Medicīniskā rehabilitācija veselību uzlabo gan zīdaiņiem, gan pirmsskolas un skolas vecuma bērniem. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta atzinumu tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, bet profilakses nolūkos par bērna rehabilitāciju vecākiem jāmaksā pašiem.

Vispirms pie rehabilitācijas ārsta

“Bērna rehabilitācijā var iesaistīties viens vai vairāki speciālisti. Ja ģimenes ārsts mazajam atklāj nelielus funkcionālus traucējumus, bērnu nosūta pie rehabilitācijas speciālista – fizioterapeita, ergoterapeita, audiologopēda, uztura speciālista vai reitterapeita, kas iesaka, kas būtu darāms tālāk, piemēram, veikt masāžas kursu vai apmeklēt ārstniecisko vingrošanu,” stāsta kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” veselīga dzīvesveida nodaļas vadītāja ergoterapeite Zane Liepiņa.

Sarežģītākos gadījumos medicīniskās rehabilitācijas procesā iesaistās speciālistu komanda. Vispirms bērnu novērtē rehabilitācijas un fizikālās medicīnas ārsts, kurš sastāda individuālu rehabilitācijas plānu, ņemot vērā gan bērna vecumu, gan vispārējās veselības stāvokli, funkcionālos traucējumus un to pakāpi, un virkni citu nosacījumu. Pēc tam mazo pacientu nosūta pie speciālistiem, kuri papildina rehabilitācijas plānu ar saviem ieteikumiem. Sarežģītos gadījumos, piemēram, bērniem ar cerebrālo trieku, rehabilitācijas plāns ir ļoti plašs.

Ja fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts uzskata, ka rehabilitācijas procesā nepieciešams lietot arī fizikālās medicīnas metodes, piemēram, ārstniecisko masāžu, ūdens vai kādas citas procedūras, arī tās kļūst par rehabilitācijas plāna sastāvdaļām.

“Nedrīkst aizmirst, ka bērni “nāk komplektā” ar vecākiem vai citiem ģimenes locekļiem, tādēļ ļoti svarīga ir sekmīga sadarbība ar viņiem. Mūsdienās vecāki bieži vien mēģina iejaukties mediķu sastādītajā rehabilitācijas plānā, iesakot savus “labākos” risinājumus, par kuriem informāciju smēlušies internetā vai paziņu lokā. Tieši tādēļ ļoti svarīgi, lai rehabilitācijas speciālisti pamatotu vienas vai otras metodes izvēli, izskaidrotu bērna vecākiem, kas un ar kādu mērķi tiek darīts,” saka Zane Liepiņa, uzsverot, ka tikai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts sadarbībā ar speciālistiem un bērna ģimeni spēj izvēlēties katram pacientam vispiemērotākās fizikālās medicīnas metodes, rehabilitācijas kursa ilgumu, procedūru skaitu un intensitāti, lai tās tiešām būtu dziedinošas.

Pātadziņa kūtrai vielmaiņai

Kad radušies lieki svara kilogrami, bieži vien gribam domāt, ka vainojama pārlieku lēnā vielmaiņa. Vai to iespējams paskubināt – arī tad, ja apaļīgi bijuši vecāki un vēl tālāki senči?

Vielmaiņa ir bioķīmisku un fizioloģisku procesu kopums, kura laikā notiek enerģētisko krājumu atjaunošana un atbrīvošana. Zūdot līdzsvaram starp uzņemto un patērēto enerģiju, ar laiku varam uzkrāt pāris lieku kilogramu. Taču šo procesu ietekmē arī citi ārēji apstākļi, piemēram, dzīvesveids, vecums, ģenētika, hormonālās sistēmas aktivitāte. Gadu gaitā vielmaiņa kļūst lēnāka, jo vairs nav nepieciešams augt un attīstīties, kā arī vairs neesam tik aktīvi kā agrāk.

Uztura speciāliste Lizete Puga uzsver: vielmaiņu ietekmē dažnedažādi faktori, tāpēc ne vienmēr to tik viegli regulēt, kā dažkārt šķiet. Paātrināt šos procesus tikai ar kādu vienu metodi nav iespējams. Lai panāktu lielāku vai mazāku uzlabojumu, jāseko savam dzīvesveidam, jāmēģina pēc iespējas biežāk izdarīt veselīgas izvēles un mazāk žēloties par savu vielmaiņu.

Daudz nosaka iedzimtība, taču, ja ģimenē visi ir apaļīgi, tas nenozīmē, ka nav vērts censties mainīt savu ēdienkarti un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Vēl jo vairāk tāpēc, ka papildus liekajiem kilogramiem mēdz paaugstināties asinsspiediens, holesterīna un cukura līmenis asinīs, pievienoties tā sauktās dzīvesveida slimības, piemēram, II tipa cukura diabēts.

Vielmaiņas ātrumu var ietekmēt veselības stāvoklis, kā arī ikdienā lietotie medikamenti, piemēram, hormonālās kontracepcijas tabletes, antidepresanti un citi preparāti. Reizēm šos procesus gausus padara kūtra vairogdziedzera vai virsnieru darbība, kā arī citi veselības sarežģījumi, un, protams, šajā gadījumā jāsāk ar konsultāciju pie attiecīgā veselības aprūpes speciālista, lai diagnosticētu problēmu un to pienācīgi atrisinātu.

Liela nozīme ir iedzimtībai. Pēdējā laikā iespējams atklāt gēnu kombinācijas, kas nosaka, kurām pārtikas produktu grupām katram vajadzētu dot priekšroku un no kurām vēlamāk atturēties. Vieniem vairāk jācenšas izvairīties no ogļhidrātiem, bet citiem – no taukiem.
Tomēr drastiskas diētas un badošanās kūres nav piemērots veids, kā uzlabot vielmaiņu un iegūt labu formu. Tieši otrādi – šādi var izjaukt tās normālo procesu. Ja organismam ilgstoši netiek piegādātas uzturvielas, tas cenšas saņemto ēdienu noglabāt rezervēs, lai turpmāk nebaltās dienās būtu, kur ņemt enerģiju.

Vielmaiņu iespējams noteikt pēc īpašām formulām un pārbaudīt ar dažādām metodēm, piemēram, ar vielmaiņas aproci, impedansiometriju, kalorimetrijas testu, lai pēc tam aprēķinātu nepieciešamo kaloriju daudzumu. Organisms savām pamata vajadzībām un orgānu darbībai izlieto vidēji 1000 kaloriju diennaktī. Vairākumam cilvēku pietiekami ir 1500 kilokaloriju, bet dažiem pieļaujamais daudzums ir mazāks.

Septiņi veidi, kā paātrināt vielmaiņu

Šis saraksts nav universāla recepte vispārējai laimei. Tas ir tikai aicinājums pamanīt un izprast dažus labus ieradumus, kas var mainīt dzīvi uz labo pusi. Galu galā tava laime ļoti lielā mērā ir atkarīga tieši no tavas darbības. Mēs varam pietuvoties laimes sajūtai tikai nedaudz mainot savus ikdienas ieradumus.

