Laime nav problēmu neesamība, bet spēja ar tām sastapties
“Es sēžu slimnīcas gultā, gaidot operāciju, lai šķirtos no abām krūtīm. Bet, lai cik tas nebūtu dīvaini, jūtos laimīga. Līdz šim man nebija problēmu ar veselību, kaut gan man ir 69 gadi. Pāris stundu laikā es redzēju vairākus desmitus ar vēzi slimos – invalīdu krēslā vai ar gultu vestus. Un nevienam no viņiem nebija vairāk kā 17 gadu…”
Tas ir fragments no manas vecmāmiņas dienasgrāmatas 1977. gada 16. septembrī. Es to nokopēju aptuveni desmit gadus atpakaļ. Tas man atgādina, ka vienmēr ir, par ko pateikties. Un, neatkarīgi no tā, cik labi vai slikti es jūtos, katru rītu var mosties un pateikties par dzīvi, jo kaut kur kāds par savu dzīvību cīnās.
Patiesība ir tā, ka laime nav problēmu neesamība, bet spēja sastapties ar tām. Iedomājieties jebkuras lietas, kas varētu notikt jūsu prātā, ja tas nebūtu tik aizņemts ar jūsu cīņu. Vienmēr skatieties uz to, kas jums ir tā vietā, lai lūkotos uz pazaudēto.
Lūk, pāris atgādinājumu, lai motivētu jūs, kad liekas, ka sliktāk vairs nevar būt.
