga plāksterim, ko uzlīmē uz ķermeņa.

* Pie plantārā fascīta var izmantot arī fizikālas terapijas, piemēram, ultraskaņas, procedūras. Labākais variants ir triecienviļņu terapijas kurss. Šī metode mērķtiecīgi iedarbojas uz konkrētu problēmpunktu ar augstas intensitātes infraskaņas viļņiem.

* Var lietot arī dažādas injekcijas. Piemēram, ievadīt hormonālos pretiekaisuma līdzekļus (ultrasonogrāfijas kontrolē veikt tā saukto blokādi). Vienīgi jāņem vērā, ka vairāk nekā vienu reizi to veikt nedrīkst: lokāli injicējot mīkstajos audos hormonus, tie var izraisīt tauku deģenerāciju, kas savukārt var novest pie simptomu noturīguma. Tāpat pie plantārā fascīta mēdz ievadīt trombocitāro plazmu, kas bagātināta ar trombocītiem.

Tikai tad, ja visas konservatīvās ārstēšanas metodes un paņēmieni nedod rezultātu, atliek ķirurģiska operācija.

Pēc daktera Vitolda Jurkeviča teiktā, ja problēmas sakne netiek novērsta, plantārais fascīts var atkārtoties. Jāņem vērā, ka šī ir kaite, kas var turpināties ar saasinājumiem un remisiju. Kā liela daļa slimību, arī plantārais fascīts pats par sevi var pāriet bez kādas ārstēšanas, bet pēc tam atkal parādīties no jauna.

Cik ilgi cilvēks var izturēt, cerēt un gaidīt, ka pāries, bet kurā brīdī noteikti jāskrien pie ārsta? “Šī slimība nav dzīvībai bīstama, to var paciest vai visu mūžu,” atbild dakteris. “Līdz ar to, kad pacientam apnīk un viņš pats netiek galā, tad arī iet pie ārsta. Protams, jāņem vērā – jo vaina hroniskāka, jo grūtāk palīdzēt.”

Mūsu eksperts Vitolds Jurkevičs, Orto klīnikas traumatologs ortopēds

Vienam šķiet, ka tā ir zvanīšana, cits saka: džinkst vai sīc, vēl kāds šo skaņu raksturo kā sienāža sisināšanu vai jūras šalkoņu. Patiesībā apkārtnē nekas neskan, tas ir tikai maldinošs troksnis vienā vai abās ausīs, kas nereti turpinās ilgstoši. Par šādas viltus skaņas sadzirdēšanas iemesliem taujāju Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārstei, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējai Guntai Sumeragai.

Kāpēc tā notiek?

Medicīniski to dēvē par tinītu – tinnitus, šis nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda tinnere – “skanēt, tinkšķēt”.

Nereti domā, ka mulsinošā džinkstēšana saistīta ar sēra korķiem ausīs, taču tādā gadījumā biežāk šķiet, ka ausis ir aizkritušas. Zvanīšana ausīs gan mēdz būt arī ļoti īslaicīga, tādi piepeši troksnīši var gadīties katram. Visbiežāk tas notiek, pēkšņi saraujoties asinsvadiem.

Jākļūst vērīgākam pret savu veselību, ja neizskaidrojamās skaņas atkārtojas un nepāriet.

“Zvanīšanai ausīs var būt ārkārtīgi daudz dažādu iemeslu. Jāsaprot, ka tas ir tikai simptoms, līdzīgi kā galvassāpes, kas var rasties, piemēram, paaugstināta asinsspiediena vai galvas sasituma dēļ,” skaidro ārste Gunta Sumeraga.

Visbiežāk troksnis ausīs saistīts ar asinsvadu un asinsrites mazspēju. Ārstam gan būtu jāprecizē, vai tas ir visai galvai un centrālajai nervu sistēmai vai tomēr selektīvi – vairāk kādai smadzeņu daļai vai tikai iekšējai ausij.

Troksnis ausīs vai galvā var būt arī pārciestas smagas galvas traumas vai infekcijas, piemēram, meningīta, sekas.

Izpētīts, ka tinīts pēc 30 gadu vecuma sastopams apmēram 33% cilvēku, galvenokārt vīriešiem, kuri strādā skaļā vidē, piemēram, celtniecībā.

Ikvienam ieteicams neklausīties ļoti skaļu mūziku, īpaši austiņās. Ja tomēr bez tā nevarat iztikt, neizmantojiet tādu austiņu modeli, ko ievieto auss kanālā: jo austiņas būs tuvāk bungplēvītei, jo dzirdes nervs saņems spēcīgāku skaņas vilni.

Kā rīkoties?

Ja troksnim ausīs ir objektīvi cēloņi, tie jānovērš. Ja šāda nepatīkamā zvanīšana, dūkoņa, džinkstēšana nepāriet, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Vispirms der uz to vērst sava ģimenes ārsta uzmanību, viņš, visticamāk, uzdos precizējošus jautājumus, ieteiks iziet nepieciešamos izmeklējumus un tad izlems, ko tālāk darīt.

Parasti cilvēkam iesaka vispirms doties pie ausu ārsta jeb otorinolaringologa. Iespējams, var būt nepieciešama arī neirologa vai kardiologa konsultācija, kā arī asinsvadu ķirurga vai neiroķirurga viedoklis. Tinīts ir visai sarežģīta diagnoze, nereti viens speciālists to nevar pilnībā novērst.

Pie ārsta jādodas nekavējoties, ja pēkšņi parādās troksnis vienā ausī, turklāt ar šo trokšņojošo ausi cilvēks arī sliktāk dzird un šīs sajūtas nepāriet 24 stundu laikā. Tas, iespējams, nozīmē, ka radušies akūti asinsrites traucējumi mazajā artērijā, kas apasiņo iekšējo ausi.

“Tad jārīkojas ātri! Nepieciešama ārsta konsultācija un izmeklējumi. Noteikti jālieto ārsta nozīmētās zāles, lai stāvoklis uzlabotos un dzirdes traucējumi nekļūtu par paliekošu parādību,” uzsver daktere Sumeraga.

Ko darīt, ja ziema vēl neatkāpjas, līdzcilvēki šķauda, klepo un šņaukājas un paša organisma uzkrātās vitamīnu rezerves jau krietni patērētas? Viens no risinājumiem – fitoterapija. Palīgus veselības stiprināšanai un uzlabošanai var atrast gan sniegainajā mežā, gan zaļajos tirdziņos un augu pazinēju krājumos.

Darbīgās tējiņas

Viens no lētākajiem un katram pieejamiem līdzekļiem ir tējas. Profilaksei no rīta un vakarā var iemalkot pa krūzītei smaržīgas zāļu tējas no augiem, ko pats esi ievācis savā dārzā un apkārtnes pļavās tieši vasaras saulgriežu laikā, kad jebkura zālīte ir īpaši spēcīga. Bet dziednieciskās tējas nedrīkst lietot uz savu galvu, lai, vienu orgānu ārstējot, nenodarītu pāri citiem.

“Ja augiem tic, tie ir ļoti iedarbīgi! Piemēram, pavisam droši tējas buķetē var likt kopā asinszāli, kumelīti, rudzupuķi, pelašķi, raudeni, vīgriezi un mārpuķīti,” norāda zāļu sieva no Aizputes Vaira Rudzroga.

Aromātisks dzēriens, kas bez ierobežojuma ieteicams gan slimiem, gan veseliem, pagatavojams no C vitamīnu saturošām meža avenes lapiņām, gremošanu veicinošās ugunspuķes, asinsvadus paplašinošās piparmētras, holesterīnu pazeminošās lazdas lapām un arī mārsila, kas tonizē un uzmundrina. Dažam labāk garšo tēja no viena auga, piemēram, kumelītes, liepziediem, piparmētras, tomēr tos vajadzētu periodiski mainīt. Piparmētra no rīta uzmundrina, bet vakarā – nomierina.

Kumelīšu tēju, sauktu par sieviešu skaistuma tēju, var dzert bez ierobežojuma, vienīgi jānotrāpa deva: pārāk stipri savārīta, tā rada vēdera aizcietējumu.

Pēc krietnas nosalšanas, kā arī vīrusu atvairīšanai der uzvārīt tēju no trejādiem augiem: ehinācijas, salvijas un ugunspuķes.

Vaicāta, kā atpazīt ekoloģiski tīrus, pareizi sagatavotus un uzglabātus augus, V. Rudzroga teic: atliek paļauties uz pārdevēju godaprātu, bet tēju svaigumu var novērtēt vizuāli – vai dabas veltes nav pelēkas, sabirzušas.

Labums no tējas ir tad, ja augi ievākti tālu no šosejām, dzelzceļa, rūpniecības objektiem, fermām un ar ķimikālijām apstrādātiem lielsaimnieku laukiem.