1. Viņi neiesaistās citu negatīvisma izpausmēs. Viņi nerīko nepamatotas histērijas, dramatiskas scēnas un neuzturas cilvēku klātbūtnē, kuri to dara. Laimīgi cilvēki nepievērš uzmanību nejauši satiktu vai viņu dzīvei nenozīmīgu cilvēku izteikumiem, īpaši jau, ja tas darīts ne visai pieklājīgā vai pat rupjā veidā. Turklāt bieži vien viņi pateicīgi liktenim par dzīvē satiktiem rupjiem, nepatīkamiem un smaga rakstura cilvēkiem, jo viņi ir dzīvs un spilgts atgādinājums, par ko nevajag kļūt nekādā gadījumā. Viņi tos vēro un savu dzīvi veido pavisam savādāk. Tev vajadzētu darīt to pašu.

2. Viņi dalās ar citiem, ar ko vien var un kad vien var. Lai gan dāvināšana tāpat vien tiek uzskatīta par nesavtīgu rīcību, dažreiz tas var sniegt devējam daudz vairāk nekā saņēmējam. Atbalstot citus, paši jūtamies laimīgāki. Laimīgi cilvēki to labi zina un tāpēc vienmēr meklē veidus, kā palīdzēt apkārtējiem.

3. Viņi rūpējas par sev svarīgām attiecībām, „kopj” tās. Viņiem ir draugi, ar kuriem var apspriest visas tēmas un problēmas, par kurām ir vēlme dalīties.

4. Viņi mīl ne tikai citus, bet arī paši sevi. Sliktākais, kas var notikt ar tevi – pazaudēt sevi, jo pārāk stipri mīli kādu citu; aizmirst, ka arī tu esi pelnījis mīlestību un laimi. Jā, mīlēt citus ir labi un derīgi, bet neaizmirsti par sevi. Laimīgi cilvēki zina, ka mīlēt sevi – tas nav savtīgi, egoistiski. Centrā jāliek savas intereses, jo tikai šādā veidā var atrast sevī pietiekami spēka mīlēt visus tev svarīgos cilvēkus. Saudzē un rūpējies par sevi. Galu galā, ja ziedosi visas savas vajadzības un prasības, lai palīdzētu kādam citam, no tevis drīz būs tikai ēna no cilvēka.

5. Efektivitāte viņiem ir svarīgāka nekā popularitāte. Nejauciet popularitāti ar efektivitāti. Popularitāte ir tad, kad tevi visi mīl. Mazliet un ne uz ilgu laiku. Efektivitāte – tas ir tad, kad tu kaut ko spēj. Tā nepāriet, tikai attīstās.

Novirzot 1% no sociālajām iemaksām veselības aprūpei, sociālās aizsardzības sistēma netiks sagrauta, šodien preses konferencē sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.

Šodien arodbiedrība sniedza viedokli par valdības pieeju veselības aprūpes finansēšanai. Keris norādīja uz vairākiem “mītiem”, kurus valdība uztur.

Viņš sacīja, ka, atbalstot veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kurš paredz 1% no sociālajām iemaksām novirzīt veselības aprūpei, sociālās apdrošināšanas sistēma netiks pasliktināta, kā tas tiek apgalvots. Jau šobrīd lielākā daļa citu Eiropas Savienības valstu veselības aprūpei novirza daļu no sociālajām iemaksām, un Latvija ir viena no retajām valstīm, kas to nedara.

Līdz ar to arodbiedrība uzskata, ka ir iespējams daļu no sociālajām iemaksām novirzīt veselības aprūpei. Tas dotu papildu 70 miljonus eiro, kas kopā ar nākamgad jau paredzētajiem 35 miljoniem eiro būtu pirmais solis, lai sistēmu uzlabotu. Keris arī atgādināja, ka veselības nozares speciālisti iesaka valdībai līdz 2020.gadam veselībai atvēlēt 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šie papildu aptuveni 100 miljoni eiro nozīmētu, ka veselībai tiek atvēlēti 3,3% no IKP.

Keris arī pauda bažas par to, ka Veselības ministrija (VM) izskatīšanai valdībā virzīs visus trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantus, lai gan pati ministrija un arī nozare atbalsta sociālo iemaksu pārdali. Līdz ar to arodbiedrības vadītājs uzskata, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir apšaubījis veselības ministres Andas Čakšas kompetenci, un viņai nāksies izvēlēties, ar ko beigās viņa veidos veselības aprūpes budžetu, – ar nozari vai premjeru.

Tāpat arodbiedrība uzskata – pastāv mīts, ka veselības aprūpei nevar atvēlēt lielāku finansējumu, jo vienkārši nav naudas. Keris uzsvēra, ka nauda valstij ir, tomēr tā tiek sadalīta citām nozarēm. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma attiecībā pret ieguldīto finansējumu ir viena no efektīvākajām Eiropā.

Kopumā mediķu arodbiedrība kritiski raugās uz valdības pieeju veselības aprūpes finansēšanai un ir gatava gan informēt sabiedrību par ieguvumiem, veselības aprūpei novirzot 1% no sociālajām iemaksām, gan arī konsultēties ar sadarbības partneriem par protesta akciju rīkošanu.

Jau ziņots, ka mediķu arodbiedrība protesta akcijas varētu rīkot rudenī, telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” teica Keris.

Viņš teica, ka protesta akcijai tiks meklētas jaunas formas. Piemēram, pie Saeimas varētu notikt brīvdabas izrāde, kurā nāve sacentīsies ar “zaļo zemnieku” cilvēku pļaušanā. Izrādē vēl viens tēls varētu būt “zaļais Vaidelotis”.

Keris norādīja, ka ir grūti izdomāt kādas protesta formas, kas varētu uzrunāt politiķu, ja jau viņus neuzrunā fakts, ka katru gadu Latvijā ir 6500 nāves gadījumu, kuru varētu nebūt.

Stiprākai imunitātei

Siermaizīte ir Latvijā populārākais ēdiens ar sieru, tomēr šo tik iemīļoto piena produktu var un pat ir vēlams lietot kopā ar citiem produktiem, lai iegūtu maksimāli vērtīgāko uzturvielu kombināciju. Uztura speciāliste Ksenija Andrijanova piedāvā septiņas vienkāršas, gardas un izmaksu ziņā pieejamas uzkodas enerģijai.

“Tradicionāli pie mums izplatīts ir puscietais siers, tomēr pasaulē eksistē tūkstošiem siera šķirņu – atliek vien izvēlēties! Pēdējo gadu laikā siera kultūra ir attīstījusies un Latvijā nopērkami tepat ražotie augstas kvalitātes svaigie un cietie sieri ar interesantām piedevām. Sieru var ēst gan vienu pašu, gan kombinācijā ar citiem veselīgiem, vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām bagātiem produktiem!” saka K. Andrijanova.

