Finanšu ministrijas sagatavotajā nākamā gada budžeta likumprojektā vislielākais papildu finansējums plānots veselības aprūpei – 66 miljoni eiro. Kā intervijā “Latvijas Avīzei” atzīst Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, aizvadīto astoņu gadu laikā tā ir pati lielākā nozarei piešķirtā summa. Eiropas Komisija pat atļāvusi Veselības ministrijai 2017.gada budžeta deficīta atkāpi – par 34 miljoniem eiro jeb 0,13% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2018. gadā pieļaujamā atkāpe būtu 0,4%, bet 2019.gadā – 0,5% apmērā no IKP.
Pretī tiek prasītas kārtīgi īstenota Latvijas valdības solītā reforma veselības nozarē. Reformas mērķis – veicinot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, samazināt Latvijas iedzīvotāju priekšlaicīgu mirstību, kas tādējādi palielinātu darba spējīgo iedzīvotāju skaitu un palielinātu IKP apmēru.
Otrs lielākais papildu finansējums nākamā gada budžeta likumprojektā paredzēts
iekšējai drošībai – 50,9 miljoni eiro, No tiem 36,6 miljonus saņems Iekšlietu ministrija – policistu atalgojuma nodrošināšanai, 9,4 miljonus eiro – Tieslietu ministrija, savukārt Finanšu ministrijai pakļautais Valsts ieņēmumu dienests papildus saņems 4,9 miljonus eiro.
Nākamgad izglītības nozarei – papildus ieplānoti 32,4 miljoni eiro, tostarp 31,5 miljoni eiro pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai.
Paredzēts, ka budžeta likumprojektu un tam pievienoto likumprojektu portfeli finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola iesniegs novērtēšanai Saeimā šī gada 14.oktobrī.
Interviju par nākamā gada naudas sadalījumu lasiet laikraksta 4. oktobra numurā