Brīnumdari – ālante un kadiķītis

To, kāda tēja kuram vispiemērotākā, zāļu sieva precīzi varot pateikt, aprunājoties ar cilvēku klātienē. Tikmēr nevienam šajā sezonā nenāk par ļaunu attīrīt organismu. “Īsta brīnumzāle ir ālante – daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, ko senos laikos loloja piļu un klosteru dārzos. Mūsdienu zinātnieki atklājuši, ka ālantei piemīt spēcīgas pretiekaisuma īpašības, tā attīra iekšējos orgānus, arī aknas.” V. Rudzroga ālantes saknes ievāc pavasarī un rudenī un no izžāvētām izgatavo pulverīti. To lieto tukšā dūšā, pustējkarotei drogas uzdzerot glāzi remdena ūdens.

Ļoti vērtīgas īpašības piemīt kadiķa pulverim, ko sajauc ar medu attiecībās 1:3. Tikpat labi iedarbojas kadiķa (citviet to sauc par ēci vai paegli) skujas, jaunie zariņi, ko tagad var noraut no mūžzaļā kociņa, jo kadiķī vēl ir ziemas enerģija. Ja tējkarotei sasmalcinātu skuju uzdzersim siltu ūdeni, tas vērtīgās vielas aiztransportēs pa visu organismu, patīrīs asinsvadus, kaulu locītavas un dos tonusu. Bronhu, balsenes, deguna dobumu iekaisuma un klepus ārstēšanu atvieglo kadiķu skuju uzlējums. Ņem 5 ēdamkarotes skuju, aplej ar verdošu ūdeni un 20 minūtes elpo tvaikus.

Ja aptiekas vitamīnu vietā ik dienu apēd vai vismaz pazelē dažas kadiķogas, tās atsvaidzinās elpu un mazinās zobakmeni, savukārt ogās esošās ēteriskās eļļas, nokļuvušas asinīs, dabīgi stiprinās un atveseļos organismu.

Nepārvērtējamie skujeņi

Kad gaisa temperatūras svārstību iespaidā kaklā iemetas krekšķis, labākais palīgs ir priežu pumpuru tēja. Tiesa, pumpuri vācami pavasarī, tad ļoti rūpīgi un ilgi žāvējami – lai nezustu tajos esošās ēteriskās eļļas. Toties pašlaik un vēl kādu mēnesi var pagatavot veselīgu tēju no priežu, egļu zaļajām skujām. Krietnu sauju skuju aplej ar nepilnu litru ūdens, liek uz plīts, ļauj ūdenim uzmest burbuli un atstāj ievilkties. Šādu šķidruma devu izdzer rūgtu vai ar medu.

Zinātnieki par ārstniecībai derīgām atzīst visu Latvijā augošo priežu skujas, jo tās lielā daudzumā satur C, K, B1, B2, P vit­amīnu, karotīnu un mikroelementus: cinku, dzelzi, fluoru, kā arī hlorofilu un citas bioloģiski aktīvas vielas.

Reti kuram bērnībā mamma nav piedāvājusi skuju inhalācijas, pēc dūšīgas smaržīgo tvaiku saelpošanās pazūd gan aizsmakums, gan mandeļu iekaisums.

“Pēdas vakaros der palutināt ar skuju vanniņām. Sauju skuju aplej ar karstu ūdeni. Kad tas mazliet padzisis, pievieno vārāmo sāli. Tāda procedūra uzlabo asinsriti, noņem pietūkumu un iekaisumu, mazina saaukstēšanās simptomus,” pamāca zāļu sieva un piebilst – arī ciedra skujās ir vērtīgais hlorofils, fitoncīdi un vitamīni. Ciedru eļļa noder apsaldējumu ieziešanai, tā mīkstina ādu un mazina sāpes.

Vīrusu izplatības laikā ir labi, ja mājas aptieciņā glabājas kaltēta kalmes sakne. Kad kniešas kakls, ir iekaisuši elpceļi, rūgto saknīti izsūkā un izpļauj, bet vēdera gripas gadījumā var iekšķīgi lietot gan kalmes tēju, gan pa pustējkarotei kalmes saknes pulveri – paskrubēs zarnas, iznīdēs baciļus.

Vairas Rudzrogas padomi

• Ārstnieciskās tējas, tāpat kā zāles, lieto kursa veidā – parasti nedēļu, tad novērtē pašsajūtu un, ja nepieciešams, turpina vēl nedēļu vai divas. Profilaksei un baudīšanai pļavas augu maisījumu dažādās kombinācijās droši var dzert līdz pat nākamajai sezonai.

• Vispārējai organisma attīrīšanai noder tēja, kurā ir kosa, auza, kliņģerīte, bet iekaisušu kaklu labi skalot ar salvijas tēju.

• Piparmētru augu buķetē parasti neliek, jo tā noņem pārējo zālīšu aromātu.

• Pēc sešiem vakarā jebkura šķidruma, arī tējas uzņemšana jāierobežo – lai atpūšas nieres un naktī nav lieki jāstaigā uz tualeti.

• Liepu ziedi tējai jālasa, rūpīgi sekojot laika apstākļiem, – pēc spēcīga lietus ziedi vairs nav tik vērtīgi, jo ūdens labās vielas izskalojis.

• Skujeņu tēja var pastāvēt ilgāk, lai ūdens kārtīgi izvelk vērtīgās vielas, bet zāļu un ziedu tējas labāk uzliet un dzert svaigas.

• Pretvīrusu bumba. Sarīvē ingveru un ķiploku, pievieno medu. Lieto pa tējkarotei, uzdzerot siltu ūdeni.

No 11. Līdz 17. martam visa pasaulē, tostarp arī Latvijā, tiek atzīmēta Pasaules Glaukomas nedēļa. Tās mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību uz savlaicīgu slimības profilaksi un atklāšanu, pirms noticis ļaunākais – redze ir neatgriezeniski zudusi.

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcas A korpusa 1.stāvā, vestibilā no plkst. 15.00–16.00 notiks bezmaksas lekcijas ikvienam interesentam, savukārt no 16.00–18.00 būs iespēja bez maksas pārbaudīt arī acu spiedienu. Paula Stradiņa KUS Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja prof. Guna Laganovska teic, ka pilna acu pārbaude jāveic vismaz reizi divos gados, bet pēc 60 gadu vecuma – reizi gadā. Pacientiem jāpārbauda redzes asums, jāmēra acu spiediens, jākoriģē atbilstošas brilles.

Glaukoma ir hroniska progresējoša acu slimība, kuru savlaicīgi neārstējot rodas neatgriezenisks aklums. Šai slimībai raksturīgs paaugstināts acu spiediens, kura rezultātā notiek redzes nerva atrofiskas izmaiņas. Neraugoties uz būtiskiem sasniegumiem oftalmoloģijā, joprojām daudzi cilvēki zaudē redzi glaukomas dēļ. Būtiski ir savlaicīgi diagnosticēt glaukomu un uzsākt spiediena pazemināšanas terapiju.

Tomēr, jo laicīgāk šī slimība tiek atklāta, jo veiksmīgāk tā pakļaujas ārstēšanai un jo labāku rezultātu iespējams sasniegt. Aicinām piedalīties Glaukomas nedēļas pasākumos un kopā rūpēties par acu veselību!

Dzīvot zem viena jumta, audzināt kopā bērnus, skaitīties ģimenei un tajā pašā laikā justies kā svešiniekiem – pazīstama situācija? Kāpēc dažkārt attiecībās ar partneri mēs jūtamies vientuļāki nekā tie, kas formāli ir brīvi? Skaidro psiholoģe Margareta Paula.

Vientulība ir sāpīgas emocijas. Kad strādāju ar klientu, kurš cīnās ar atkarību, un lūdzu ieskatīties sevī un pārdomāt, kādas emocijas viņš cenšas slāpēt ar alkohola vai ēdiena palīdzību, bieži dzirdu vienu un to pašu atbildi: vientulību. Varbūt jūs domājat, ka šo sajūtu piedzīvo galvenokārt tie, kas dzīvo vieni un kuriem nav ģimenes, bet tā nav. Tieši partnerattiecībās daudzi jūtas pamesti, izolēti. Faktiski attiecības ne vienmēr atbrīvo no vientulības, gluži pretēji – dažreiz to rada.

Mēs jūtamies dziļi vientuļi, ja vēlamies just emocionālo kontaktu ar kādu, bet tas kāds nav mums pieejams, nevēlas vai nevar mums atklāties. Šī sajūta var būt, kad esam vieni, bet tā bieži vien notiek attiecībās, kurās viens vai abi partneri zaudējuši saikni ar otru, jo šis otrs ir dusmīgs, aizņemts ar sevi, slims vai ļoti noguris.

Būt vienam un vientuļam nav viens un tas pats. Tukšuma sajūta rodas, kad esam zaudējuši kontaktu ar sevi – ja nevaram ieklausīties savās jūtās, nosodām sevi, pievēršamies dažāda veida atkarībām, lai atbrīvotos no dvēseles sāpēm.

Mēs vienmēr jutīsimies vientuļi un pamesti, ja atteiksimies no sevis.