Svaigi burkāni ir lielisks beta-karotīna, kas ir A vitamīna provitamīns, avots. Īpaši labi beta-karotīns uzsūcas tauku klātbūtnē, kas padara svaigo sieru – Sniega bumbas – ar rīvētu burkānu salātiem ne tikai par garšīgu, bet arī par organismam noderīgu ēdienu.

Pēc piecu mēnešu ierobežojuma atkal ļauts pa pastu saņemt personīgai lietošanai nepieciešamus medikamentus no trešajām pasaules valstīm, un pacientiem pašiem jāuzņemas atbildība par iespējamām sekām.

Ne reizi vien valsts ierobežotās iespējas un nepietiekamā finansējuma dēļ pacienti Latvijā nespēja saņemt ārsta nozīmētai terapijai nepieciešamās zāles. Ir specifiskas slimības, kuru ārstēšanai Latvijā medikamenti nav pieejami vai ir lētāki analogi medikamenti, kas nopērkami tikai trešajās pasaules valstīs. Ministru kabinets grozīja noteikumus, kas bija spēkā tikai no 1. marta un liedza saņemt zāles pa pastu. Tagad ir iespēja pasta sūtījumā no trešajām valstīm saņemt zāles atbilstoši ārsta nozīmētajai terapijai. Tiesa, tās muitā izsniegs tikai pret recepti vai ārstniecības iestādes izdotu dokumentu.

Ņemot vērā iespējamo zāļu pasta sūtījumu risku (kvalitāte, zāļu viltojums), pacientam, kurš zāles saņems, būs rakstiski jāapliecina, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par šo zāļu lietošanu, apzinās iespējamos riskus un apņemas izmantot tās tikai personīgajai lietošanai.

Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 416 “Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība” stājās spēkā šā gada 8. jūlijā.

Saglabājas aizliegums pa pastu saņemt narkotiskās un psihotropās zāles, narkotiskos analgētiķus, psihoaktīvās vielas, anaboliskos steroīdus, testosteronu, augšanas hormonus un to analogus.

Man reizēm ir stipras žņaugšanas sajūta sirdī. Ārsts teica, ka tā izpaužoties kardioneiroze. Vai šī kaite var būt dzīvībai bīstama tāpat kā infarkts? ANITA JĒKABPILĪ

Kardioneirozes jeb sirds neirozes lēkmēs ir iesaistīta veģetatīvā nervu sistēma. Tās raksturīgas emocionāli jutīgiem cilvēkiem stresa situācijās, kad pēkšņi rodas sāpes un žņaugšanas vai citādi nepatīkamas sajūtas sirdī, sirdsklauves, svīšana, drebuļi, caureja, slikta dūša, vemšana, bailes nomirt un paaugstināts asinsspiediens. Kaut gan šīs lēkmes mēdz izpausties visai spēcīgi, tās nav bīstamas dzīvībai. Psihiatre un psihoterapeite Ilze Sestule sirds neirozes lēkmes gadījumā iesaka mainīt situāciju, piemēram, iziet no telpas, kurā tā sākusies, atvērt logu, dziļi elpot, veikt fiziskus vingrojumus, padzerties.

Ja sirds un vairogdziedzera izmeklējumos nopietna vaina nav atrasta, vajadzētu saprast, vai sasprindzinājumu mēdz izraisīt darbs, ģimenes dzīve vai kas cits. Pret sirdsklauvēm stresa situācijās palīdz nomierinoši medikamenti, taču, ja lēkmes atkārtojas, ieteicams problēmu risināt kopā ar psihiatru vai psihoterapeitu. Emocionālo līdzsvaru atjauno arī fiziskas aktivitātes, it īpaši jogas vai ciguna nodarbības.

Ikdienā daudz strādāju pie datora, tāpēc ciešu no sausās acs sindroma. Gribu uzzināt, ar kādiem līdzekļiem šo problēmu novērst. AIJA JELGAVĀ

Sausās acs sindroma gadījumā ir samazinājies asaru daudzums un pasliktinājusies to kvalitāte. Parasti šo problēmu iespējams novērst ar mākslīgajām asarām.

Poliklīnikas “Pulss 5” acu ārsts Sergejs Osinovecs skaidro, ka to klāstā atrodami dažādas iedarbības preparāti: vieni galvenokārt kompensē ūdens zudumu, citi – taukvielu deficītu. Ja acis vairāk grauž vakaros, asaru plēvītē pietrūkst šķidruma, bet, ja no rītiem, – ir sarucis lipīdu slānis un nepieciešams eļļaināks līdzeklis, kas samazina asaru iztvaikošanu.

Priekšroka dodama mākslīgajām asarām bez konservantiem, jo šīs ķīmiskās vielas var bojāt acs virsmas epitēliju. Kontaktlēcu lietotājiem piemēroti ir līdzekļi, kas nerada nosēdumus.

Mākslīgās asaras pilienu veidā parasti lieto divas līdz trīs, bet želejas un ziedes – vienu līdz divas reizes dienā.

Ja šie preparāti tomēr nenovērš diskomfortu, iespējams, telpā ir sauss gaiss un nepieciešams izvietot ūdens traukus vai speciālus mitrinātājus. Cilvēkam var būt arī hronisks konjunktivīts, kuru no sausās acs sindroma var atšķirt izmeklējumos.

Lai acīm netrūktu nepieciešamā mitruma, svarīgi arī uzņemt pietiekami daudz šķidruma, piemēram, cilvēkam, kurš sver aptuveni 60 kilogramu, vēlams diennaktī izdzert vidēji divus litrus.

Pret acu izžūšanu var palīdzēt zivju eļļas, kā arī A un E vitamīna iekšķīga lietošana kursa veidā.

Nevajadzētu izmantot pretiekaisuma un asinsvadus sašaurinošas vielas saturošus līdzekļus – kaut gan tie mazinās sausās acs sindroma izpausmes, cēloni tomēr nenovērsīs.

“Nav noslēpums, ka emociju pasaule lielākoties saistīta ar ēšanas paradumiem,” apgalvo kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri psiholoģe Lauma Kasatkina. “Ne viens vien ir pārliecinājies – jo vairāk viņš uztraucas, jo augstāks ir stresa līmenis un līdz ar to vairāk tiek likts mutē. Tad nu sanāk, ka cilvēks savu stresu it kā apēd.”

Ēšana visbiežāk sniedz baudu, un tas ir veids, kā visātrāk tikt pie laimes hormoniem – endorfīniem. Tātad, ja dzīvē kaut kā pietrūkst vai neiet tā, kā gribētos, ēšana var būt tāds kā aizsargmehānisms. Sak, nevis sakārtosim attiecības, bet palūkosimies ledusskapī vai aizstaigāsim līdz veikalam un izvēlēsimies to, ko konkrētajā brīdī visvairāk gribētos apēst. Parasti tie nav liesie vai mazkaloriju produkti, toties pieēšanās ir vienkāršāk realizējama nekā dzīves problēmu atrisināšana…

Stresa apēšanas iemesli var būt dažādi: šķiršanās, nepiepildīta seksuālā dzīve, zems pašvērtējums, iekšēji sajūtama attīstības vai eksistenciālā krīze. “Cilvēks nesaprot, kurp viņš dodas un ko vēlas no dzīves saņemt. Tāpēc, pirms vispār sāk ieviest savā dzīvē nepieciešamās korekcijas – pareizi ēst un dzert, dzīvot, gulēt –, jātiek skaidrībā par to, kas notiek galvā.”