Turklāt, zaudējot kontaktu ar sevi, mēs nevaram satuvināties ar citiem. Šīs sarautās saites kļūst par dziļa izmisuma un vilšanās avotu. Cilvēks, kurš dzīvo viens, bet mīl un novērtē sevi, nejūt šo sāpīgo tukšumu. Viņš var baudīt vientulību un sazināties ar citiem, kad viņi ir gatavi komunicēt.

Kas padara mūs vientuļus attiecībās?

Tu vari justies vientuļš kopā ar partneri, ja
… tava sirds ir slēgta, jo tā tu sargā sevi no aizvainojuma, dusmām vai iespējamas noraidīšanas.
… partneris ir noraidošs, dusmīgs vai noslēdzies sevī.
… partneris tīši bloķē komunikāciju ar tevi, slēpjas aiz darba, televizora, alkohola, vaļaspriekiem, interneta un tā tālāk.
… tu pielāgojies partnerim, mēģinot tā pārvaldīt viņa jūtas. Atteikšanās no sevis manipulācijas nolūkos traucē izveidot patiesu emocionālu saikni.
… jūs abi vai viens no jums nevēlas pamanīt briestošo konfliktu. Nevēlēšanās atklāti runāt par akūtām tēmām rada starp jums barjeras.
… tu vai partneris izmantojat seksuālās attiecības kā kontroles veidu.
… tu analizē jūsu attiecības tikai savā prātā, nevis kopīgi tās apspriežot ar atvērtu sirdi.
… partneris kritizē tavas domas, jūtas, uzskatus vai rīcību. Nosodījums un kritika atsvešina cilvēkus.
… tu vai partneris esat pārāk noguruši, nomākti vai jūtaties slikti, lai komunicētu.

Vārdu sakot, viss, kas mūs šķir no sevis un partnera, izraisa vientulības sajūtu. Un otrādi, izolācija pazūd, kad esam atklāti un meklējam kontaktu ar otru.

Mēs sajūtam saikni viens ar otru, kad
…nebaidāmies būt paši, kaut vai viegli ievainojami, nebaidāmies izteikt savas domas bez vainas izjūtas vai bailēm no nosodījuma.
… esam gatavi nepatīkamai pieredzei un gatavi no tās mācīties – uzņemties atbildību par visām mūsu emocijām, nevis izvairīties no tām, izmantojot dažādas psiholoģiskās aizsardzības metodes. Tad esam gatavi uzzināt kaut ko jaunu par sevi un partneri, it īpaši konfliktos.
… izrādām rūpes un līdzjūtību sev un partnerim.
…atrodam laiku būt kopā, runāties, spēlēties, mīlēt, smieties, mācīties un augt. Mēs esam ieinteresēti mūsu attiecību izaugsmē un attīstībā.

Ja kopīgi pavadītais laiks, spējas mīlēt sevi un dalīties mīlestībā attīstība kļūst par prioritāti, jums ir lieliska iespēja palikt patiesā saskarsmē ar sevi un ar otru. Šādās attiecībās cilvēki reti jūtas vientuļi.

Avots: psychologies.ru

Cik ilgu laiku bērns drīkst pavadīt pie planšetes, viedtālruņa un televizora? Vēl ilgi pirms atkarības rašanās bērna jutīgā nervu sistēma var tikt pārmērīgi noslogota pat pie mērenas, bet regulāras laika pavadīšanas ekrānierīcēs.

Un tamdēļ bērna smadzenes atrodas hroniska stresa stāvoklī un faktiski piedzīvo priekšējās daivas slēgšanos. Šie simptomi, savukārt, var pāriet garīga rakstura traucējumos, kā arī tos paspilgtināt (ja šādi traucējumi jau pastāv). Bez tam tas viss var ietekmēt arī mācības.

Šādu stāvokli amerikāņu psihiatre Viktorija Danklija, grāmatas “Pārslogo sava bērna smadzenes” autore, sauc par “elektroniskā ekrāna sindromu”. Iesākumā vecākiem ir jāspēj atpazīt šī sindroma pazīmes – bez acīmredzamas vēlmes pastāvīgi laiku pavadīt pie viedierīces ekrāna, jo ir arī citi simptomi. Psihiatre piedāvā izpildīt testu, lai tu saprastu, vai ir jāsāk satraukties, un to publicējis portāls “Mama”.

Un, lūk, te virkne jautājumu, uz kuriem tev jāatbild pavisam godīgi!

Vai tavs bērns visu laiku izskatās nervozs?
Vai viņam gadās sadusmoties nenozīmīgu iemeslu dēļ?
Vai viņam gadās milzu dusmu uzplūdi?
Tavs bērns kļuvis dīvains vai neorganizēts?
Vai viņš satraucas, kad tu saki, ka laiks nolikt malā viedierīci?
Vai esi pamanījis, ka bērnam pēc ekrānierīču lietošanas ir paplašinātas acu zīlītes?
Vai bērns izvairās no acu kontakta pēc elektroniskās ierīces lietošanas vai arī vispār neskatās tieši acīs?
Vai var teikt, ka tavu bērnu burtiski pievelk ekrāni?
Mēdz būt tā, ka tev šķiet – bērns bez iemesla nav priecīgs vai nebauda kaut kādu nodarbi tā, kā agrāk?
Bērnam ir problēmas ar draugiem savas nenobriedušās uzvedības dēļ?
Tu uztraucies, ka bērna interešu loks pēdējā laikā sašaurinājies vai arī šīs intereses pamatā ir saistītas ar video skatīšanos, spēlēm vai saziņu internetā? Jūti, ka viņa dabiskā zinātkāre sākusi gaist?
Bērnam atzīmes skolā ir pasliktinājušās vai arī panākumi ir zemāki nekā viņa potenciāls un neviens nezina, kādēļ tā noticis?
Skolotājam vai ārstam jau bijušas aizdomas, ka tavam bērnam varētu būt biopolāri traucējumi, depresija, UDHS vai trauksme, bet ģimenē šādas pārmantojamības nav?
Dažādi ārsti tavam bērnam noteikuši dažādas diagnozes? Tev ir sacīts, ka bērnam jālieto medikamenti, bet tu nezin kādēļ neesi tam piekritis?
Tavam bērnam jau ir diagnoze, piemēram, autisms vai UDHS, un simptomi paspilgtinās tieši pēc laika pavadīšanas pie ekrānierīces?
Nogurušais, bet pāruzbudinātais bērns bieži nevar iemigt? Vai guļ, bet neizguļas?
Bērns ne pret ko neizrāda interesi vai ir neuzmanīgs kaut ko darot?
Tu vari teikt, ka bērns atrodas stresa stāvoklī, lai gan iemeslu šādam stresam neredzi?
Tavs bērns iet (ir gājis) pie skolas psihologa, bet tas nepalīdz?
Jūs regulāri strīdaties viedierīču dēļ (par ierobežojumiem, laiku, nodarbēm, jaunas ierīces iegādi utt.)?
Bērns melo par viedierīcēs pavadīto laiku? Ņem tās sev blakus gultā?
Bērnam ļoti nepatīk zaudēt – tik ļoti, ka tas ietekmē viņa attiecības ar cilvēkiem vai to, cik daudz gandarījuma sniedz šī spēle? spēle
Bērns dod priekšroku komunikācijai nevis reālajā, bet interneta vidē?
Tu neierobežo ekrānos pavadīto laiku, jo baidies no bērna reakcijas, esi noguris vai izjūti vainas sajūtu?
Tu izvairies pavadīt laiku ar bērnu, jo baidies, ka viņš būs ne visai patīkams vai arī bērnam tiks radītas nepatīkamas sajūtas?

Rezultāti
Tagad saskaiti, cik daudz apstiprinošu atbilžu uz šiem jautājumiem. Jo vairāk frāžu var attiecināt uz tavu ģimeni, jo lielāka iespējamība, ka pie ekrāniem pavadītais laiks ietekmē bērna nervu sistēmu. Un ņem vērā, ka – jo vairāk atbilžu ir “jā”, jo vairāk tas liecina, ka tavai atvasei jau ir atkarības risks, pat ja bērns pie ekrāniem pavada ne tik ilgu laiku vai pat mazāk, nekā viņa vienaudži.

Un tagad nedaudz sīkāks apraksts par testa rezultātiem. Ja tavi “jā” ir:

No viena līdz pieciem – pastāv neliels risks, ka varētu izveidoties elektroniskā ekrāna sindroms. Tavam bērnam ir dažas problēmas, kas var būt saistītas ar ekrānierīču lietošanu – vai arī nē. Jebkurā gadījumā, ja nedaudz tiks saīsināts pie ekrāniem pavadītais laiks, problēmas ar mācībām, noskaņojumu vai uzvedību kaut kādā mērā var atrisināties.

No pieciem līdz 12 – mērens elektroniskā ekrāna sindroma attīstības risks. Tavam bērnam ir ievērojamas problēmas, visticamāk, ka vairāk nekā vienā sfērā (skola, mājas vai attiecības). No otras puses, tu esi savlaicīgi to visu pamanījis un tagad ir lielisks brīdis, lai šo sindromu nomāktu pašā saknē.