Otra būtiska lieta – ja svara samazināšanai vai veselīga dzīvesveida ievērošanai nenododas ar prieku, var nokļūt no vienas galējības otrā. “Vienu brīdi sevi lutinām, savam organismam un ķermenim visu atļaudami. Tad nu pēc kāda laika var nākties secināt, ka labās dzīves rezultātā esam pieņēmušies svarā un spiesti sākt sevi iegrožot. Ķermenis vairs nespēj saprast mūsu dotās komandas un īsti nezina, ko tam pasākt,” – tā psiholoģe.

Lauma Kasatkina sniedz ieteikumus, kā sevi ierobežot, lai neuznāktu rīšanas lēkmes un stress netiktu apēsts: “Vispirms vēlams apsēsties un padomāt, ko es šajā dzīves posmā vēlos sasniegt. Drusku attālināties no ēšanas, veikt tādu kā revīziju pašam sevī. Padomāt, kas ikdienā neapmierina, – tās var būt attiecības, darbs vai kas cits. Tas palīdzētu izprast pārmērīgās ēšanas cēloni. Ja tas nepalīdz (ne vienmēr iespējams ar sevi tikt galā), tad ar kādu jāparunā. Nav obligāti uzreiz iet pie speciālista – tikpat labi sirdi var izkratīt draugam vai kādam citam uzticamam cilvēkam. Caur dialogu (jautājumiem un atbildēm, verbālām, neverbālām izpausmēm) būs vieglāk atskārst, kas īsti neapmierina un uz kuru pusi virzīties, lai tā nebūtu. Primārais ir saprast pārmērīgās ēšanas cēloni.” Protams, palīdzīgu roku var sniegt arī speciālists – psihologs, psihoterapeits.

Vēl viens svarīgs aspekts – jāizanalizē, vai pie vainas nevarētu būt trūkstošās emocijas. Būtiski apzināties, kas vajadzīgs un caur ko vēl, izņemot ēšanu, varam gūt prieku. Piemēram, varbūt ir vēlme aiziet uz teātri, aizbraukt nelielā ceļojumā. Protams, kādam tas var šķist apgrūtinoši – lai dotos uz teātri, jātiek pie biļetes, jāiztērē par to nauda. Tas nozīmē, ka var nākties sevi piespiest nedaudz iziet no savas komforta zonas. Šādā situācijā kādam var būt vieglāk nopirkt šokolādes batoniņu vai apēst lieku karbonādi. Līdzīgos gadījumos svarīgi apzināties: jebkuru lietu sākot, var nākties pārvarēt iekšējo pretestību. Toties, ja tas tiks paveikts, būs prieks. Galvenais, lai netrūktu motivācijas.

Svarīgi, lai rastos pozitīva attieksme, jo tā ne tikai rosinās pareizāk domāt, bet arī veicinās aktīvu, mērķtiecīgu darbību. Šāda pozitīva attieksme lieti var noderēt, izvēloties atbilstīgu ēdienkarti un apturot pārmērīgas un nevajadzīgas ēšanas lēkmes.

Liela nozīme ir katram meklēt savu individuālo ceļu – nevis skatīties uz citiem, bet saprast, kas ir svarīgs un kas konkrēti iepriecina, – tā būs daudz vieglāk uz dzīvi raudzīties pozitīvi. Ja tiks atrasta individuāla pieeja, tad arī motivācija ēst pareizi un ievērot veselīgu dzīvesveidu būs stabilāka.

Lai sevi sakārtotu, psiholoģe uzsver, ka ļoti svarīgi savu apņemšanos sagrupēt pa punktiem – ko konkrēti vēlamies mainīt un kādā veidā tas tiks panākts. Tad, visticamāk, sākotnējā apņemšanās nepazudīs un mērķis tiks izpildīts. Nebūs arī galējību, kad vienā brīdī organismam visu atļaujam, bet otrā to pamatīgi iegrožojam. Tāpat no svara, lai mērķis būtu reāls, sasniedzams un izpildāms. Pretējā gadījumā atkal var paslīdēt kāja un viss labi gribētais sabrukt.

Raksts publicēts žurnāla “36,6°C” tematiskajā izdevumā “Slaiduma Ceļvedis”

Reizēm gadās, ka mazuļa gaidīšanas laikā sievietei atklāj grūtniecības diabētu. Lai nenodarītu pāri savai un gaidāmā bērniņa veselībai, šo problēmu noteikti nedrīkst atstāt bez ievērības.

“Diabēta centra” endokrinoloģe, medicīnas doktore Indra Štelmane savā praksē novērojusi, ka pēdējā laikā grūtniecības jeb gestācijas diabēts sastopams arvien plašāk. Tas nozīmē, ka paaugstinātu cukura līmeni asinīs sievietei pirmoreiz atklāj, gaidot mazuli. Iespējams, šī tendence saistīta arī ar diagnostikas uzlabošanos, jo visas topošās māmiņas pēc 20. grūtniecības nedēļas tiek sūtītas veikt ogļhidrātu tolerances testu, ar kuru iespējams atklāt glikozes vielmaiņas traucējumus. Šī diabēta forma var ilgi nelikt par sevi manīt, tāpēc bez skrīninga testa netiktu savlaikus atklāta, bet, laikus nekonstatējot traucējumus, var neadekvāti palielināties mātes un topošā bērna svars.

Par krietni paaugstinātu cukura līmeni asinīs liecina pastiprinātas slāpes un bieža urinācija. Šajā gadījumā iespējams, ka sievietei ir nevis gestācijas, bet parasts I vai II tipa cukura diabēts, kas līdz šim nav diagnosticēts un sācis izpausties grūtniecības laikā, kad aizkuņģa dziedzerim ir lielāka slodze.

Ķiploks

Lielā mērā medicīnas sasniegumi glābj mūs, un vīrusi un baktērijas atkāpjas antibiotiku priekšā, bez kurām dažkārt patiešām nevar iztikt dažādu slimību ārstēšanā. Taču mēs ne vienmēr nopietni attiecamies pret blaknēm, jo antibiotikas ne tikai apkaro kaitīgās baktērijas, bet iznīcina arī vērtīgās. Rezultātā tiek bojāta zarnu trakta dabīgā mikroflora, kas savukārt izraisa disbakteriozi un imunitātes vājināšanos.