13 un vairāk – augsts elektroniskā sindroma attīstības risks. Ja tu esi atbildējis ar “jā” uz vairāk nekā pusi no jautājumiem, pastāv augsta iespējamība, ka tavam bērnam jau piemīt šis sindroms, kā arī atkarība no viedierīcēm. Šajā kategorijā iekļūst ļoti daudz ģimeņu.

Ko īsti nozīmē elektroniskā ekrāna sindroms

Kopumā šim sindromam raksturīga ir pāruzbudinātība, bērns ir “uzvilkts” un nespēj regulēt savas emocijas vai stresa līmeni. Simptomi ir dažādi un var būt līdzīgi dažādu psihisku traucējumu un neiroloģisku slimību simptomiem. Klasiskā veidā sindroms izpaužas kā aizkaitinātība, neuzmanība, nesavāktība, zemas spējas pārciest sarūgtinājumu un uzvedības problēmas, piemēram, tieksme uz konfliktu vai nevēlēšanās sastapties ar acu kontaktu. Tāpat izplatīts ir slikts noskaņojums un trauksme.

Ierobežo laiku, ko bērns pavada pie ekrāniem, un gadījumā, ja tev šajā testā ir pārāk daudz “jā”, ir vērts vērsties pat pie speciālista!

Kopš pagājušā gada decembra Latvijā reģistrēti četri apstiprināti masalu gadījumi bērniem, turklāt neviens no saslimušajiem bērniem nebija vakcinēts pret masalām, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.

Divi no bērniem nebija sasnieguši vakcinācijas vecumu, un divos gadījumos bērni inficējušies ar masalām ceļojumā. Šī iemesla SPKC epidemiologi aicina vecākus pārliecināties par bērnu vakcinācijas statusu pret masalām, īpaši ja plānots doties ceļojumā.

Kā skaidro Arāja, epidemioloģiskā situācija ar masalām atsevišķās Eiropas valstīs joprojām ir nelabvēlīga. Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, no 2018.gada sākuma līdz 6.martam Eiropas Savienības valstu vidū par visvairāk saslimšanas gadījumiem ar masalām ziņojusi Grieķija, kur reģistrēti 1008 gadījumi, Rumānija ar 757 gadījumiem, Francija ar 429 gadījumiem un Itālija ar 164 gadījumiem. Tāpat ziņots arī par septiņiem nāves gadījumiem no masalām. Rumānijā pēc saslimšanas ar masalām bojā gāja trīs cilvēki, Itālijā – divi, Grieķijā – viens, kā arī Francijā viens.

Tāpat par nesenu masalu uzliesmojumu ziņojusi arī Apvienotās Karalistes daļa Velsa. Ārpus Eiropas Savienības lielākais masalu uzliesmojums joprojām turpinās Ukrainā, kur šogad reģistrēti vairāk kā 500 saslimšanas gadījumi, ieskaitot septiņus nāves gadījumus no masalām. Masalu uzliesmojumi turpinās arī Serbijā un Gruzijā.

SPKC atgādina, ka vienīgā efektīvā aizsardzība pret masalām ir vakcinācija, kas ir droša un efektīva. Vakcinācijai izmanto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Maksimālai aizsardzībai nepieciešamas divas vakcīnas devas. Latvijā un citās Eiropas valstīs bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas potes. Pirmo poti bērns saņem 12-15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā.

Pastāvot īpašiem inficēšanās riskiem, piemēram, plānojot ceļojumu ar mazuli uz masalu skarto valsti, kā arī pēc kontakta ar masalu slimnieku, pirmo poti ieteicams veikt pirms vakcinācijas kalendārā norādītā vecuma sasniegšanas, proti, no sešu mēnešu vecuma. Tomēr 12-15 mēnešu vecumā poti nepieciešams atkārtot, un revakcināciju veikt arī atbilstoši vakcinācijas kalendāram – 7 gadu vecumā.

Kopumā Latvijā kopš pagājušā gada reģistrēti 15 apstiprināti masalu gadījumi.

Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Masalas var būt ļoti nopietna slimība, jo tā noris ar smagām komplikācijām, sevišķi bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušiem virs 20 gadiem, personām ar imūndeficītu un grūtniecēm. SPKC epidemiologi vakcinācijas pret masalām aptveri bērniem vērtē kā salīdzinoši labu un tas ir iemesls tam, kāpēc Latvijā gandrīz trīs gadus netika reģistrēts neviens saslimšanas gadījums.

“Kā zināms, Krievijā zāles ir lētākas. Esmu salīdzinājusi – līdzīgas zāles tur var dabūt pat divreiz lētāk. Kādas ir iespējas manai radiniecei pa pastu atsūtīt man zāles? Vai sūtījumu neaizturēs? Ja gadījumā nevar pa pastu, varbūt mazbērni var atvest, kad brauks ciemos? Kādi ir noteikumi?” Zinaīda G. Rēzeknē

Pēc likumdošanas, atšķiras, kādas zāles no trešajām valstīm drīkst ievest personiskajā bagāžā un kādas iespējams saņemt pa pastu. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere skaidro, ka pa pastu sūtīto zāļu apjoms nedrīkst pārsniegt daudzumu, kāds nepieciešams sešu mēnešu lietošanai. Katram zāļu veidam jāatrodas oriģinālajā iepakojumā, uz kura identificējams zāļu ražotājs un ražotājvalsts. Tāpat jābūt receptei vai ārstniecības iestādes izdotam dokumentam, kas pamato zāļu nepieciešamību, kā arī zāļu pirkuma čekam vai līdzvērtīgam dokumentam, kas apliecina zāļu iegādi. Pa pastu aizliegts saņemt narkotiskās un psihotropās zāles, narkotiskos analgētiķus, jaunās psihoaktīvās vielas un aktīvās vielas, anaboliskos steroīdus, testosteronus, augšanas hormonus vai to analogus.

Ja viena veida zāļu oriģinālo iepakojumu skaits ir vairāk par trim, cilvēkam rak­stiski jāapliecina, ka zāles tiks izmantotas personīgai lietošanai, ka tās nav zāles, kuras aizliegts sūtīt pa pastu un ka persona uzņemas pilnu atbildību par šo zāļu lietošanu. Savukārt, ja zāles iegādātas interneta veikalā, uz pasta sūtījuma iepakojuma jābūt norādītai aptiekas adresei, licences numuram, aptiekas tīmekļa vietnes adresei, kā arī aptiekas licences izdevējas institūcijai un tās adresei.

Zāles, anaboliskos steroīdus, testosteronus, augšanas hormonus vai to analogus no trešajām valstīm personīgai lietošanai drīkst ievest personiskajā bagāžā. Šajā gadījumā, ievedot zāles, cilvēkam jāizpilda tās pašas prasības, kas, saņemot zāles pa pastu. Izņēmums ir narkotiskās un psihotropās zāles, narkotiskie analgētiķi, jaunās psihoaktīvās vielas – tās ievest no trešajām valstīm nedrīkst.

UZZIŅA

Kārtību, kādā privātpersonas drīkst ievest zāles Latvijā, nosaka Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 416 Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība.

Lazdas vēstījums – sveiciens jaunībai! Jo tam, kurš šo iepazinis draudzībā, asinsvadi kārtībā, āda vesela, emocijas necietē akmeņos un dzīvesspars plūst pāri malām arī tad, kad mati jau sirmi.

* Kāpēc pasaku vectētiņiem, dodoties pasaulē, allaž rokās lazdas vēzdiņa? Tas ir koks, kas piesaista un materializē dzīvības spēku un vairo veselību, jo veicina asins sastāva atjaunināšanos, kapilāru paplašināšanos, stiprina to sieniņas, rosina galvas smadzeņu apasiņošanu un spēcina organismu. Ļauj ķermenim justies kā zaļoksnam stādam, kam pat sīkākie zariņi dzīvības pilni. Savukārt acīm netveramā sajutēji apgalvo: pie mājas kuplojoša lazda atbaida čūskas un atvaira ļaunus nodomus, veicina ģimenes auglību, rosina taisnīgumu un talantu realizāciju, neļauj zaudēt pašvērtību attiecībās ar sevi un citiem.

Lazda arī māca: ja vēlies gardo kodolu, vispirms dabū pušu cieto čaulu! Varbūt tālab mūsu senčiem viensētas tuvumā bija atvēlēta vieta arī kādai lazdu strīpiņai?

* Veselības stiprināšanai izmanto gan lazdas mizu, pumpurus, ziedus, lapas, gan augļus – riekstus. Viss der kā iekšķīgai, tā ārējai lietošanai.

Pārliecinies tūlīt – labs!

Martā laiks notiesāt savākto riekstu krājumus. Visam, kas gatavots no šiem kodoliem, piemīt mīkstinoša, urīndzenoša un pretiekaisuma iedarbība, tas spēcina organismu un aktivē asinsradi. Rieksti ir gan kalorijām, gan veselīguma stiprinātājiem īpaši bagātīgi – satur olbaltumvielas, vitamīnus, aminoskābes (20!), karotīnu, minerālvielas, šķiedrvielas, kā arī nepiesātinātām taukskābēm bagātīgu eļļu, kas īpaši ieteicama, ja ārstējama ateroskleroze.

* Našķis, kas vienlaikus noderīgs palīgs cīņai pret paaugstinātu asinsspiedienu, diabētu, anēmiju, sklerozi, nierakmeņiem un žultsakmeņiem, ir riekstu piens, kura recepte līdz mums atnākusi no Avicennas laikiem.

Kodolus aplej ar aukstu ūdeni un atstāj uz astoņām stundām, tad sablendē vai piestā saberž, aplej ar ūdeni, kurā mirkuši, un atstāj mierā vēl uz četrām stundām.

Krējumveidīgo masu liek uz lēnas uguns un, uzmanoties, lai nepierauj, karsē līdz pirmajam burbulim, padzesē, nokāš. Pēc garšas pievieno sāli un cukuru.

* Ar medu pārlieti riekstu kodoli, pēc garšas papildināti ar žāvētiem augļiem un sēkliņām – profilaktisks līdzeklis pret mazasinību, spēku izsīkumu, reimatismu; šis gardums arī palīdz izturēt ilgstošu fizisku slodzi.

Pavasarī nenokavē


Lazda piedāvā savus labumus vēl brīdi pirms astronomiskā pavasara iestāšanās. Tiklīdz sāk riņķot sulas, laiks vākt miecvielām un ēteriskajām eļļām bagātīgo mizu. Šim nolūkam vislabāk der 2 līdz 5 centimetrus resni bezzaru dzinumi. Novilkto ādiņu uzreiz sagriež mazos gabaliņos un liek žāvēties.

* Vielas, ko satur lazdas miza, paplašinot sīkos asinsvadus, stiprina vēnas, darbojas pret sklerozi, palīdz normalizēt holesterīna līmeni asinīs, labvēlīgi ietekmē prostatas dziedzeri. Neaizķepuši asinsvadi visbiežāk ir sinonīms stiprai veselībai.

Lietojot šādu tēju, līdzsvarojas arī asinsspiediens, uzlabojas nieru darbība – nav rīta tūsku.

* Pumpuru tēja ir papildlīdzeklis smagu plaušu slimību ārstēšanā; iedarbību pastiprina sasmalcinātu riekstu piedeva.

* No lazdas pumpuriem gatavo tinktūru: vienu daļu pumpuru aplej ar desmit daļām degvīna, pāris nedēļas tur gaismā, ļaujot ievilkties. Lieto pa 10 līdz 15 pilieniem organisma spēcināšanai.

* Ziedputekšņi no dzeltenajām vīrišķo ziedu spurdzēm, sausi izžāvēti, līdzīgi kā likopodijs, noder grūti dzīstošu čūlu un mitru ādas izsitumu mazināšanai. Bet, pastaigas laikā iebirdināti mutē, vairo enerģiju un uzlabo pašsajūtu.

Vasarā nenokavē

Lazdas lapas ir tikpat bagātīgas ar dziednieciskajām vielām kā mizas un pumpuri. Tās žāvējamas kopā ar sīkajiem zariņiem, ko nereti sanāk noraut kopā ar lapām.

* Lapu uzlējums – diurētisks līdzeklis, kas kavē nieru un žultspūšļa akmeņu veidošanos, der arī piena sekrēcijas rosināšanai jaunajām māmiņām.

* Prostatas iekaisuma mazināšanai – lapu novārījums.

* Vīriešu tēja: lazdas lapas un mizas, naudulis, upeņu lapas un ogas, kalmes vai lupstāja sakne. Šāds dzēriens atraisa seksualitāti, mazina iekaisumu ķermeņa zemjostas daļā.

Lazdas lapu un ziedošu vīgriežu lakstu tēja – dzēriens asinsvadu stiprināšanai.

* Nomierinoša tēja domu skaidrībai – tējkaroti maisījuma, kurā lazdas lapas kopā ar sasmalcinātiem zaru galiņiem, vīgrieze, dažas peoniju ziedlapas, pūķgalve un upeņu lapotie zariņi, pārlej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties un dzer, izbaudot aromātu un garšu.

* Lazdas lapas ir pateicīgs augs pirtsslotiņu gatavošanai. Platas un maigas, tās nodrošina patīkamu pieskārienu ķermenim – gan fizisko, gan enerģētisko. Tāpēc labi der bērnu radināšanai pie pirts procedūrām. Ieteicamas vēl tā pieņēmuma dēļ, ka lazda atraisa inteliģenci, kas saistīta ar intuīciju, kā arī stiprina vēlmju piepildīšanai nepieciešamo uzņēmību. Sevišķi iedarbojas uz ļaudīm, kuri dzimuši no 22. marta līdz 31. martam un no 24. septembra līdz 3. oktobrim, jo pēc druīdu horoskopa tas ir Lazdas laiks, kas cilvēkā paspilgtina šā koka enerģētiskās iezīmes.

* Lazdas pirtsslotas ļoti ieteicamas arī vīriešiem prostatas veselības stiprināšanai – karstajos tvaikos kārtīgi sakarsētu, tādu labu brīdi patur uz cirkšņu limfmezgliem.

Rudenī veselības stiprināšanai der arī vēl nenogatavojušies rieksti.

* Negatavu augļu (rieksti ar visām čaumalām) novārījums – iedarbīgs līdzeklis pret caureju.

* Zaļo vīkalu (plaukstiņa, kurā sēž rieksts) novārījums noder iekaisuša mutes dobuma un rīkles gļotādas skalošanai.

Ziemā nenokavē


* Viena no iespējām, kā aizraujoši piepildīt garos ziemas vakarus – pastudēt literatūru par saimniecībā noderīgu lietu izgatavošanu no lazdas klūgām un ķerties šim darbam klāt. Paļāvīgs materiāls, tīkama nodarbošanās, sastapšanās ar spēka avotu gan gatavošanas, gan lietošanas laikā.

* Pēc iespējas daudzpusīgāk izmantot lazdas riekstu eļļu. Tā der gan pie salātiem, gan pa karotītei ieņemama organisma ieeļļošanai. Bērniem lietojama arī cērmju izdzīšanai, vēnu slimniekiem – sāpīgo mezglu ieziešanai, dāmām – iemasēšanai galvas ādā matu augšanas veicināšanai.

Lai rosinātu sabiedrības izpratni par savām tiesībām, no 12. līdz 16. martam vairāk nekā 100 zvērināti advokāti Advokatūras dienās iedzīvotājiem visā Latvijā sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas, īpašu uzmanību veltot cietušo tiesību skaidrošanai.

“Latvijas likumdevējs ir paredzējis noziedzīgā nodarījumā cietušajam iespēju pretendēt valsts atbalstam brīdī, kad ir noteikts cietušā statuss. Tomēr pieredze rāda, ka nereti pati persona neapzinās, ka varētu tikt atzīta par cietušo ne vien fizisku pāridarījumu un nopietnu noziegumu rezultātā, bet arī citās dzīves situācijās – vardarbība internetā, satiksmes negadījumi, mantiski zaudējumi, pazemošana, autortiesību pārkāpumi – visos šajos gadījumos otrā pusē ir kāds cietušais,” norāda Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs un zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs. “Nepārzinot tiesību aizsardzības un atbalsta iespējas, kā arī priekšnoteikumus tam, lai persona tiktu atzīta par cietušo, var tikt kavēta palīdzības saņemšana, kad tā nekavējoties ir nepieciešama.”

Cietušo atbalstam gan pirms procesuālā statusa piešķiršanas, gan pēc tā pastāv dažādi palīdzības mehānismi, tomēr, pat iegūstot cietušā procesuālo statusu, bieži vien netiek izmantotas iespējas papildus pieprasīt kaitējuma kompensāciju saskaņā ar Kriminālprocesa un Civilprocesa likumu. “Pēc Juridiskā palīdzības administrācijas veiktās aptaujas datiem* pērn vien 38% no noziedzīgos nodarījumos cietušajiem pieprasījuši kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā, civilprocesā un līdzīgā apmērā (39%) saņēmuši medicīnisko, psiholoģisko vai cita veida palīdzību,” stāsta Juridiskās palīdzības administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Iveta Laicāne. Savukārt no bezmaksas informatīvā atbalsta tālruņa 116006 „Palīdzības dienests noziegumu upuriem” sniegto konsultāciju virzieniem iezīmējas nepietiekama sabiedrības izpratne par situācijām, kurās var vērsties pēc cietušo atbalsta pakalpojumiem. “Aizvadītā gada sniegto konsultāciju statistika rāda, ka lielākoties iedzīvotāji pēc palīdzības vēršas vardarbības gadījumos (74% no sniegto konsultāciju apjoma), tikmēr konsultācijas citās situācijās sniegtas salīdzinoši maz – par huligānismu 7%, ceļu satiksmes negadījumiem 3%, krāpšanu 2%, zādzībām 1%.”