Taču pastāv cits risinājums – dabīgās antibiotikas, kam piemīt augsta antibakteriāla, pretsēnīšu un pretvīrusu iedarbība un kas spēj aizsargāt cilvēka organismu no kaitīgajām baktērijām.

Lūk, 10 labākās dabīgās antibiotikas, kas, lieliski aizstāj farmācijas industrijas ražojumus.

Ķiploks ir spēcīga dabīgā antibiotika, kas aktīvi cīnās ar tādām baktērijām kā stafilokoks, streptokoks un citām. Pētījumu gaitā pierādīts, ka pacienti, kuri katru dienu lietoja ķiplokus, atbrīvojās arī no tādām veselības problēmām kā diabēts, augsts asinsspiediens, alerģija, zobu sāpes un sirds slimības.

Fantāzijās nekas nav par traku

Nodēvēt seksuālās fantāzijas par ekstrēmām ir ļoti grūti, jo kas vienam šķiet normāli, citam – pilnīgi nepieņemami. Seksuālas fantāzijas ir visiem garīgi veseliem cilvēkiem. Arī visai ekstrēma seksuāla fantazēšana nav nekas briesmīgs, kamēr tā aprobežojas tikai ar sapņošanu.

Bet kādas tad ir izplatītas abu dzimumu seksuālās fantāzijas, no kurām daļa iespējams, šķiet, visnotaļ ekstrēmas un šokējošas? Stāsta seksologs un pārmaiņu treneris Arturs Šulcs.

Šī gada maija beigās apdrošināšanas sabiedrība “Balta” ieviesa jaunu pakalpojumu – ērču izraisītu slimību apdrošināšanu, piedāvājot klientiem iegādāties šo apdrošināšanu par vienreizēju fiksētu maksājumu piecu eiro apmērā neatkarīgi no tā, vai persona ir vakcinējusies, informē uzņēmumā.

“Mūsu ģimenei jau iepriekš bijusi saskarsme ar ērcēm, un līdz šim viss bijis kārtībā. Taču, tiklīdz izdzirdēju par BALTA jauno pakalpojumu, man nebija šaubu – uzreiz to iegādājos visai ģimenei, it īpaši tāpēc, ka vasaras laikā daudz laika pavadām brīvā dabā. Un šoreiz diemžēl ērču kodumam bija sekas. Tiklīdz pamanīju uz ķermeņa Laimas slimībai raksturīgo plankumu, devos pie ārsta, kurš šo diagnozi arī apstiprināja,” pastāstīja “Balta” kliente Gunda, aicinot būt vērīgiem pret sevi un savu labsajūtu, jo laikus atklāta saslimšana ir daudz vieglāk ārstējama, tāpēc aizdomu gadījumā noteikti jāvēršas pie speciālista.

Arī ārste Irēna Putniņa apstiprina, ka laikus diagnosticēta Laima slimība ir ārstējama, taču, lai ārstēšana būtu sekmīga, ir laikus jāvēršas pie ārsta. „Ja ir konstatēts ērces kodums, tad, pirmkārt, ir jāpievērš uzmanība ērces koduma vietai, vai ap to neveidojas apsārtums, kas var liecināt par Laima slimību. Tāpat jāpievērš uzmanība savai pašsajūtai, jāseko līdzi veselības stāvoklim, un, ja manāmas kādas izmaiņas, ir jādodas pie ārsta. Ja ir aizdomas par iespējamu Laima slimību, tad nekādā gadījumā nevajadzētu gaidīt, kad paliks labāk, bet gan nekavējoties jādodas pie ārsta. Jāatceras, ka pašlaik nav iespējams potēties pret Laima slimību, līdz ar to cilvēkiem pašiem jāpievērš lielāka uzmanība tam, lai laikus diagnosticētu slimību, jo, ja slimība netiek ārstēta, tā var izraisīt smagas un hroniskas veselības problēmas nākotnē,” uzsver ārste Irēna Putniņa.

“Nauda viennozīmīgi neatsver tās raizes, ko mums nākas pārdzīvot, uzzinot par saslimšanu, taču papildu finansiālais atbalsts atveseļošanās procesā, ko cilvēks var izmantot pēc saviem ieskatiem, var būt ļoti nepieciešams,” norāda Sandra Pietkēviča, BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja. Vienlaikus S. Pietkēviča uzsver, ka vakcinācija un piesardzība, dodoties brīvā dabā un veicot profilaktiskos pasākumus – atbilstošs apģērbs, izsmidzināmie aerosoli un rūpīga ķermeņa un apģērba pārbaude pēc tam –, ir galvenais priekšnoteikums, lai ērču aktīvās sezonas laikā pasargātu sevi un līdzcilvēkus no iespējas saslimt ar kādu no ērču izraisītajām slimībām. Īpaši svarīgi šo atcerēties ir arī vasaras noslēgumā un rudenī, kad liela daļa iedzīvotāju dodas uz mežiem sēņot. “Sabiedrības līdzšinējā interese par ērču izraisīto slimību apdrošināšanu ir apliecinājums līdzcilvēku izpratnei par šo saslimšanu augsto risku un atbildības sajūtu pret sevi un savu veselību, un tā ir tiešām pozitīva tendence,” uzsver S. Pietkēviča.

Apdrošināšanu pret ērču izraisītajām saslimšanām BALTA piedāvā par fiksētu vienreizēju maksājumu – 5 eiro gadā neatkarīgi no tā, vai persona ir vakcinējusies, un tas pieejams gan fiziskām, gan juridiskām personām. Saslimšanas gadījumā ar kādu no ērču izraisītajām saslimšanām – ērču encefalītu, mielītu, encefalomielītu vai Laima slimību – BALTA nodrošina vienreizēju kompensāciju 400 eiro apmērā. Ērču izraisītu slimību saslimšanas iekļautas arī jaunajā BALTA fizisko personu Nelaimes gadījumu apdrošināšanas pakalpojumā ar segumu līdz 700 eiro.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistikas dati liecina, ka Latvijā šogad laika posmā no janvāra līdz jūnijam apstiprināti jau 88 Laima slimības un 21 ērču encefalīta gadījums, tomēr līdzšinējā pieredze liecina, ka saslimšanas gadījumu skaitam ir tendence palielināties tieši augustā. Piemēram, ja pagājušā gada jūlijā tika konstatēti 65 saslimšanas gadījumi, tad augustā to skaits palielinājās līdz 123. Atgādinām, ka ērču izraisītas saslimšanas var iegūt bez tieša kontakta ar ērci, piemēram, dzerot termiski neapstrādātu govs vai kazas pienu. Lai izvairītos no ērču encefalīta, veselības aprūpes speciālisti un epidemiologi ir vienisprātis, ka vislabākā aizsardzība ir vakcinācija.

Skaties ĻOTI vērīgi!

Apskati attēlu ar noslēpumu un mēģini noteikt, kāda ļoti populāra bilde tajā paslēpta. Skaties uzmanīgi!

Vai izdevās?

Tiešām ne?