“Šis būs devītais Advokatūras dienu gads, un nemainīgi to mērķis ir ar bezmaksas konsultāciju palīdzību iedrošināt cilvēkus spert pirmo soli tiem sasāpējušu jautājumu risināšanā. Pievēršoties cietušo tiesībām, šajā reizē vēlamies uzsvērt, ka katram ir būtiski zināt savas galvenās tiesības kā cietušajam, lai nonākot attiecīgā situācijā, spētu tās izmantot,” norāda Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece un zvērināta advokāte Guna Kaminska. “Kā vienmēr jo īpaši aicinām konsultācijas izmantot iedzīvotājus, kuri līdz šim atlikuši vēršanos pie advokāta materiālu apstākļu vai citu ierobežojumu dēļ. Tāpat arī vēršam uzmanību tam, ka padomu varēs saņemt ne tikai cietušo tiesību, bet arī īres un mājokļa tiesību, apsaimniekošanas, ģimenes, mantojuma tiesību, parādsaistību, darba tiesisko attiecību un citās jomās, atbilstoši advokāta specializācijai.”

Visvairāk advokātu šajā nedēļā būs Rīgā, kā arī bezmaksas konsultācijas tiks nodrošinātas reģionos, piemēram, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Smiltenē, Jēkabpilī un citviet. Lai palīdzētu atrast advokātu sev tuvākajā vietā, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas mājaslapā izveidota konsultāciju meklēšanas funkcija. Mājaslapā www.advokatura.lv iedzīvotāji aicināti ielūkoties atkārtoti, ņemot vērā, ka arī advokāti konsultāciju sniegšanai vēl turpina pieteikties un aktuālais advokātu saraksts tiek pastāvīgi atjaunots.

Kā pieteikties Advokatūras dienu konsultācijai?
• Mājaslapas www.advokatura.lv sadaļā “Advokatūras dienas 2018” (advokatura.lv) ir pieejams saraksts ar to advokātu kontaktinformāciju, kuri Advokatūras dienās sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas.
• Ar izvēlēto advokātu jāsazinās individuāli, lai vienotos par konsultācijas laiku un tiesību jomu, kurā nepieciešams padoms. Iespējams, vienkāršākos jautājumos pietiek ar telefonsarunu.
• Ņemot vērā ierobežoto konsultāciju laiku, advokāti iedzīvotājus aicina pieteikties laikus. Gadījumā, ja nav iespējas ierasties, lūgums atteikt konsultācijas rezervāciju, lai šo iespēju varētu izmantot citi.
• Tehnisku jautājumu gadījumā Advokatūras dienu laikā no plkst. 09.00 līdz 18.00 ir pieejams informatīvais tālrunis 22455952 (lūgums ņemt vērā, ka ar šī tālruņa starpniecību advokātu konsultācijas netiek sniegtas, bet tiek nodrošināts informatīvs atbalsts un fiksēti ziņojumi, ja kādā reģionā bezmaksas konsultāciju iespējas vairs nav pieejamas).

*Juridiskās palīdzības administrācijas aptauja „Par valsts kompensācijas cietušajiem pieejamību un pakalpojuma saņemšanas efektivitāti” 2017. gadā.

Advokatūras dienas Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija 2010. gadā iedibināja ar mērķi popularizēt zvērināta advokāta profesijas misiju – darboties sabiedrības interesēs, sniedzot tai praktisku palīdzību pēc labākās sirdsapziņas likumiem.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu advokātu profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošos zvērinātus advokātus. Tā ir viena no senākajām profesionālajām organizācijām Latvijā. Kolēģija šogad atzīmē 97. darbības gadu kopš brīža, kad 1921. gada 19. martā pirmo reizi tika sasaukta zvērinātu advokātu kopsapulce, kurā ievēlēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un tās priekšsēdētāju Gustavu Zemgalu – vēlāko valsts prezidentu. Arī prezidenti Jānis Čakste un Alberts Kviesis ir bijuši zvērināti advokāti. Advokatūra ir tiesiskas valsts justīcijas neatņemama sastāvdaļa.

Autore: Arta Lāce

“Es nekad, nekad nemiršu!” – tie ir Ingas Laufmanes mūžībā aizgājušās meitas Betijas pēdējie vārdi. Betija slimoja ar osteosarkomu un savu septiņpadsmito dzimšanas dienu tā arī nesagaidīja. Tagad Inga atbalsta citas ģimenes, kuras audzina neizārstējami slimus bērnus, un piedalās arī psihosociālās rehabilitācijas nometnes “Esi ar mani!” rīkošanā, kas aizvadītajā nedēļas nogalē norisinājās viesnīcā “Baltic Beach Hotel SPA”. Nometne paredzēta Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības pārziņā esošajām ģimenēm.

Neatkarīgi no veselības stāvokļa jebkuram bērnam ir vienas un tās pašas vajadzības: augt ģimenē, būt mīlētam, rotaļāties un priecāties par dzīvi. To apliecina 11 gadus vecā nometnes dalībnieka Renāra sacītais. Viņam jāsadzīvo ar onkoloģiskas slimības ārstēšanas radītajām sekām, priekšā stāv kārtējā operācija, taču ikdienā Renārs ir tāds pats bērns kā citi viņa vienaudži. Viņam ļoti patīk būt kopā ar brāli un māsu, un viņš sapņo par nākotni. “Es gribētu kļūt par zinātnieku – par arheologu, kas meklē un pēta dinozauru kaulus,” saka Renārs.

Patrikam ir 14 gadi, viņš cieš no ģenētiskas slimības sekām un elpo caur traheostomu. “Lai es varētu dzīvot, man līdzi jābūt četriem aparātiem,” skaidro pusaudzis. Nu jau viņš iemācījies sevi aprūpēt pats. Patrika aizraušanās ir multfilmu veidošana. Viņš gaida piedzimstam mazo brālīti un cer, ka tas notiks viņa dzimšanas dienā 9. maijā, – tā būtu vislabākā dāvana.

Bērnu paliatīvā aprūpe neizārstējami slimiem bērniem nodrošina iespēju ikdienā būt kopā ar ģimeni un dzīvot maksimāli pilnvērtīgi, neskatoties uz veselības stāvokļa radītajiem ierobežojumiem, secina nometnes dalībnieki, atbalstot biedrības ieceri veidot Baltijā pirmo hospisu, kas nozīmē regulāru atslodzes iespēju.

“Divus ar pusi gadus dzīvojot ar slimu bērnu, es sapratu, ka cilvēka spējām ir robežas. Vecāki ir gatavi atdot visu, bet brīdī, kad viņu fiziskie un emocionālie resursi izsīkst, ļoti noderētu hospiss – vieta, kur bērnam drošā vidē, speciālistu atbalstītiem, gūt atslodzi,” saka Inga Laufmane.

Jau ziņojām, ka Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība savu 20. darbības gadu uzsākusi ar ieceri izveidot ne vien Latvijā, bet arī Baltijā pirmo multifunkcionālo bērnu paliatīvās aprūpes centru – hospisu, piedāvājot atelpas brīdi ģimenēm, nodrošinot speciālistu konsultācijas, lai uzlabotu neizārstējami slimo bērnu dzīves kvalitāti, kā arī iespēju bērna pēdējo dzīves periodu pavadīt mājas videi pietuvinātos apstākļos, vienlaikus saņemot visu nepieciešamo speciālistu atbalstu arī nāves brīdī un sērošanas periodā.

“Ne tikai manai ģimenei, bet arī citām hospiss būtu kā drošības spilvens un garantija tam, ka arī visgrūtākajās dienās būs kāda vieta, kur aizbraukt un saņemt palīdzību no cilvēkiem, kas ir bijuši kopā ar ģimeni visus bērna slimības gadus,” uzskata Vineta Grigāne – Drande, Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības vecāku iniciatīvas grupas vadītāja. “Nometne notiek vienreiz gadā, bet svarīgi, lai šādu atbalstu būtu iespējams saņemt biežāk.”

Bērnu paliatīvās aprūpes multidisciplinārā komanda (ārsts, māsa, psihologs, psihoterapeits, kapelāns, sociālais darbinieks) patlaban nodrošina mājas vizītes un diennakts konsultācijas visā Latvijā. Lielākoties speciālisti ar ģimenēm iepazīstas jau slimnīcā un sadarbojas ilgstoši.

Arī Vinetas ģimenē aug bērns ar īpašām vajadzībām. “Ieraugot smagi slimus bērnus, mēs parasti pamanām tikai viņu diagnozi, viņu citādību un invaliditāti. Tomēr ir svarīgi katrā bērnā saskatīt personību. Jēkabs mūsu dzīvē ir ienācis, lai celtu trepes no zemes uz debesīm,” saka Vineta.

Jau vairākus gadus Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības darbu un nometnes rīkošanu atbalsta Latvijas Rotari klubs. “Esmu par līdzsvaru ģimenē, jo tikai stipras mammas un stipri tēti spēj palīdzēt bērniem. Ja mēs varam radīt šos patīkamos mirkļus, kas spēj viņus uzmundrināt kaut uz īsu brīdi, tas ir ļoti, ļoti daudz,” norāda kluba pārstāve Marika Ģederte.