Ar katru gadu arvien vairāk nauda tiek tērēta darba nespējas pabalstos. Šā gada pirmajā pusgadā no sociālā budžeta slimības pabalstos izmaksāti 70 miljoni eiro, kas ir pat par 21% vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Valdība min dažādus veidus, kā arvien pieaugošās izmaksas apturēt, piemēram, labklājības ministrs Jānis Reirs piedāvā ieviest jaunu kontroles mehānismu tieši pār slimniekiem, nevis tikai ģimenes ārstiem, kas slimības lapas izraksta. Tādējādi kļūst mazāk gadījumu, kad cilvēki simulē slimošanu un nepamatoti saņem pabalstus, vēsta “TV3 Ziņas”.

Veci un slimi
Šā gada pirmajā pusē slimības pabalstos valsts izmaksājusi jau 70 miljonus eiro jeb par teju 12 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tas pamatīgi satraucis valdību, kas norāda, ja esošā sistēma netiks mainīta, izdevumi tikai augs. Veselības ministre Anda Čakša norāda, ka Latvijas iedzīvotāju struktūra kļūst vecāka un līdz ar to arī saslimšanas ir nopietnākas. Kā galveno problēmu viņa gan min ielaistās slimības, kas rodas, laikus netiekot pie speciālistiem.

Tā apgrūtinātā pieejamība, kas šobrīd ir – garās rindas un grūtības tikt pie izmeklējumiem, protams, arī nosaka to, ka pacienti netiek laikus izmeklēti. Slimības ir smagākas un ielaistākas. Cilvēki vēlāk vēršas pie ārsta. Tad ilgs laiks paiet pie diagnozēm un tam seko invaliditātes lapas. Mums ir nepieciešams lielāks finansējums veselības aprūpei un tad mēs varam runāt, ka kopējais iedzīvotāju veselības stāvoklis uzlabojas.

Iet uz darbu slimi
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola grib pārliecināties, vai sabiedrība tiešām pēkšņi vairāk slimo vai arī notiek manipulācijas ar pabalstiem un jāmeklē veidi, kā to izskaust. Cilvēki esot jāmotivē strādāt, sakārtojot atalgojuma sistēmu. Tomēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāve Ilze Aizsilniece norāda, ka reti ir gadījumi, kad cilvēki simulē saslimšanu un labprātīgi “sēž uz pabalstiem”. Nereti notiek pretējais.

Ir jauni cilvēki, kuri ir mainījuši savu attieksmi pret veselību, un tas ir brīnišķīgi, bet diemžēl ļoti daudz ietekmē arī darba devēju attieksme pret darba ņēmējiem. Bieži vien cilvēks ir atnācis pie ārsta, viņš dzer ļoti nopietnas zāles, bet viņš nevar būt mājās. Viņi pat neņem darba nespējas lapu, viņi nevar, viņi tik un tā turpina strādāt.

Kontrolēs, kur un kā slimo
Ar interesantu ierosinājumu domā klajā nākt labklājības ministrs Jānis Reirs. Viņš uzskata, ka ir jāstiprina kontroles mehānisms tieši pār slimniekiem, nevis tikai ģimenes ārstiem, lai cilvēki ļaunprātīgi neizmantotu slimības lapas. Ar šo priekšlikumu Reirs vērsīsies Veselības ministrijā.

Daudzās valstīs ir tā saucamā apdrošināšanas inspekcija, kas kontrolē tieši slimnieku, vai viņš ievēro režīmu, vai viņš atrodas mājas, vai viņš gadījumā plaušu karsoņa rezultātā nav aizlidojis uz siltajām zemēm ārstēties. Mēs ieteiksim Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā veidot ļoti nelielu, piecu cilvēku inspekciju, kas varētu sākt kontrolēt un izstrādāt šo mehānismu.

Jāpiebilst, ka visbiežāk slimības lapas izmanto pirmspensijas vecuma cilvēki un jaunās māmiņas, lai būtu kopā ar savām atvasēm, kamēr tās slimo.

“Viens no labākajiem slāpju dzesēšanas veidiem ir minerālūdens dzeršana, jo tas normalizē skābju un sārmu līdzsvaru organismā,” atzīst kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” stacionāra vadītāja Elīna Malkiela. “Tā kā dabisks minerālūdens satur daudz organismam nepieciešamu minerālvielu, tam vajadzētu būt daļai no ikdienā patērētā šķidruma. Ja radušās veselības problēmas, var palīdzēt ārstnieciskais minerālūdens. Speciālists noteiks, kādā daudzumā tas jālieto un kad – pirms vai pēc ēšanas.”

Smirdīgs, bet veselīgs

Dabiskie ārstnieciskie minerālūdeņi ir viena no Latvijas dabas bagātībām. Tikai Jūrmalas teritorijā vien pieejami trīs dažādi veidi: sērūdeņraža, nātrija hlorīda un broma minerālūdens. Diemžēl veikalos to nopirkt nevar, taču ikvienam ir iespējams aizbraukt uz Ķemeriem pie sēravota paviljona “Ķirzaciņas” vai uz Jaunķemeru sērūdeņraža avotiņu un sapildīt ūdeni traukos. Jārēķinās gan, ka ilgāk par diennakti tas dzeršanai nebūs derīgs.

Kā stāsta Elīna Malkiela, ārstnieciskie minerālūdeņi palīdz uzlabot ogļhidrātu, tauku, olbaltumvielu un minerālu vielmaiņu organismā un atjaunot bojātu orgānu struktūru. Tie stimulē šūnu elpošanas aktivitāti, mazina sāpes, iekaisumu un tūsku.

Sērūdeņraža minerālūdens ieteicams gastrīta slimniekiem ar paaugstinātu kuņģa skābes izdalīšanos un čūlas gadījumā, ja vien nav slimības saasinājuma. Tas noder pret aizcietējumiem, žultspūšļa un žultsceļu iekaisumiem, nieru un urīnizvadceļu saslimšanām, vielmaiņas slimībām. Bagātīgā sastāva dēļ to varētu pat pielīdzināt zālēm, tāpēc nedrīkst dzert bez ierobežojuma. Tas nav ieteicams žultsakmeņu un nierakmeņu slimības gadījumā, ja ir audzējs gremošanas sistēmā, kā arī slimību paasinājumu periodā. Jārēķinās, ka iespējama individuāla nepanesība. Daudziem tas izraisa dedzināšanu kuņģī un atvilni.

Jūrmalas teritorijā iegūst arī nātrija hlorīda dzeramo ūdeni, kas garšo mazāk specifiski nekā sērūdens. Tas ieteicams kuņģa slimniekiem, ja izdalās maz sālsskābes, ir gastrīts, nierakmeņu slimība. Der arī organisma attīrīšanai. To lieto pa pusglāzei trīsreiz dienā stundu pirms ēšanas pēc ārsta norādījumiem. Ja sālsskābes sekrēcija ir paaugstināta, šis ūdens nav piemērots, jo dedzināšanu pastiprinās.