Nometnes organizēšanu uzņēmusies draudze “Prieka Vēsts”. “Mūsu mērķis ir ļoti vienkāršs – ar praktisku rīcību parādīt Dieva mīlestību,” saka nometnes projekta vadītāja Olita Karaševska.

Par sponsoru un draugu atbalstu ir pateicīga Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības vadītāja Anda Jansone. “Mēs nevarētu palīdzēt šīm ģimenēm bez sabiedrības iesaistes. Lai gan reizēm cilvēki izvēlas neredzēt tos, kas ir ar īpašām vajadzībām, tomēr šie bērni mūs māca kļūt labākiem, cilvēcīgākiem, iejūtīgākiem – un tas maina pasauli, kurā dzīvojam mēs visi.”

Andas sacīto apliecina arī Ingas atmiņas: “Dzīves pēdējās stundās Betija sacīja: “Vai tas nav brīnums, ka mēs esam kopā?” Tas tiešām ir jānovērtē, jo mēs ļoti būtiski ietekmējam viens otru.”

Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības darbu un hospisa izveidi jūs varat atbalstīt, ziedojot līdzekļus ar naudas pārskaitījumu tiešsaistē.

Bērnu melošana ir viens no jautājumiem, kas ļoti satrauc vecākus. Nereti rodas sajūta, ka ar šo problēmu ir grūti vai pat neiespējami cīnīties. Kas jāzina par bērnu melošanu un kā veicināt patiesības teikšanu, skaidro psiholoģe, Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte.

Bērns melo vai fantazē?

Divu līdz četru gadu vecumā bērns parasti nemelo, bet gan fantazē. Un savas fantāzijas uzskata par tikpat īstām kā realitāti. Piemēram, atnes no dārziņa mantu un apgalvo, ka audzinātāja atļāva to paņemt. Patiesībā viņš šo mantu tik ļoti vēlējās, ka patiešām noticēja savai iedomai, ka audzinātāja atļautu, ja viņš paprasītu. Šāda situācija noteikti jāpārrunā bērnam saprotamā valodā, taču bez bāršanas un sodīšanas.

Vecums no 6 līdz 7 gadiem ir nozīmīgs, jo bērns sāk saprast, kas ir meli. Viņš spēj saprast atšķirības un pieņemt lēmumus. No aptuveni 8 gadu vecuma bērns sāk justies patstāvīgs, uzskata, ka viņam jau ir sava dzīve un ne viss vienmēr vecākiem ir jāstāsta. Var iemācīties melot tā, ka vecāki to ne vienmēr pamana. eksperte iesaka: “Mācieties uzticēties un nedusmoties, kad bērns atzīstas nedarbos. Sākot no apmēram 10 gadu vecuma, mums, pieaugušajiem, vairs nevajadzētu būt iecietīgiem, ja dēls vai meita melo. Ja esam bērnu pieķēruši melos, pirms jebkādas sodīšanas, mums vajadzētu saprast, kāpēc viņš to dara, un tad lemt par turpmākām darbībām, jo bērnam ir jāiemācās uzņemties atbildību.”

Izprotiet iemeslus, kādēļ bērns melo

Bērnu melošanas biežums ir tieši proporcionāls viņu vecāku izpratnei par godīgumu. Var gadīties, ka melo arī godīgu vecāku atvases. Taču vairāk melos tie, kuru vecākiem ir grūtības būt patiesiem. Ja gribam bērnus iemācīt būt godīgiem, mums jābūt gataviem uzklausīt arī sāpīgas patiesības. Reizēm, redzot pieaugušo sarūgtinājumu, vilšanos, bēdas un pat asaras, bērns izvēlas mānīties, lai tikai viņam nav jāpiedzīvo vecāku negatīvās emocijas. Reizēm bērns melo, lai izceltu sevi labvēlīgākā gaismā un celtu savu pašapziņu. Ja pieaugušajiem rodas aizdomas par šādu melu iemeslu, galveno uzmanību vajadzētu pievērst tām negatīvajām emocijām, kas šos melus ierosina. Piemēram: “Es dzirdēju, kā tu stāstīji draugiem, cik stiprs un varens tu esi. Vai tu raizējies, ka varētu viņiem nepatikt?” Psiholoģe Iveta Aunīte stāsta: “Ja bērnus soda par nepatiesības teikšanu, tad viņi melo, lai sevi aizsargātu. Viņi melo, jo baidās. Viņi runā nepatiesību, lai izvairītos no nepatikšanām.” Tas nozīmē, ka gadījumos, kad bērns melo, vecāku nostājai jābūt stingrai, bet tajā pašā laikā mierīgai un nosvērtai. Vecāks var sacīt, ka ikvienam ir svarīgi uzņemties atbildību par nodarīto un ka daudz vieglāk situāciju ir risināt, ja tiek teikta patiesība. Un jebkādām sekām jābūt izsvērtām, nevis īstenotām emociju iespaidā. Bērniem ir jājūt, ka vecāki ir taisnīgi un atbalstoši problēmas risināšanā.

Veiciniet patiesības teikšanu

Paslavējiet savu bērnu gadījumos, kad viņš būtu varējis taisnību noklusēt: “Paldies, ka atklāti pateici, ka esi sasitis telefonam ekrānu. Man ir ļoti svarīgi, lai tu runātu patiesību un man uzticētos. Arī tad, ja tu apzinies, ka tev draud nepatikšanas. Malacis!” Stāstiet bērniem, cik jums pašiem reizēm ir bijis grūti teikt patiesību. Lielākos bērnos var veidot apziņu, ka no kļūdām mācās, tāpēc par tām ir jārunā un no tām nav jābaidās. Ja bērns melo par sīkumiem, piemēram, ar ievārījumu nosmērētu galdu, vecākiem nekādas pārrunas rīkot nevajadzētu. Derēs draudzīgi pateikt: “Labi. Šajā reizē nav būtiski, kas tieši notika, bet galdam jābūt tīram. Noslauki to, lūdzu!” Ja bērns nodarītajā vaino kādu citu, tad pieaugušais var teikt, ka saprot, kādēļ atvase vēlas, lai to būtu izdarījis kāds cits, jo nav patīkami, ka tā ir noticis. Vairieties bērnu saukt par meli, nevajadzētu viņu ierindot tādā vai citādā negatīvā kategorijā. Arī izteicieni: “Tu melo tāpat kā tavs tēvs” vai “Visas sievietes jūsu dzimtā ir meles” neļauj bērnu uztvert kā personību, bet kā cita cilvēka kopiju. Tajā pašā laikā pieaugušajiem vajadzētu paskaidrot, ko nozīmē jēdziens “baltie meli”. Gados vecāki bērni saprot, ka reizēm tie vajadzīgi, lai saudzētu citu cilvēku jūtas. Visbeidzot, ja paši būsiet godīgi pret bērniem, arī viņi, visticamāk, tādi būs pret jums, saviem vecākiem!

Šis ir gadījums no psiholoģes Larisas Solovjovas prakses (atstāstīts ar klienta atļauju) ar sievieti, kura bija atnākusi ar mērķi kļūt turīgākai. 

Tikāmies jau divas vai trīs reizes. Konsultācijas notika pēc standarta shēmas – motivācija, bailes, psihotraumas… Strādājām ar pašvērtību. Un, protams, ar pārliecībām jeb uzskatiem, pieņēmumiem. Man par pārsteigumu, viņai bija maz negatīvo pārliecību. Meitene vēlējās vairāk naudas. Uzskatīja naudu par mīlīgu un vajadzīgu, tādu, kas nes prieku. Viss lieliski!

Klientes dzīve sāka mainīties. Viņa iekārtojās par nekustamā īpašuma pārdevēju labā uzņēmumā. Pirmajā mēnesī viņa uzreiz noslēdza trīs līgumus. Kliente apmierināta. Un es arī. Un pēkšņi, pēc pirmajām veiksmēm, sekoja kritums. Mēģinājām tikt skaidrībā, kas ir ne tā. Un, lūk, kādas pārliecības mēs atradām. “Visi bagātie cilvēki ir zagļi” – tā teicis viņas tēvs. Un tas, ko saka tēvs, ir taisnība. Tētis neteiks neko sliktu. Turklāt meita tā neuzskata. Bet tēva ietekme ir spēcīga. Un viņa vēlas būt godīga. Nekad nevienam neko nav nozagusi. Bet te pēkšņi, nopelnot vairāk naudas, veidojās kaut kāda saikne, kas nav loģiska. Bagātie – zagļi. Es kļūstu bagātāka – kļūstu par zagli. Lūk, kāda jocīga inversija. Un no tā, ka radās (godīgi nopelnīts!) pirmais tūkstotis dolāru, zemapziņā radās bažas, ka viņa var kļūt par zagli un viņu sodīs. Pirmām kārtām jau vecāki.

Negatīvās pārliecības un attieksme pret bagātajiem bieži ir klientiem ar finanšu problēmām. “Bagātie zog”. Es nezinu, vai es zogu vai nē… Varbūt kādam no mājām pazūd dārgas mantas un viņi tur aizdomās kaimiņu miljonāru, kurš tagad grib iedzīvoties.