Broma ārstnieciskais minerālūdens, kuru arī iegūst Jaunķemeros, ir ļoti koncentrēts, tādēļ to izmanto tikai peldēm, kuras galvenokārt iesaka noguruma un paaugstināta stresa situācijās.

Svarīgs ir ne tikai minerālūdens sastāvs, bet arī tā temperatūra, dzeršanas laiks un daudzums. “Diemžēl Latvijā nav tādu iesakņojušos tradīciju kā, piemēram, Karlovi Vari kūrortos, kur dzer dažādas temperatūras ūdeni no speciālām krūzītēm ar snīpīti, kas ļauj to baudīt pamazām,” stāsta daktere Malkiela.

“Es vienkārši vairs netieku pie sava darba,” saka ķīmiķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) zinātniskās padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis Ivars Kalviņš, vaicāts par pēkšņo slavu un neskaitāmajām intervijām, ko nesa meldonija iekļaušana sportā aizliegto vielu sarakstā. Kad ir pārslodze vai gaidāms kaut kas tamlīdzīgs, viņš pats mēdzot lietot savu izgudrojumu, kas Latvijā zināms kā mildronāts. Pēc viņa vārdiem, tas pasargā šūnas no bojāejas skābekļa bada apstākļos, kas var piemeklēt tiklab sportistus,  kā fiziska un garīga darba darītājus.

Intervijā viņš stāsta arī par vīrusiem, kurus iespējams dresēt gluži kā sunīšus, lai tie strādātu cilvēka veselības labā, par grūtībām, kas stājas jaunu zāļu izgudrotāju ceļā. Arī par savu ticību Dievam. Ivars Kalviņš to formulē zinātniski – viņš nevis vienkārši tic, ka Radītājs pastāv, bet ir izslēdzis iespēju, ka viņa nav.

Ne vien meldonijs, bet arī viroterapija pašlaik ir viens no pasaules presē daudz aprakstītiem tematiem. To piemin kā daļu no nākotnes medicīnas, bet pie mums tā pazīstama jau gadu desmitiem.

Viroterapijas šūpulis bija Padomju Savienība, kaut gan pirmie mēģinājumi izmantot vīrusus vēža terapijā ASV notika vēl agrāk. Arī amerikāņi izmantoja dabisku vīrusu, bet atšķirībā no vīrusa, ko vēlāk nodēvēja par rigviru, viņi izvēlējās augsti bīstamu vīrusu. Tas nozīmē, ka inficēšana ar to bija dzīvībai bīstama. Ar to arī šie pētījumi tur beidzās.

Pagājušā gadsimta 60. gados profesore Aina Muceniece vīrusu izdalīja no vesela bērna kuņģa un zarnu trakta. Ideja bija pamēģināt atrast vīrusu, kurš nav kaitīgs normālām šūnām, bet kuru varētu pieradināt vairoties audzēja šūnās. Audzēja šūnas ātrāk dalās, tajās viss ir sagatavots, lai notiktu ātra vairošanās. Savukārt vīruss atšķirībā no baktērijas pats nevairojas, tam ir vajadzīga saimniekšūna, kurā tas iebūvē savu ģenētisko informāciju. Vairojoties saimniekšūna vienlaikus savairo arī vīrusu. Jo ātrāk šūnas vairojas, jo vairāk vīrusa.

Katrs vīruss meklē sev tipisku saimniekšūnu un vairojas noteiktos audos, tāpēc, piemēram, ar tipisku peļu vīrusu nevar inficēt cilvēku, un otrādi. Tā radās doma ņemt nosacīti nekaitīgu cilvēka vīrusu. Varbūt Ainai Muceniecei Dievs palīdzēja atrast tieši tādu, ar kuru tas bija iespējams. Sākumā melanomas šūnas, bet vēlāk arī citu audzēju šūnas šis vīruss iemanījās izmantot par saimniekšūnām. Rezultātā tika iegūts noturīgs vīrusa celms, ko nodēvēja par Rigvir, saīsinot vārdu salikumu Rīgas vīruss.

Kamēr guļam, smadzenes intensīvi strukturē dienā gūtos iespaidus. Zemapziņa miegā par tiem pavēsta ar sapņiem.

Miegā sapņo katrs, taču zemapziņas radītos sižetus ne vienmēr atceras pēc pamošanās. Speciālisti noskaidrojuši, ka nesapņo tikai tie cilvēki, kuri sirgst ar nopietnām somatiskām slimībām.

Bez sapņu grāmatas

Vēlme tulkot sapņus cilvēkiem bijusi jau senatnē. Psihiatri un psihoterapeiti uzskata, ka tajos atspoguļojas biežākās, spēcīgākās emocijas, kas var būt saistītas gan ar iepriekš pārdzīvoto priecīgo vai traģisko notikumu, gan ar bažām par nākotni, kādu neatrisinātu problēmu. Tāpēc sapņi ir fragmentāri, sižeti mēdz būt savstarpēji nesaistīti un pat neloģiski. Psihoterapeite profesore Gunta Ancāne uzsver, ka sapnis cilvēkam it kā pavēstī zemapziņas sajūtas. Tādēļ pēc pamošanās tikai šķiet, ka atceramies pēdējos sižetus, lai gan prātā nāk emocionālajai veselībai nozīmīgākie.

Gunta Ancāne skaidro, ka spēcīgas vēlmes apziņā atstāj aptuveni 10% emociju, pārējās slēpjas zemapziņā. Tās uztvertie impulsi projicējas sapņos, bet cilvēki tiem piedēvē nākotnes paredzējuma spēku. Tomēr tā nav. – Ja pārdzīvojums – ar plusa vai mīnusa zīmi – ir spēcīgs, apziņa pieklauvē pie zemapziņas un par to pavēstī sapņi. Nav svarīgi, cik ilgi, dienu vai gadus, krājušās šīs emocijas, kas izlaužas uz āru ar vēlmi tapt īstenotām, – saka psihoterapeite.

Jau par psihoanalīzes tēvu dēvētais Zīgmunds Freids bija pārliecināts, ka sapņos mūsu zemapziņa izmanto dažādus tēlus, lai mums, t.i., apziņai, paziņotu, kāda ir dominējošā attieksme pret dzīvi. Viss, ko jebkad esam redzējuši, dzirdējuši vai jutuši, saglabājas zemapziņā, lai gan sen esam to aizmirsuši. Freidam nebija taisnība tikai par to, ka visu cilvēku sapņus var tulkot pēc viena šablona, jo ikviens ir individualitāte un katram ir sava iekšējā simbolu sistēma.

Septiņpadsmit gadus vecajam jelgavniekam Ričardam Jurasovam vajadzīga palīdzība – lai puisis varētu normāli staigāt, Vācijā jāveic dārga operācija, ko ģimene pašu spēkiem nevar atļauties, vēsta labdarības radio raidījums “Zaļā Lampa”.

Ričardam Jurasovam ir 17 gadi. Viņš dzīvo kopā ar vecākiem un mazo brāli Jelgavā. Līdz 18 gadu vecumam zēnam nepieciešams veikt operāciju – iztaisnot locītavas kājā – pretējā gadījumā viņš vairs nespēs staigāt. Pagājušogad viņam veica operāciju Latvijā, bet tā noritēja neveiksmīgi. Lai zēns nākotnē varētu normāli staigāt, viņam nepieciešams veikt operāciju Vācijas klīnikā. Vācijas mediķi garantē labu rezultātu, bet operācija maksā ļoti dārgi un ģimene nevar to atļauties.

Ričarda mamma ļoti pārdzīvo, ka viņai vajag lūgt naudu cilvēkiem. Ja tuvākajā laikā operācija netiks veikta, locītavas saaugs kopā, kas padarīs tās nekustīgas, kā rezultātā jaunietis vispār vairs nevarēs staigāt un cietīs sāpes.

Labdarības telefons 90006383 (1,42 eiro) strādās līdz otrdienai, lai palīdzētu Ričardam no Jelgavas.

Palīdzēt var arī ziedot.lv mājaslapā.

Visa saziedotā nauda tiks pārskaitīta Heilderbergas klīnikai operācijas apmaksai.

Jaunieša dzīvi aizēno kreisās pēdas deformācija, kas liedz pilnvērtīgi kustēties, tostarp arī pilnvērtīgi integrēties vienaudžu vidē. Bērnībā, sākot spert savus pirmos patstāvīgos soļus, Ričardam sāka veidoties kreisās ceļu locītavas un kreisās pēdas deformācija ar atšķirīgu kāju garumu. Jau no agras bērnības viņš ārstējies pie labākajiem Latvijas speciālistiem, pārcietis vairākas smagas operācijas un ne mazāk sāpīgus pēcoperācijas periodus, mēnešiem ilgu rehabilitāciju gan slimnīcās, gan arī rehabilitācijas centros.

Ričarda mammai ir ļoti smagi griezties pēc palīdzības, tomēr viņai nav citas izvēles. Pēc nesekmīgas operācijas Latvijā ģimene sāka meklēt labākos ārstēšanas variantus. Pēc vairāku mēnešu meklējumiem ģimene ir atradusi Ričarda gadījumam atbilstošo Klīniku ATOS Klinik Heidelberg, Vācijā. Šī klīnika specializējās tieši uz pēdu deformāciju jautājumiem. Kad, apskatot Ričardu, doktors Volframs Vencs paziņoja, ka uzņemsies veikt šo sarežģīto operāciju, zēna vecāki bija septītajās debesīs aiz laimes. Bet, saņemot no klīnikas rēķinu, viņi saprata, ka pašu spēkiem nekad nespēs savākt nepieciešamo summu.

Pašai operācijai nepieciešami 46012 eiro. Pēc operācijas trīs nedēļu rehabilitācijas kurss klīnikā maksā 3255 eiro. Kopējā nepieciešamā summa 49267 eiro, ko ģimenes nespēj apmaksāt. Ričarda vecāki lūdz palīdzību 31267 eiro apmērā.

Ričards ir dzīvespriecīgs un zinātkārs puisis. Viņam ir labas sekmes skolā, aktīvi piedalās ārpusskolas pasākumos. Viņam padodas fizika un matemātika, kā arī viņš šogad sekmīgi startēja informātikas olimpiādē. Ričardam pat ir atzinības raksts no Jelgavas domes par uzvaru konkursā par pašu skaistāko pilsētas dekorāciju (viņš kopā ar citiem klasesbiedriem rotāja skolu Ziemassvētkos).

Jautājot par nākotnes profesiju, Ričards saka, ka vēlētos kļūt par programmētāju. “Bet vispār es nedomāju uz priekšu – vienkārši dzīvoju šodienai un cenšos priecāties par dzīvi un labiem cilvēkiem,” viņš stāsta.

Latvija ir viena no trim pasaules valstīm, kurās pircēji neatzīstas, ka vispār nepērk ziepes, dezodorantu, zobu pastu vai citus personiskās higiēnas līdzekļus. Pēc tirgus pētījumu kompānijas “Nielsen” datiem, bez Latvijas šajā “higiēnas trijniekā” ir vēl divas Eiropas valstis – Horvātija un Serbija.

“Pamatojoties uz pētījuma datiem, var izdarīt secinājumu, ka Latvijas iedzīvotāji pievērš lielu uzmanību personiskajai higiēnai. Šīs valsts patērētāji izceļas ar to, ka īpašu uzmanību velta tīrībai, estētikai, veselības saglabāšanai. Kopumā attiecībā uz Latvijas patērētājiem ir spēkā vispārīgi aktuālie higiēnas līdzekļu izvēles kritēriji: pievilcīga cena, akcijas, tomēr starp respondentiem neatradās neviens, kurš apgalvotu, ka vispār nepērk personiskās higiēnas līdzekļus,” saka “Nielsen” Baltijas valstu ģenerāldirektore Ilona Lepa.

Saskaņā ar “Nielsen” 2015. gada nogalē veiktā pasaules patērētāju paradumu pētījuma datiem, Horvātijas un Serbijas patērētāji ir jutīgi pret personiskās higiēnas līdzekļu cenām, tomēr starp aptaujātajiem šo valstu iedzīvotājiem nebija tādu, kuri ignorētu šās kategorijas preces.

Pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā – pa 2% pētījumā iesaistīto patērētāju apgalvoja, ka nepērk personiskās higiēnas līdzekļus tirdzniecības centros; tas ir tikpat, cik vidēji pasaulē. Visvairāk patērētāju, kuri saka, ka nepērk personiskās higiēnas līdzekļus, ir Japānā un Taivānā (pa 9 %), kā arī Singapūrā (7%).

Vērtējot ķermeņa kopšanas un skaistumkopšanas preces, Latvijas patērētāju vērtējums ir līdzīgs pārējo Baltijas valstu pircēju viedoklim.

“Kosmētika nav pirmās nepieciešamības preču grupa, kurai patērētāji būtu noskaņoti viegli tērēt naudu. Pasaules vispārīgās tendences rāda, ka, pieņemot lēmumu, dominē ekonomiskie apsvērumi un emocionālā pieķeršanās: trešdaļa pircēju vispirms pievērš uzmanību kosmētikas cenai, līdzīgai patērētāju daļai ir svarīgs kosmētikas zīmols, bet katrs piektais lūkojas uz akcijām un īpašiem piedāvājumiem,” saka Lepa.

12% Latvijas tirdzniecības centru klientu apgalvo, ka kosmētiku neiegādājas, kamēr Igaunijā tādu ir 11%, bet Lietuvā – 8%. Pēc “Nielsen” datiem, vismazāk jeb tikai 2% pircēju apgalvoja, ka nepērk kosmētiku Polijas tirdzniecības centros, bet vislielāko vienaldzību pret kosmētiku deklarē Jaunzēlandes (nepērk 31%) un Kanādas (29%) patērētāji.