Man nav kaimiņa miljonāra. Iespējams, kāds miljonārs pie manis ir ienācis, noturējies un aizgājis, jo mājās nav zelta poda. Mans sirdij dārgais kaķis (pēc manām domām, zelta radījums ar 3,5 kilogramu svaru) viņu nepiesaistīja. Varbūt arī starp viņiem ir negodīgi ļaudis. Bet ne visi. Tāpat kā starp nabadzīgajiem.

Runāt par šo tēmu var ilgi. Svarīgi ir kas cits. Kamēr jūs ienīstat bagātos ļaudis, jūs pie labklājības netiksiet. Jo kā var gribēt kļūt par to, ko tu neieredzi? Ja jūs vēlaties izmainīt savu materiālo stāvokli uz turīgāku, padomājiet, kāda ir jūsu attieksme pret naudu. Ko jūs domājat par turīgiem ļaudīm. Ko jūs domājat par darbu. Un tāpat atceraties, ko jūsu vecāki teica par bagātību un naudu. Vecāki, kas ir autoritātes, spēcīgi ietekmē. Padomājiet, kā viņu pārliecības ietekmē jūsu dzīvi. Izanalizējiet savas negatīvās pārliecības. Un izdomājat jaunas pārliecības un noteikumus, kuri var vest jūs līdz vēlamajam materiālajam stāvoklim. Tā ir ātra un efektīva metode. Var arī nākt uz konsultācijām pie psihologa un ar to strādāt. Pie viena strādāt ar pašvērtējumu, psihotraumām, bailēm un citiem iemesliem, kas var traucēt kļūt turīgam (un vienlaikus godīgam) cilvēkam.

Lai jums pareizas pārliecības! Lai labklājība pie jums atnāk viegli un godīgi!

P.S. Komentāros variet uzrakstīt savas negatīvās pārliecības un uzrakstīt, kā tās ietekmē jūsu dzīvi.
Avots: b17.ru

No 19.marta līdz 27.martam jau ceturto gadu Rīgā notiks pasākumi, kas veltīti Tuberkulozes (TB) izplatības ierobežošanas dienai, kas visā pasaulē tiek atzīmēta 24. martā. Šo pasākumu laikā iedzīvotājiem bez maksas tiks piedāvātas speciālista konsultācijas par TB un plaušu veselību, kā arī būs iespēja veikt krēpu testa izmeklējumus.

TB ir ārstējama slimība, tomēr tā ir viena no desmit bīstamākajām infekcijas slimībām pasaulē, kas ik gadu paņem vairāk nekā 1,5 miljonu cilvēku dzīvību. 2015. gadā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģiona birojs pieņēma Rīcības Plānu tuberkulozes ierobežošanai, kas ir saistošs visām dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvija. Plāns paredz līdz 2025. gadam, salīdzinot ar 2015. gadu: par 75 % samazināt TB izraisītās nāves, par 50 % samazināt jaunatklāto TB gadījumu skaitu un pilnībā novērst katastrofiskās izmaksas indivīdiem un ģimenēm, kurus skārusi TB.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2017. gadā ar TB pirmreizēji saslimuši 483 cilvēki, tikmēr 2016. gadā jauno saslimušo gadījumu skaits bija 560. Latvijā ar katru gadu saslimstība ar TB pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām esam PVO Eiropas Reģiona augstas saslimstības prioritātes 18 valstu grupā un speciālisti atzīst – priekšā vēl daudz izaicinājumu, lai pietuvotos PVO noteiktajiem kritērijiem.

Daktere Līga Kukša, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Multirezistentas TB nodaļas vadītāja: “Pat, ja šobrīd mēs redzam, ka situācija ar TB saslimstību uzlabojas, šis noturīgums var būt tikai šķietams. Efektīvākā TB profilakse ir atklāt, ārstēt un izārstēt pilnīgi visus pacientus. Diemžēl, ik dienas mēs sastopamies ar jauniem izaicinājumiem – novēlota diagnostika, būtisks psihosociālā atbalsta trūkums pacientiem ārstēšanās laikā, kas veicina vāju pacientu piesaisti ārstēšanai un noved pie TB izraisītāja baciļa nejutību pret zālēm. Tā kā TB visbiežāk skar cilvēkus ar dažādiem medicīniskiem riska faktoriem, tajā skaitā pazeminātu imunitāti, kā galveno aktualitāti pašreiz ir jāatzīmē HIV infekcijas pieaugumu Latvijā. TB/HIV īpatsvars pirmreizējo TB gadījumu vidū 2017. gadā sasniedzis 10.9 %, kas pēc PVO kritērijiem, norāda uz koncentrētas TB/HIV epidēmijas situāciju valstī”.

Latvijā TB diagnostika un ārstēšana ir valsts apmaksāta, bet mediķi atzīst – šī komplicētā slimība nes sev līdzi daudzus pārbaudījumus gan pacientiem, gan viņu ģimenēm ārstēšanās laikā. Dr. Kukša: “Sniedzot pacientam tikai TB zāles, mēs nevaram nodrošināt veiksmīgu iznākumu. Mums ir jādomā par integrētu pieeju – katra pacienta un viņu tuvinieku izglītošanu, pacientu psiholoģisko un sociālo atbalstu komplicētās ārstēšanas laikā, lai iespējami samazinātu nelabvēlīgo faktoru, vides un sociālo apstākļu kopumu, kas kavē pacienta atlabšanu”.

Inficēties ar TB var ieelpojot baciļus, kurus izplata ar plaušu TB slims cilvēks klepojot, šķaudot, dziedot, smejoties vai runājot. Šie baciļi var saglabāties gaisā nevēdinātās telpās pat vairākas stundas. Aptuveni 90 % gadījumu ieelpojot TB baciļus cilvēka organisms ir spējīgs ar tiem cīnīties un novērst baciļu attīstību TB slimībā. Baciļi paliek cilvēka organismā neaktīvi un šādu stāvokli sauc par latentu TB infekciju. TB slimība attīstās aptuveni 10 % gadījumu. TB slimības attīstība ir cieši saistīta ar novājinātu imunitāti – blakus saslimšanām, neveselīgu dzīvesveidu, ilgstošu stresu, neatbilstošu uzturu, smēķēšanu, narkotiku lietošanu, pārmērīgu alkohola lietošanu, un citiem faktoriem.

Visbiežāk sastopamie TB simptomi ir klepus, kas nepāriet 2-3 nedēļas, ar vai bez krēpām, svīšana naktīs, nepamatots svara zudums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpas trūkums, sāpes krūtīs, apetītes zudums, pastāvīgs nogurums un nespēks.

Lai veicinātu sabiedrības informētību par TB, kā arī atgādināt par veidiem, kā stiprināt plaušu veselību, septiņas dienas Latvijas Sarkanā Krusta Veselības istabās tiks nodrošinātas speciālista konsultācijas. Pēc nepieciešamības būs iespēja veikt izmeklējumu krēpu izmeklējuma testu. Akcijas laikā līdz 3.aprīlim darbosies Latvijas Tuberkulozes fonda informatīvais tālrunis 26626161, uz kuru zvanot darba dienās, no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00, būs iespēja saņemt informāciju par Pasaules Tuberkulozes dienai veltīto pasākumu precīziem norises laikiem un vietām.

Norises vieta

• Latvijas Sarkanā Krusta Veselības istaba

Slokas iela 161, Rīga

19.03.2018.

11:00-16:00

• Speciālista konsultācijas par tuberkulozi, iespēja veikt krēpu testu

Šarlotes iela 1B, Rīga

20.03.2018.

11:00-19:00

• Speciālista konsultācijas par tuberkulozi, iespēja veikt krēpu testu

Gaiziņa iela 7, Rīga

21.03.2018.

10:00-15:00

• Speciālista konsultācijas par tuberkulozi, iespēja veikt krēpu testu

12:00-15:00

• Plaušu rentgenoloģiskā izmeklēšana (nodrošina Veselības centrs 4)

Aptiekas iela 8, Rīga

22.03.2018.

10:00-16:00

• Speciālista konsultācijas par tuberkulozi, iespēja veikt krēpu testu

Aglonas iela 35/3, Rīga

23.03.2018.

10:00-16:00

• Speciālista konsultācijas par tuberkulozi, iespēja veikt krēpu testu

Biedrība “DIA+LOGS”, atbalsta centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS”

Dzirnavu iela 135, Rīga

26.03.2018.

12:00-18:00

• Speciālista konsultācijas par tuberkulozi, iespēja veikt krēpu testu

27.03.2018.

12:00-18:00

• Speciālista konsultācijas par tuberkulozi, iespēja veikt krēpu testu

Akciju organizē Rīgas domes Labklājības departaments, sadarbībā ar Latvijas Tuberkulozes fondu. Visi minētie pasākumi ir pieejami bez maksas, un iepriekšējs pieraksts apmeklējumam nav nepieciešams.